Sorbu valodā runā Lauzicas (sorbu Lužica) sorbi – autohtona slāvu etniskā grupa, kas dzīvo vēsturiskajā Lauzicas reģionā, mūsdienu Vācijas austrumu daļā (Brandenburgas un Saksijas federālajās zemēs). Bieži minētais runātāju skaits (20 000 augšsorbu, 2 000 lejassorbu) ir aplēse, kas pamatota uz daudzvalodu pašvaldību iedzīvotāju skaitu un skolēnu skaitu sorbu skolās. Īpaši lejassorbu valoda ir uz izmiršanas robežas. Turklāt mūsdienās visi etniskie sorbi ir pilnīgi bilingvāli, un sorbu valodu lietošana bieži vien aprobežojas ar privāto sfēru. Lai gan abām valodām ir mazākumtautību (un pat oficiālo) valodu statuss un tās saņem ievērojamu atbalstu no dažādām izglītības un kultūras iestādēm (ievērojamākā ir 1912. gadā dibinātā Domowina (“Tēvija”)), tomēr jau ilgu laiku samazinās dzimtās valodas runātāju skaits un tās lietojuma plašums dažādās komunikatīvās situācijās. Pašreizējā sliktā sociolingvistiskā situācija ir saistīta arī ar ogļu ieguvi Lauzicā, kuras dēļ daudzi sorbu ciemi ir bijuši spiesti pārvākties, un sorbu masveida pārcelšanās uz citiem reģioniem ir novedusi pie sākotnējā valodas monolīta izjaukšanas vai tā pārveidošanos par valodas salām. Likumdošanā noteiktajā bilingvālajā apgabalā, kurā publiskajā telpā ir atrodamas divvalodu iezīmes, ietilpst t. s. “katoļu apgabals” (īpaši ciemi Ralbica/Rožante un Hrosčica), kur vairāk nekā 80 % iedzīvotāju ģimenē joprojām runā sorbiski, bet arī vairāki citi Lauzicas ciemi, kur dzimtā valoda ir sastopama tikai sporādiski, galvenokārt vecākajā paaudzē. Sorbi izdod arī savus periodiskos izdevumus, tiem ir ikdienas četru stundu radio pārraide un pusstundas ikmēneša televīzijas žurnāls Wuhladko (“Lodziņš”) jeb Łužyca (“Lauzica”).
Vācu valodai vienmēr ir bijusi un joprojām ir liela ietekme uz sorbu valodām; tās parasti pārņem vācu vārdus, taču to ietekmē arī vācu fonētika (/r/ > /R/) vai sintakse (darbības vārds teikuma/frāzes beigās). Mūsdienās vācu valoda līdztekus angļu valodai ietekmē sorbu valodu likteni globālajā pasaulē.