Carnikavas pagasts ir pagasts Vidzemē, Ādažu novada austrumu daļā pie Baltijas jūras. Carnikavas pagasts robežojas ar Ādažu, Garkalnes un Saulkrastu pagastu, kā arī ar Rīgas pilsētu. Pagasta centrs – Carnikavas ciems – atrodas 27 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 6 km attālumā no novada centra Ādažu pilsētas.

Carnikavas pagastā atrodas 10 apdzīvotas vietas: Carnikava (lielciems), Eimuri (skrajciems), Garciems (lielciems), Garupe (vasarnīcu ciems), Gauja (lielciems), Kalngale (lielciems), Laveri (mazciems), Lilaste (skrajciems), Mežgarciems (mazciems), Siguļi (vidējciems). Carnikavas pagastā atrodas arī Mežciems, kas agrāk bija patstāvīgs ciems, bet mūsdienās oficiāli ir daļa no Garciema.

Carnikavas pagasts atrodas dabas parka “Piejūra” teritorijā.

Administratīvo pārvaldi pagastā īsteno Ādažu novada dome, Carnikavā atrodas valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs.

Carnikavas pagasta kopējā platība ir 81km², iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 9669. Carnikavas pagasts ir salīdzinoši jauns pagasts – izveidots 1992. gadā. Mūsdienu Carnikavas pagasta teritorija bija daļa no Ādažu pagasta.

Pagasta nosaukums cēlies no pagasta centra – Carnikavas – nosaukuma. Variācijas par vārda izcelsmi ir dažādas, lībiešu valodā Sarnikau nozīmē ‘ošleja’, bet vācu valodā vēsturiski tika izmantoti apzīmējumi Zarnikau un Koivemund, kas nozīmē ‘Gaujas mute’, apzīmējot ieteku Baltijas jūrā. Cits nosaukums apdzīvotajai vietai ir Sānkaule, kas saistīts ar Carnikavas/Sānkaules muižas nosaukumu.

Carnikavas pagastam ir savs ģerbonis, reģistrēts 2021. gada 27. decembrī: zelta laukā pazemināts zils galvaspālis, bet vairoga galvā sudraba nēģis ar galvu uz kreiso pusi.

Carnikavas pagasts atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, pagastu šķērso Gaujas lejtece. Pagastam ir 19 km gara piekrastes līnija gar Rīgas jūras līča Vidzemes piekrasti. Pusi pagasta teritorijas aizņem meži un īpaši aizsargājamas teritorijas.

Pagasta reljefs galvenokārt ir līdzens, tomēr tajā atrodas arī vairākas reljefa formas, piemēram, Dižpalvas kāpa, Lagzdu kalns, Lilastes kāpa, Vilku kalns. Augstākā kāpa visā Ādažu novadā ir Brēdes kalns (29 m), kas atrodas netālu no Garciema.

Lielākā upe ir Gauja, pagasta teritorijā tai ir pieteka Dzirnupe un atteka Vecgauja. Atsevišķas ūdensteces no Gaujas ir Eimura kanāls, Langa un Lilaste.

Carnikavas pagastā atrodas vairāki ezeri. Lielākais ezers pagastā ir Dzirnezers, bet mazāki ezeri pagastā ir Laveru ezers, Lilastes ezers, Pulksteņezers, Ummis, kā arī trīs Dienvidu Garezers, Vidējais Garezers, Ziemeļu Garezers. Ummja ezerā konstatētas daudzas beznoteces dzidrūdens tipa ezeriem raksturīgas augu sugas, piemeram, Dortmaņa lobēlija (Lobelia dortmanna), ezerenes (Isoetes) un citas.

Carnikavas pagastā ir vairāki nelieli purvi – Serģa purvs, Lielpurvs, Briežu purvs, Ķikatpurvs un Lapu purvs.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls, Ādažu novada pašvaldība.

Pagasta teritorijā vērojams stabils iedzīvotāju skaita pieaugums.

Iedzīvotāju blīvums Carnikavas pagastā 2022. gadā bija 127 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Iedzīvotāju skaita ziņā lielākais ciems pagastā ir Carnikava. Iedzīvotāju skaits vasaras sezonā mēdz ievērojami pieaugt.

Bezdarba līmenis pagastā ir zems, apmēram 2 %. Iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti gan Carnikavas pagastā, gan citviet Ādažu novadā, kā arī blakus novados un Rīgā.

Uz Carnikavas pagastu var nokļūt, braucot no valsts galvaspilsētas Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A2 (Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)) jeb Vidzemes šoseju, turpinot ceļu uz ziemeļiem pa valsts nozīmes autoceļu A1 (Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži)) jeb Tallinas šoseju. Pagastu šķērso arī citi autoceļi, piemēram, Eiropas autoceļš E67 (Via Baltica) un reģionālais autoceļš P1 (Rīga (Jaunciems)–Carnikava–Ādaži).

