R. Teilors ir dažādu žanru spēlfilmu Holivdas "zelta laikmeta" vadošais aktieris, kuram bija nozīmīga loma 20. gs. 30.–50. gadu Holivudas kino industrijā.
Roberts Teilors
amerikāņu kinoaktieris
Saistītie šķirkļi
Roberts Teilors.
Satura rādītājs
Ģimene un izglītība
Spanglers Ārlingtons Brū piedzima mājsaimnieces Rutas Edelīnas (Ruth Adaline) un ārsta Spanglera Endrjū Brū (Spangler Andrew Brugh) ģimenē kā vienīgais bērns. Ģimene vairākas reizes mainīja dzīvesvietu, līdz apmetās uz dzīvi Biatrisā.
Pusaudža gados topošais aktieris bija gan labs sportists, gan mūziķis – skolas orķestrī spēlēja čellu. Pēc vidusskolas viņš iestājās Dueina koledžā (Doane College), Nebraskas pavalstī, kur arī spēlēja skolas stīgu kvartetā. Viņš turpināja izglītoties Pomonas koledžā (Pomona College) Kalifornijas pavalstī un darbojās koledžas teātra kompānijā. Tās 1932. gadā iestudētajā izrādē “Ceļojuma beigas” (Journey’s End, 1932) viņa talantīgo sniegumu novērtēja Holivudas studijas MGM talantu aģents.
Karjera MGM
1934. gadā R. Teilors parakstīja septiņu gadu līgumu ar MGM. Studijas publicitātes nodaļas darbinieki jaunajam aktierim izdomāja pseidonīmu Roberts Teilors. Togad viņš debitēja kino – komēdijā “Veiklais Endijs” (Handy Andy, 1934, režisors Deivids Batlers, David Butler) ar Vilu Rodžersu (Will Rogers) titullomā. Jau 1935. gadā R. Teilors piedalījās septiņās filmās, no kurām nozīmīgākā bija drāma “Brīnišķīgā apsēstība” (Magnificent Obsession, 1935, rež. Džons Moriss Stāls, John M. Stahl) pēc Loida Daglasa (Lloyd Cassel Douglas) tāda paša nosaukuma romāna – galvenās sieviešu lomas atveidotāja Airīna Danna (Irene Dunne) pieprasīja, lai R. Teilors ir viņas ekrāna partneris. 1954. gadā šo romānu ekranizēja arī Daglass Sērks (Douglas Sirk), kurā galveno vīriešu lomu nospēlēja Roks Hadsons (Rock Hudson), kurš – tāpat kā R. Teilors – pēc pirmizrādes kļuva slavens.
Filmā “Viņa brāļa sieva” (His Brother’s Wife, 1936, rež. V. S. Van Daiks, W. S. Van Dyke) R. Teilors spēlēja ar Barbaru Stenviku (Barbara Stanwyck), un viņa nākamā nozīmīgā loma bija Džordža Kjūkora (George Cukor) kostīmdrāmā “Kamēliju dāma” (Camille, 1936), kas tapusi pēc Aleksandra Dimā dēla (Alexandre Dumas fils) romāna motīviem ar Grētu Garbo (Greta Garbo) titullomā.
Par “vīrieti ar nevainojamo profilu” iedēvētais R. Teilors bija kļuvis par vienu no MGM populārākajām un ienesīgākajām zvaigznēm un piedalījās dažādu žanru filmās, ieskaitot mūziklus (“1936. gada Brodvejas melodija”, Broadway Melody of 1936, 1935, rež. Rojs Del Ruts, Roy Del Ruth, un “1938. gada Brodvejas melodija”, Broadway Melody of 1938, 1937, rež. R. Del Ruts) un romantiskas komēdijas. “Jeņķis Oksfordā” (A Yank at Oxford, 1938, ASV, Lielbritānija, rež. Džeks Konvejs, Jack Conway) tapa kā ASV un Lielbritānijas kopražojums, un tajā spēlēja arī Laionels Berimors (Lionel Barrymore), Vivjena Lī (Vivien Leigh) un Morīna O’Salivana (Maureen O’Sullivan). Šo filmu uzskata par pagrieziena punktu R. Teilora karjerā – iepriekš vien romantiskas lomas spēlējušā aktiera varoņi ieguva ciniskākus vaibstus.
