Sēlijas ģerbonī sarkanā laukā attēlots pretēji pagriezts ejošs sudraba staltbriedis. Heraldiskais termins “ejošs” norāda uz to, ka attēlotajai figūrai ir viena pacelta kāja. Sēlijas staltbriedis līdzīgi kā Zemgales alnis saistāms ar Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboni, kuru Polijas un Lietuvas valdnieks Sigismunds II Augusts (poļu Zygmunt II August, lietuviešu Žygimantas II Augustas) piešķīra pirmajam hercogam Gothardam Ketleram (vācu Gotthard Kettler) 1565. gadā. Ģerboņa četrdalītajā pamatvairogā pirmajā un ceturtajā laukā attēlots Kurzemes ģerboņa lauva, bet otrajā un trešajā – Zemgales ģerboņa alnis, savukārt vidus vairogā tika attēlots Ketleru dzimtas (vēlāk – citu hercogu) ģerbonis. Sākotnēji hercogistes ģerbonī bija attēlots alnis, kā tas, piemēram, atzīmēts Stefana Batorija (ungāru István Báthory, poļu Stefan Batory) 1579. gada diplomā. Taču alnis, kas nebija izplatīts heraldiskais zvērs, nereti tika jaukts ar staltbriedi. Vēlākos hercogistes ģerboņa attēlos un aprakstos jau parādījās ejošs staltbriedis, kam nereti mainījās gan krāsa, gan novietojums. Staltbriedis tika attēlots gan dabīgās krāsās (brūns), gan arī metālā (zelts, sudrabs). Brieža figūra varēja tikt attēlota pilnībā, vai arī tā “izauga” no vairoga malām. Jaunizveidotajā latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas ģerbonī, attēlojot staltbriedi, saglabāta Sēlijas vēsturiskā un heraldiskā saikne ar Zemgali, tajā pašā laikā četru vēsturisko zemju ģerboņu virknei pievienojas jauns, atšķirīgs simbols, kas veicina Sēlijas kā patstāvīgas vēsturiskās zemes atpazīstamību, piešķirot tai savu vizuālo identitāti.

Atbilstoši veicamajiem grozījumiem Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā, par kuriem Valsts prezidents Egils Levits darīja zināmu savā 2021. gada 28. janvāra paziņojumā Nr. 1 (paziņojuma XI punkts – par Sēlijas ģerboni), Valsts Heraldikas komisija uzsāka darbu pie Sēlijas ģerboņa izstrādes. Tika veidotas diskusijas, uzklausīti sabiedrības pārstāvji, no nevalstiskajām organizācijām saņemti priekšlikumi ar iespējamiem ģerboņa risinājumiem, kuru starpā minēts gan staltbriedis, gan pretēji pagriezts Zemgales vēsturiskās zemes ģerboņa alnis, kā arī lauva, vilks, bīskapa zizlis un heraldiskā roze. Atbilstoši vēsturiskajai pieredzei un vairāk nekā 30 gados pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas izstrādātajai un īstenotajai Latvijas valsts komunālās heraldikas sistēmai, heraldikas kā vēstures zinātnes apakšnozares likumībām un Eiropas heraldikas tradīcijām, Valsts heraldikas komisija formulēja četrus pamatprincipus, pēc kuriem vērtējams jaunveidojamais un apstiprināmais Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis. Šie pamatprincipi ir: oriģinalitāte un atpazīstamība, pārmantojamības princips, savietojamības princips un atbilstība heraldikas kā zinātnes likumībām un tradīcijām. Pamatojoties uz četriem Valsts heraldikas komisijas izstrādātajiem pamatprincipiem, komisija izanalizēja visus iesniegtos priekšlikumus Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonim un vienbalsīgi pieņēma lēmumu Sēlijas ģerbonim izmantot staltbrieža figūru ar Sēlijas ģerboņa heraldisko aprakstu “sarkanā laukā pretēji pagriezts ejošs sudraba staltbriedis”. Komisija aicināja Valsts prezidenta kanceleju uzrunāt mākslinieku, kas atbilstoši heraldiskajam aprakstam izstrādātu Sēlijas ģerboņa attēlu. Sēlijas ģerboni izstrādāja heraldiskais mākslinieks Edgars Sims.

2023. gada 2. maijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma virzīt skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā, nostiprinot latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas ģerboni. 

Līdz ar 2021. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas Saeimā pieņemto Latvijas Valsts prezidenta E. Levita iniciēto Latviešu vēsturisko zemju likumu, kas pieņemts ar mērķi veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti, piederību Latvijai un arī garantēt kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību un kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale un Sēlija tiek apzīmētas kā “latviešu vēsturiskās zemes”. Līdz tam Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale tika dēvētas par Latvijas apgabaliem (1930. gada 23. aprīļa Noteikumi par Latvijas apgabalu ģerboņiem), vēsturiski etnogrāfiskiem apgabaliem (Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007–10–0102), kultūrvēsturiskiem apgabaliem (Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums) un kultūrvēsturiskiem reģioniem (Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam. Nacionāla valsts. Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes), savukārt Sēlija pirms šī normatīvā akta oficiāli vispār netika pieminēta. Šis bija pirmais normatīvais akts Latvijā, kurā oficiāli pieminēta Sēlija un definēta tās kultūrvēsturiskā teritorija.

Latvijas Banka plāno laist apgrozībā divu eiro piemiņas monētu, kuru tāpat kā iepriekšējās monētas ar vēsturisko zemju ģerboņiem veidos Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums). Sēlijas vēsturiskās zemes ģerboni var lietot gan sabiedriskas organizācijas, gan arī privātpersonas. 2023. gada 13. maijā Sunākstes mācītājmuižas parkā ikgadējās talkas laikā, kuru rīkoja Stendera biedrība un kuru apmeklēja arī Latvijas Valsts prezidents E. Levits, tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga veidotā skulpturālā ansambļa “Gaismas vārti” atklāšanā tika parakstīts un laika kapsulā iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm, kuru līdzās Sēlijas karoga krāsām rotāja arī Sēlijas ģerbonis. Sēlijas ģerbonis izmantots arī 2022. gada 23. jūlijā VIII Dziesmu un deju svētkos “Sēlija rotā”.