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina pasažieru vilciens un starppilsētu autobuss. Vilciens kursē maršrutos Rīga–Skulte un Rīga–Saulkrasti. Pagasta teritorijā atrodas vairākas stacijas – “Carnikava”, “Kalngale”, “Garciems”, “Garupe”, ”Gauja”, ”Lilaste”. Starppilsētu autobuss kursē vairākos maršrutos uz un no Rīgas, kā arī savienojot Carnikavu ar novada centru – Ādažiem, piemēram, Nr. 6824 Rīga–Ādaži–Carnikava (Tirgus) un Nr. 6855 Rīga–Kalngale–Carnikava–Birznieki–Ādaži, kurus nodrošina SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss, Nr. 5371 Rīga–Carnikava–Zvejniekciems (Robežu iela)–Ziemeļblāzma, ko nodrošina a/s “CATA”. Autobuss pietur visās pagasta apdzīvotajās vietās, kuras atrodas maršruta posmā, kā arī pieturvietās, kas atrodas pa ceļam, piemēram, ”Kalngale”, ”Aizupes”, ”Garciems”, ”Garupe”, ”Dārziņi”, ”Nagaiņi”, ”Strēlnieki” un citas.

Pagastā ir attīstīta infrastruktūra, pieejami telefona sakari un internets.

Carnikavas pagastā nav lielu uzņēmumu ar apjomīgām ražotnēm, tomēr skaita ziņā to ir salīdzinoši daudz – 2022. gadā pagastā pastāvējuši 678 aktīvi uzņēmumi. Pagasta ekonomiku galvenokārt veido pašvaldības uzņēmumi, mazumtirdzniecības uzņēmumi, ēdināšanas uzņēmumi un atpūtas vietas. Ņemot vērā pagasta atrašanos pie jūras un vasarnīcu lielo skaitu, vasaras sezonā pagastā palielinās iedzīvotāju un atpūtnieku skaits un atsevišķi uzņēmumi orientējas uz peļņas gūšanu tieši vasaras sezonā.

Lielākais skaits uzņēmumu atrodas pagasta centrā Carnikavā – mazumtirdzniecības veikali, pārtikas veikali, ēdināšanas uzņēmumi un dažādu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, frizētavas, autoservisi un citi.

Naktsmītnes pagasta teritorijā nodrošina viesu nami, piemēram, “Elitasbb”, “GaujaUpe”, “Gauja.club”, “Varish”.

Pagasta teritorijā nav degvielas uzpildes stacija, tuvākā atrodas Ādažos.

1786. gadā Carnikavai bija sava draudzes skola. 1868. gadā tika uzcelta Carnikavas pagasta skola pie Carnikavas baznīcas Pārgaujā. 1936. gadā tika uzcelta jauna ēka pēc arhitekta Aleksandra Klinklāva projekta. 1974. gadā Carnikavā tika uzbūvēta jauna pamatskola, kas 2022. gadā rekonstruēta. Carnikavas pamatskola īsteno pamatizglītības, speciālās pamatizglītības un interešu izglītības programmas.

2006. gadā Carnikavā tika nodibināta Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolas Carnikavas filiāle. Līdz tam vairāku gadu garumā Carnikavas pamatskolā tika piedāvātas mūzikas un mākslas nodarbības, kuras nodrošināja Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skola. 2014. gada 19. martā Carnikavas novada pašvaldībā tika pieņemts lēmums par Carnikavas Mūzikas un mākslas skolas dibināšanu.

Carnikavas pagasta Siguļos atrodas pirmsskolas izglītības iestāde "Piejūra" (2017), Carnikavā – pirmsskolas izglītības iestādes "Riekstiņš" (2017) un “Nēģītis” (2020), Kalngalē – pirmsskolas izglītības iestāde “Saulespuķe” (2022). 

Kultūras norises Carnikavas pagastā organizē tautas nams “Ozolaine”, kas dibināts 1933. gadā kā Carnikavas Labdarības biedrības nams – vieta, kur pulcēties aktīviem un sabiedriskiem novadniekiem. 

Carnikavas tautas namā darbojas dažādi kolektīvi: jauktais koris “Vēja Balss” (izveidots 2010. gadā), sieviešu koris “Undīne” (izveidots 1980. gadā), bērnu deju kolektīvs “Dālderītis”, jauniešu deju kolektīvs “Abi divi” (izveidots 2001. gadā), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Arnika” (izveidots 1987. gadā), senioru deju kolektīvs “Tacis” (izveidots 2011. gadā), dāmu deju kopa “Gaujmalietes”, teātra studija “Nagla” (izveidota 2008. gadā), improvizācijas teātris “PLIT” (izveidots 2012. gadā), folkloras kopa “Cēlāji” (izveidota 2013. gadā), bērnu vokālais ansamblis “Jūras zaķi” (izveidots 2005. gadā), vokāli instrumentālais ansamblis “Piloti”, tautas lietišķās mākslas studija “Auseklītis” (izveidota 1965. gadā), tēlotājmākslas studija “Triepiens” (izveidota 2006. gadā).