R. Teilors piedalījās Holivudas tradīcijās veidotajā drāmā “Trīs draugi” (Three Comrades, 1938, rež. Frenks Borzeigi, Frank Borzage), kas tapusi pēc Ēriha Marijas Remarka (Erich Maria Remarque) tāda paša nosaukuma romāna motīviem ar Margarētu Salivanu (Margaret Sullavan) Patrīcijas lomā, un filmēšanas laukumā vēlreiz satikās ar V. Lī – drāmu “Vaterlo tilts” (Waterloo Bridge, 1940, rež. Mērvins LeRojs, Mervyn LeRoy) abi aktieri atzina par mīļāko darbu.
Vivjena Lī un Roberts Teilors filmā “Vaterlo tilts”. 1940. gads.
1940. gadā R. Teilors piedalījās arī filmā “Gaisa spēku pavēlniecība” (Flight Command, rež. F. Borzeigi), ko uzskata par pirmo Holivudas kinofilmu, kas cildina Amerikas militārpersonas, turklāt to uzņēma vēl pirms ASV iesaistīšanās Otrajā pasaules karā. Filmā R. Teilors trikus neveica pats, bet pēc šīs lomas ieguva pilota licenci un iegādājās lidmašīnu Twin Beach, ko nosauca par “Missy” – tā bija viņa sievas B. Stenvikas iesauka – un izmantoja gan privātos, gan profesionālos nolūkos: lai nokļūtu uz medībām vai makšķerēšanu un filmēšanas vietām.
Vesternā “Mazulis Billijs” (Billy the Kid, 1941, rež. Deivids Millers, David Miller), kas ir 1930. gadā režisētās filmas atkārtota ekranizācija, R. Teilors nospēlēja titullomu – 19. gs. beigās dzīvojušu bandītu un slepkavu, kura dzīvesstāsts pakļauts Holivudas tradīcijām. Šī ir viena no daudzām filmām, kas romantizē Mežonīgos Rietumus un to bēdīgi slavenās personības; Mazulis Billijs ir vairāk nekā 25 kinofilmu varonis.
R. Teilora nākamā nozīmīgā loma bija gangsteris filmā “Džonijs Īgers” (Johnny Eager, 1941, rež. M. LeRojs), kurā piedalījās arī Lana Tērnere (Lana Turner) un Vans Heflins (Van Heflin, kurš saņēma balvu “Oskars” kategorijā “Labākais otrā plāna aktieris). MGM maz apgūtā žanrā (gangsterfilmas lielākoties bija studijas Warner Brothers specialitāte; vairākas būtiskas šī žanra filmas uzņēmis M. LeRojs) R. Teilors spēlēja noziedznieku, un sižeta līnijā bija jaušami film noir (jeb melnās filmas) aizmetņi. Piespiedu kārtā viņš piedalījās propagandas filmā “Dziesma par Krieviju” (Song of Russia, 1944, rež. Gregorijs Ratofs, Gregory Ratoff) par amerikāņu klasiskās mūzikas diriģentu, kurš iemīlas krievu pianistē; viņš dalību tajā publiski vēlāk nožēloja. Pēc Otrā pasaules kara “Krievijas dziesmu” uzskatīja par vienu no trīs nozīmīgākajām Holivudas filmām, kuru sižetā ir propadomju propaganda.
Kara filma “Batāna” (Bataan, 1943, rež. Tejs Gārnets, Tay Garnett) atklāj, kā Otrā pasaules kara laikā Filipīnās amerikāņu karavīri aizstāvējās pret Japānas armiju, kas pēc vairāku mēnešu ilgām kaujām guva pārspēku. “Batāna” kļuva par pamatu daudzām filmām par amerikāņu karavīru varonību Otrā pasaules karā, ko Holivuda iepriekš portretēja “drošos” žanros kā komēdijas un spiegu filmas.
