Latgales karogs ir taisnstūrveida, tumši zils ar baltu horizontālu svītru. Tumšizilbalttumšizilo svītru attiecība ir 2:1:2, savukārt karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2. Tumši zilā krāsa, saskaņā ar Valsts prezidenta 2023. gada 19. aprīļa rīkojumu Nr. 1, atbilst Pantone 295 C krāsas kodam.

2010. gadā Latgales neoficiālo karogu izveidoja Māris Rumaks, kurš tumši zilo krāsu izvēlējās, jo tā simbolizējot senos latgaļus, kas tumši zilo krāsu izmantoja goda apģērbā, savukārt svītru attiecība 2:1:2 izvēlēta, ievērojot Latvijas valsts karoga tradīcijas. Publiskas polemikas rezultātā tapa vairāki raksti un atbildes raksti, kuros tika paustas pretējas nostājas par karogu un īpaši par karoga vidū attēloto ģerboni. Neskatoties uz to, ka 1930. gadā apstiprināti Latvijas Republikas apgabalu ģerboņi, kur citu starpā Latgales ģerbonī redzams zilā laukā attēlots pretēji vērsts sudraba grifs ar tādu pašu zobenu labajā ķetnā, jaunizveidotā karoga vidū faktiski redzams Inflantijas vojevodistes (poļu Województwo Inflanckie) ģerbonis, kas attēlots uz mūsdienu Latvijas pagastiem raksturīgās vairogu formas – sarkanā vairogā ar zobenu bruņots sudraba grifs ar zelta kroni. Heraldikas komisijas loceklis Armands Vijups 2015. gadā savā rakstā uzsvēra, ka karogā attēlotais ģerbonis pēc Vidzemes pakļaušanas zviedru varai Latgalē lietots kā Inflantijas vojevodistes simbolika un tik nemainītā veidā ģerbonis rada pārāk spēcīgas asociācijas ar to, ka Latgale joprojām ir kādas citas valsts (ne Latvijas) sastāvdaļa. Savukārt M. Rumaks minēja, ka karogā redzamais ģerbonis ir atsauce uz Pārdaugavas hercogistes (latīņu Ducatus Livoniae Ultradunensis) simboliku un Hodkeviču (poļu Chodkiewicz, lietuviešu Chodkevičius) dzimtas ģerboni. Turklāt pēc M. Rumaka domām karogā ģerbonis tiek lietots tikai kā karoga elements, nevis kā pilnvērtīgs ģerbonis tā klasiskajā nozīmē. Pēc ilgstošām domstarpībām Latgale tomēr ieguva oficiālo karogu 2023. gada 19. aprīlī, kad ar Valsts prezidenta rīkojumu Nr. 1 tika pasludināts jaunais latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogs – uz jaunā tumši zilā karoga ar baltu horizontālu svītru ģerbonis netika attēlots.

Līdz ar 2021. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas Saeimā pieņemto Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita iniciēto Latviešu vēsturisko zemju likumu, kas pieņemts ar mērķi veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti, piederību Latvijai un arī garantēt kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību un kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale un Sēlija tiek apzīmētas kā “latviešu vēsturiskās zemes”. Pamatojoties uz šī Latviešu vēsturisko zemju likuma 3. panta trešo daļu, ņemot vērā Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes 2023. gada 3. aprīļa priekšlikumu un Valsts heraldikas komisijas 2023. gada 17. aprīļa atzinumu, 2023. gada 19. aprīlī Valsts prezidents E. Levits ar rīkojumu Nr. 1 apstiprināja latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogu.

Latgales karogs ir pirmais apstiprinātais latviešu vēsturiskās zemes karogs, – līdz šim Latvijas valsts likumos minēts tikai viens, valsts karogs.

Valsts heraldikas komisija 2023. gada 17. aprīļa sēdē izskatīja iesūtīto Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes 2023. gada 3. aprīļa elektronisko balsojumu, arī Agra Bitāna (Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes vārdā) 2023. gada 22. martā sūtīto vēstuli “Par Latgales karoga apstiprināšanu” par zilibaltzilā karoga apstiprināšanu. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, kā arī Valsts heraldikas komisijas iepriekšējām diskusijām, tika sniegts atzinums, kurš ietvēra latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga aprakstu un krāsu kodu. Sēdē īpaši tika uzsvērts karoga vizuālā izskata lakonisms – dalījums vairāksvītru krāsās, bez kāda simbola uz tām. Tieši šis aspekts atšķir vēsturisko zemju karogus no daudzajiem pašvaldību (novadu, pagastu) karogiem, kuros tiek izmantoti komunālās heraldikas ģerboņi vai to elementi.

Pirmo reizi publiskajā telpā neoficiālais Latgales karogs prezentēts 2010. gada 22. februārī Arendolē, vēlāk apstiprināts latgaliešu pārstāvniecības organizācijā “Latgolys Saeima” Rēzeknē un 2011. gada 23. jūlijā iesvētīts Aglonā. Šis karogs parādījās arī Iekšlietu ministrijas sporta spēlēs Kandavā 2010. gada 4. un 5. jūnijā, kur to lietoja Latvijas Valsts Latgales reģiona policijas pārvaldes komanda. Savukārt 2015. gada sākumā karogs parādījās jau negatīvākā kontekstā, – sociālajos tīklos izplatījās ar separātismu saistāms attēls, kur šo karogu rotā uzraksts “Latgales tautas republika” (krievu Латгальская народная республика), sasaucoties ar Krievijas īstenoto Ukrainas teritoriju aneksiju no 2014. gada. Līdzās šim modificētajam karogam tika izplatīta arī parakstu vākšana, kurā tika aicināts parakstīties par Latgales pievienošanu Krievijas Federācijai.

Pēc tam, kad 2023. gada 19. aprīlī Valsts prezidents parakstīja rīkojumu par jaunā karoga apstiprināšanu, oficiālais latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogs tika prezentēts arī Saeimas ēkā, pieminot vēsturiskā Latgales kongresa sanākšanas 106. gadadienu.

Kopš karogs ir oficiāli apstiprināts, to savas piederības uzsvēršanai var lietot gan privātpersonas, gan arī valsts un pašvaldību iestādes. Karogu lieto Latgales pašvaldībās, taču sagaidāms, ka to arvien vairāk izmantos arī vietējās sabiedriskās organizācijas un privātpersonas.