2012. gadā tika atklāts Carnikavas novadpētniecības centrs, kura ēka celta kā kopija zvejnieka un pārcēlāja mājai Cēlāji, kas tika uzbūvēta 1851. gadā netālu no Gaujas grīvas un bija viena no trim nozīmīgākajām Gaujas lejteces pārceltuvēm. Novadpētniecības centrā apskatāmas ekspozīcijas par pagasta vēsturi un zvejas tradīcijām, pieejamas muzejpedagoģiskās programmas un citas aktivitātes.

Carnikavas pagastā darbojas arī Carnikavas bibliotēka, kas dibināta 1885. gadā kā Carnikavas Labdarības biedrības bibliotēka.

Carnikavā atrodas medicīnas centrs “Liepa” (SIA “Liepiņi”, reģistrēts 2016. gadā), kurā pieejami ģimenes ārsta, zobārsta un citu speciālistu pakalpojumi, kā arī tiek veikta diagnostika.

Carnikavas pagastā atrodas vairākas ģimenes ārstu prakses.

Carnikavas nosaukums vēstures dokumentos minēts kopš 16. gadsimta. 1549. gada dokumentos atrodama informācija par Ādažu-Carnikavas luterāņu draudzes novadu (Neuermühlen-Zarnikau). Carnikavā tika uzcelta draudzes filiālbaznīca. 17. gs. tika izveidota katoļu draudze un uzbūvēta kapela, kas nosaukta Svētā Bartolomeja vārdā, tomēr katoļu draudze pagastā ilgi nepastāvēja.

Nozīmīgs apkārtnes centrs bija Carnikavas muiža (saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu). 18. gs. beigās pēc slavenā arhitekta Kristofa Hāberlanda (Christoph Haberland) projekta tika uzcelta Carnikavas muižas kungu ēka jeb Carnikavas pils – grezna ēka ar joniskā ordera kolonnām. Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gadā, pils tika nodedzināta un netika atjaunota. Agrārās reformas laikā muižas zeme sadalīta jaunsaimniecībās.

19. gs. otrajā pusē tika izveidots Rīgas apriņķa Ādažu pagasts, kura teritorijā ietilpa daļa no mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas. 1866. gadā tika izveidots Meņģeles pagasts, kurā arī ietilpa daļa no mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas.

Pagasta attīstībā liela nozīme bija dzelzceļa izveidei (Carnikavas stacija atklāta 1933. gadā) un zvejniecībai, īpaši nēģu un lašu zvejai. Pagasta sabiedriskās dzīves attīstībā lielu ieguldījumu deva biedrības, īpaši 1875. gadā dibinātā Carnikavas Labdarības biedrība.

Otrreizējās padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, Ādažu pagastā tika izveidotas Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet Carnikavas pagasts 1949. gadā tika likvidēts. 1954. gadā Carnikavas ciems pievienots Ādažu ciemam.

Kolektivizācijas ietvaros tika nodibināts zvejnieku kolhozs “Carnikava”. 

Padomju okupācijas laikā pagastā izveidoti vairāki padomju armijas militārie objekti – armijas mācību bāze un pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņa Mežgarciemā un raķešu bāžu darbinieku apmācību vieta Lilastē.

Pēc 1992. gadā tika izveidots Carnikavas pagasts Rīgas rajonā.

2006. gadā Carnikavas pagasts tika reorganizēts par novadu. 2021. gadā, administratīvās teritorijas rezultātā, Carnikavas novads tika iekļauts Ādažu novadā, bet pagasts kā administratīva teritorija tika atjaunots.

1728. gadā Siguļos tika uzcelta Carnikavas luterāņu baznīca; tas bija vecākais koka dievnams Vidzemē. 1773. gadā pie baznīcas tika izveidota kapsēta. Baznīca nodega ugunsgrēkā 2017. gadā; tās drupas ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.

Baltgalvju Upurkalni ir sena kulta vieta; vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Atrodas Carnikavas pagasta Kalngalē pie Baltgalvjiem un Dzenīšiem.

Carnikavas parka malā atrodas Otrā pasaules kara brāļu kapi. Pagastā atrodas arī piemiņas vieta 1941. gadā nogalinātajiem ebrejiem.

Vācbaltiešu ārsts, embriologs, anatoms un paleontologs Kristians fon Panders (Christian Heinrich von Pander) dzīvoja Carnikavas muižā, kurā no 1827. līdz 1844. gadam veica paleontoloģiskus pētījumus. Latviešu dzejnieks Ojārs Vācietis apbedīts Carnikavas kapos netālu no Carnikavas luterāņu baznīcas. Latviešu dramaturgs, aktieris un rakstnieks Uldis Siliņš dzimis un bērnību pavadījis Carnikavas pagastā.