R. Teilors pēc ilgas vilcināšanās tomēr pievienojās armijai. Viņš bija par vecu aktīvajam dienestam un kļuva par aviācijas instruktoru, uzkalpojoties līdz leitnanta pakāpei, kā arī turpināja darboties kino jomā. Kā režisors R. Teilors uzņēma 17 mācību filmas, kā arī ierunāja aizkadra tekstu ASV Jūras kara flotes producētajā dokumentālajā filmā “Lēdija cīnās” (The Fighting Lady, 1944, rež. fotogrāfs Edvards Steihens, Edward Steichen, un pulkvežleitnanta pakāpi ieguvušais Holivudas režisors Viljams Vailers, William Wyler, kurš uzņēmis vairākas ASV valdības finansētas filmas par Otro pasaules karu). Tā portretē aviācijas bāzeskuģa ikdienu kara apstākļos, un saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu (Academy Awards) kā labākā dokumentālā pilnmetrāžas filma un ir iekļauta Akadēmijas Kino arhīvā (Academy Film Archive).
Uz lielā ekrāna R. Teilors atgriezās ar film noir “Apakšstraume” (Undercurrent, 1946, rež. Vinsente Minelli, Vincente Minnelli) ar Ketrīnu Hepbērnu (Katharine Hepburn) un Robertu Mičumu (Robert Mitchum) galvenajās lomās. R. Teilors ir viens no aktieriem, kurš ierunāja aizkadra tekstu uz krāsu lentes uzņemtajā filmā “Noslēpumainā zeme” (The Secret Land, 1948, rež. Orvils O. Dalls, Orville O. Dull) par admirāļa Ričarda Ī. Bērda jaunākā (Richard Evelyn Byrd Jr.) vadīto ASV militāro ekspedīciju uz Antarktīdu; Amerikas Kinoakadēmija to atzina par labāko dokumentālo filmu.
Krimināldrāmā “Kukulis” (The Bribe, rež. Roberts Z. Leonards, Robert Z. Leonard, 1949) R. Teilors atveido federālo aģentu, un tajā piedalās arī Vinsents Praiss (Vincent Price), Čārlzs Loutons (Charles Laughton) un Eiva Gārdnere (Ava Gardner). Šī bija pirmā no trīs filmām, kurā R. Teilors un E. Gārdnere atveidoja mīlniekus; pārējās divas bija “Jāj, kovboj!” (Ride, Vaquero!, 1953, rež. Džons Ferovs, John Farrow) un “Apaļā galda bruņinieki” (Knights of the Round Table, 1953, rež. Ričards Torps, Richard Thorpe). Savukārt vesternā “Sātana ceļš” (Devil`s Doorway, 1950, rež. Entonijs Manns, Anthony Mann) R. Teilors spēlē zilacainu indiāni, kurš atgriežas mājās no Pilsoņu kara un sāk savu personīgo karu.
Henrika Senkeviča (Henryk Sienkiewicz) romāna Quo Vadis? piekto ekranizāciju (1951) režisēja M. LeRojs, un galvenās lomas atveidoja R. Teilors, Debora Kerra (Deborah Kerr), Pīters Ustinovs (Peter Ustinov), Leo Gens (Leo Genn); epizodiskās lomās iejutās arī Elizabete Teilore (Elizabeth Taylor), Sofija Lorēna (Sophia Loren), Kristofers Lī (Christopher Lee). Kaislības, kas ar Holivudas vērienu šajā eposā risinātas uz Senās Romas dekorāciju fona imperatora Nērona (Nero Claudius Caesar Augustus Germanicus) valdīšanas laikā no 64. līdz 68. gadam, ir gan balstītas patiesos notikumos, gan scenāristu izdomātas, un centrā ir R. Teilora atveidotais romiešu komandieris Marks un kristiete. Romas kinostudijā Cinecittà Studios tapušo filmu, kuras tapšana izmaksāja septiņus miljonus ASV dolāru – Quo Vadis? bija sava laika visdārgākā filma. Tajā piedalījās vairāk nekā 30 000 statistu, Amerikas Kinoakadēmija filmu izvirzīja astoņām balvām “Oskars”, tostarp arī kā labāko filmu. Tā kļuva par kases hitu, izglāba no bankrota MGM, un R. Teilors atguva zvaigznes statusu.
