Amblyomma astrion (Dönitz, 1909) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Tās ir lielas, 4–6 mm garas raibērces. Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Šīm raibērcēm ir plati ovāls, tumšs, bieži vien gandrīz melns ķermenis. Mātītes ir gandrīz vienkrāsainas, tumšas vai melnas, ar gaišāku laukumu ķermeņa mugurpuses vidusdaļā uz skutuma (muguras vairoga). Tēviņiem muguras vairogs ir ar gaišākiem rakstiem. Tēviņiem skutums nosedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm aptuveni trešo daļu no tās. Gnatosomas pamatne šīm raibērcēm ir kvadrātveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) un kājas Amblyomma astrion raibērcēm ir garas, pelēkbrūnas, ar gaišām vai baltām šķērseniskām joslām. 

Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma astrion raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē. 

Līdzīgu morfoloģisko pazīmju dēļ šī suga bieži tiek jaukta ar raibērču sugu Amblyomma cohaerens.

Amblyomma astrion raibērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls. Tām raksturīgās attīstības stadijas ir ola, kāpurs, nimfa un imago. Pēc barošanās mātītes nokrīt no saimniekorganisma un dēj olas. 

Uz melnajiem bifeļiem pārsvarā parazitē pieaugušās raibērces. Nepieaugušās stadijas parazitē uz citiem zīdītājiem.

Amblyomma astrion raibērces ir sastopamas Āfrikas centrālajā daļā un Arābijas pussalas dienvidos. Tās atrastas gan piekrastē, gan arī tālāk iekšzemē, sausos vai mitros apvidos. 

Latvijā Amblyomma astrion raibērces nav sastopamas.

Amblyomma astrion raibērces parazitē uz zīdītājiem, arī uz mājdzīvniekiem un mājlopiem, galvenokārt uz melnajiem bifeļiem Syncerus caffer (Artiodactyla, Bovidae). Īpaši jāpiemin Santomē un Prinsipi, kā arī Madagaskaras salas, kur Amblyomma astrion raibērces ir galvenais mājlopu (īpaši atgremotāju) parazīts. Šīs raibērces ir ievāktas arī no Āfrikas savannas ziloņiem (Loxodonta africana) un meža ziloņiem (Loxodonta cyclotis) (Proboscidea, Elephantidae). Amblyomma astrion raibērces pārnēsā Ehrlichia ruminantium, kas izraisa ērlihiozi dzīvniekiem, un Theileria mutans, kas izraisa teileriozi atgremotājiem. Ir bijuši mēģinajumi iegūt vakcīnu no dzīvniekiem, kas izslimojuši ērlihiozi, tomēr pagaidām mēģinājumi ir neefektīvi.