Nākamajā gadā R. Teilors nospēlēja titulvaroni ASV un Lielbritānijas kopražojuma piedzīvojumu filmā “Aivenho” (Ivanhoe, 1952, rež. R. Torps) pēc Valtera Skota (Walter Scott) romāna motīviem, kas pielāgoti Holivudas idejām par laiku, kad dzīvoja Ričards Lauvassirds (Richard the Lionheart) un Robins Huds (Robin Hood). Filmā piedalījās arī E. Teilore, Džoana Fonteina (Joan Fontaine), Džordžs Sanderss (George Sanders) un citi; to uzņēma Lielbritānijā kā pirmo filmu neoficiālā triloģijā, ko producēja Pandro S. Bermans (Pandro S. Berman), režisēja R. Torps ar R. Teiloru galvenajā lomā. Citas filmas bija “Apaļā galda bruņinieki” un “Kventina Dorvada piedzīvojumi” (The Adventures of Quentin Durward, 1955). “Aivenho” kļuva par vienu no MGM ienesīgākajām 1952. gada filmām, un to trīs kategorijās – arī kā labāko filmu – nominēja balvai “Oskars”. “Apaļā galda bruņinieki” ir uzskatāms piemērs 20. gs. 50. gados veidotām filmām par bruņiniekiem: slaveni aktieri, krāšņa vide un kostīmi, izcili iestudētas cīņas ainas un daudz iebildumu pret neprecīzu vēstures portretēšanu.
“Apaļā galda bruņiniekos” R. Teilors atveidoja Lanselotu, E. Gārdnere iejutās karalienes Gineveras lomā un Mels Ferērs (Mel Ferrer) spēlēja karali Artūru. MGM pirmā formāta CinemaScope filma ir viena no zināmākajām kinoversijām, kas apspēlē leģendas par karali Artūru un viņa bruņiniekiem; tās scenārija pamatā ir Tomasa Melorija (Thomas Malory) romāns “Artūra nāve” (Le Morte D’Arthur). Filma bija nominēta Kannu kinofestivāla (Festival de Cannes) balvai Grand Prix. Lai gan tā bija finansiāls hits un bija nominēta divām balvām “Oskars”, kinokritiķi norādīja uz tās nepilnībām. Kad par Holivudas karali dēvētais aktieris Klārks Geibls (Clark Gable) 1953. gadā nepagarināja līgumu ar MGM, R. Teiloru nodēvēja par “jauno karali”, lai gan “Apaļā galda bruņinieki” bija aktiera pēdējais kinohits.
Holivudas koķetērija par Senās Ēģiptes noslēpumiem skatāma arī piedzīvojumu filmā “Karaļu ieleja” (Valley of the Kings, 1954, Roberts Pirošs, Robert Pirosh), bet vienā no daudzām versijām par korumpētu likumsargu – film noir “Nelietīgais policists” (Rogue Cop, 1954, rež. Rojs Roulends, Roy Rowland), R. Teilora varoņa legālos ienākumus papildina “kukuļi”. Šajā ienesīgajā filmā piedalījās arī Holivudas gangsterfilmu veterāns Džordžs Rafts (George Raft) un Dženeta Lī (Janet Leigh). 20. gs. 50. gadu vidū R. Teilors arvien biežāk deva priekšroku lomām vesternos – žanrā, kas viņam patika vislabāk (“Likums un Džeiks Veids”, The Law and Jake Wade, 1958, rež. Džons Stērdžess, John Sturges).
Barbara Stenvika un Roberts Teilors filmā “Viņa brāļa sieva”. 1936. gads.
Roberts Teilors un Grēta Garbo kostīmdrāmā “Kamēliju dāma”. 1936. gads.
Roberts Teilors (centrā ar tumšo platmali), viņam pretī Braiens Donlevijs (Brian Donlevy) un blakus Mērija Hauarda (Mary Howard) vesternā “Mazulis Billijs”. 1941. gads.
Eiva Gārdnere un Roberts Teilors filmā “Apaļā galda bruņinieki”. 1953. gads.
Karjeras noriets
R. Teilors kļuva par pirmo Holivudas zvaigzni, kas strādāja televīzijā, un, 1958. gadā vairs nepagarinājis līgumu ar MGM, dibināja savā vārdā nosauktu uzņēmumu Robert Taylor Productions. No 1959. līdz 1962. gadam viņš spēlēja kriminālseriālā “Detektīvi” (The Detectives Starring Robert Taylor), kuram bija trīs sezonas ar 97 sērijām un kurā piedalījās Ursula Tīsa (Ursula Thiess). 1964. gadā R. Teilors un B. Stenvika piedalījās psiholoģiskajā trillerī “Nakts viesis” (The Night Walker, rež. Viljams Kāstls, William Castle). No 1965. līdz 1969. gadam – savai nāvei – R. Teilors piedalījās seriāla “Dienas Nāves ielejā” (Death Valley Days, 1952–1970) tapšanā. Tas ir pēdējais ieraksts viņa filmogrāfijā.
1968. gadā kaislīgajam smēķētājam R. Teiloram atklāja plaušu ļaundabīgo audzēju. Pēdējos dzīves mēnešus viņš vairākkārt tika ievietots slimnīcā. R. Teilors nomira 57 gadu vecumā. R. Teilora bēres pulcēja Holivudas zvaigznes, bet atvadu vārdus teica viņa tuvs draugs Ronalds Reigans (Ronald Reagan).
Privātā dzīve
R. Teilors no 1939. līdz 1951. gadam bija precējies ar aktrisi B. Stenviku; daudzi uzskata, ka tās bija tā dēvētās “lavandas laulības”, lai novērstu uzmanību no B. Stenvikas homoseksualitātes. Ģimenē dzīvoja B. Stenvikas pirmajā laulībā adoptētais dēls Entonijs Dions (Anthony Dion).
1954. gadā R. Teilors apprecējās ar vācu aktrisi U. Tīsu; viņi abi deva priekšroku dzīvei prom no Holivudas burzmas. Laulībā piedzima divi bērni – Terenss (Terrance) un Tesa (Tessa), ģimenē arī auga U. Tīsas bērni no iepriekšējās laulības. 1959. gadā R. Teilors iegādājās rančo, kur audzēja zirgus, trušus, kazas un vistas.
R. Teilors bija politiski konservatīvās organizācijas “Kinofilmu alianse amerikāņu ideālu saglabāšanai” (Motion Picture Alliance for the Preservation of American Ideals, MPAPAI, arī MPA) biedrs. Tā pastāvēja no 1944. līdz 1975. gadam ar mērķi aizsargāt kino industriju un visu valsti no komunistiem un fašistiem. Šī organizācija sadarbojās ar Pretamerikāniskās darbības komitejas namu (House Un-American Activities Committee), un tās biedri bija arī Klerenss Brauns (Clarence Brown), Gerijs Kūpers (Gary Cooper), Volts Disnejs (Walt Disney), Viktors Flemings (Victor Fleming), Džons Fords (John Ford), K. Geibls, Heda Hopere (Hedda Hopper), R. Reigans, Džindžera Rodžersa (Ginger Rogers), B. Stenvika, Kings Vidors (King Vidor), Džons Veins (John Wayne). 1947. gadā R. Teilors paziņoja, ka atsakās strādāt ar ikvienu, kurš tiek turēts aizdomās par simpatizēšanu komunisma idejām. Noklausīšanās laikā viņš nosauca trīs Komunistiskās partijas biedru vārdus, kurus bija minējuši arī citi liecinieki un kurus iekļāva “melnajā sarakstā”: aktierus Hovardu Da Silvu (Howard Da Silva) un Kārenu Morliju (Karen Morley) un scenāristu Lesters Koulu (Lester Cole), kurš pēc tam desmit mēnešus pavadīja cietumā. Filmas ar R. Teilora piedalīšanos aizliedza Ungārijā un Čehoslovākijā, savukārt Itālijā un Francijā komunisti aicināja tās boikotēt.
Viens no R. Teilora hobijiem bija medības. Viņa kompanjoni bieži bija Ernests Hemingvejs (Ernest Hemingway), Dž. Veins, K. Geibls un citi.
Novērtējums
R. Teilora bija viens no izskatīgākajiem un profesionālākajiem Holivudas “zelta laikmeta” aktieriem, kurš visu karjeru saņēma pārmetumus, ka ir vien “skaista seja”, nevis talantīgs aktieris. Par talantu viņš bija pieticīgs un atzina, ka izskats ļoti palīdzējis karjerai, ko pats raksturoja šādi: “Būt aktierim ir vieglākais darbs visā pasaulē, un es esmu vislaimīgākais puisis. Viss, kas man ir jādara, ir jābūt laicīgi studijā un jāzina teksts. Ģērbēji man pasaka, ko vilkt mugurā, režisora asistents pasaka, kur jāstāv, un režisors – kas jādara. Kas varētu būt vienkāršāk?”
R. Teiloram pieder Holivudas rekords – 24 gadi līgumattiecībās ar vienu studiju – MGM. Viņa karjera Holivudā ilga no 1934. līdz 1968. gadam; viņa ieskatā profesionāli labākais laiks karjerā bija MGM pavadītais. Viņam pieder arī antirekords – R. Teilors bija Holivudas A klases zvaigzne ar vismazāko algu. R. Teilors savā mūžā ir nospēlējis vairāk nekā 80 lomu. 1936., 1937., 1938. gadā viņš bija starp desmit ienesīgākajiem Holivudas aktieriem.
Pēc R. Teilora līdzības zīmēts itāliešu komiksa Danger: Diabolik (1968) galvenais ļaundaris.
11.06.1941. kopā ar B. Stenviku asfaltā pie Sida Graumena Ķīniešu teātra (Grauman’s Chinese Theatre) atstāja savus plaukstu un pēdu nospiedumus un parakstu.
1953. gadā R. Teilors saņēma Holivudas Ārzemju preses asociācijas (Hollywood Foreign Press Association, HFPA) balvu “Zelta globuss” (Golden Globe Award) kā “Iecienītākais aktieris – vīrietis” (World Film Favorite – Male); šo godu viņš dalīja ar Alanu Ladu (Alan Ladd). 08.02.1960. R. Teilora vārdā nodēvēja zvaigzni Holivudas Slavas alejā (Hollywood Walk of Fame). 1970. gadā R. Teiloru uzņēma Oklahomsitijas Nacionālajā Kovboju slavas zālē (National Cowboy Hall of Fame in Oklahoma City).
R. Teilora vārdā ir nosaukta MGM administrācijas ēka un šoseja Nebraskā. Viņam veltīta pastāvīgā ekspozīcija apskatāma Geidžas apgabala vēsturiskā biedrībā un muzejā (Gage County Historical Society & Museum), Biatrisā. Viņa portrets ir arī drukāts uz pastmarkas.
R. Teilors ir piedalījies trijās balvai “Oskars” nominētās filmās: “1936. gada Brodvejas melodija”, Quo Vadis? un “Aivenho”.
Multivide
Roberts Teilors.
Barbara Stenvika un Roberts Teilors filmā “Viņa brāļa sieva”. 1936. gads.
Roberts Teilors un Grēta Garbo kostīmdrāmā “Kamēliju dāma”. 1936. gads.
Vivjena Lī un Roberts Teilors filmā “Vaterlo tilts”. 1940. gads.
Roberts Teilors (centrā ar tumšo platmali), viņam pretī Braiens Donlevijs (Brian Donlevy) un blakus Mērija Hauarda (Mary Howard) vesternā “Mazulis Billijs”. 1941. gads.
Eiva Gārdnere un Roberts Teilors filmā “Apaļā galda bruņinieki”. 1953. gads.