Amblyomma hebraeum (Koch, 1844) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 4–7 mm garas, iegareni ovālas un krāsainas. Mātītes, kas piesūkušās asinis, var sasniegt 2 cm un lielāku garumu. Skutums (muguras vairogs) ir gluds, izliekts, tumšā krāsā un ar dzeltenīgi zaļu vai pelēkbrūnu ornamentējumu. Skutumu un ķermeņa mugurpusi klāj punktējums. Mātītēm ķermenis ir tumši brūns. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Acis ir nelielas, nedaudz izliektas, apaļas un atrodas uz skutuma sānu malām. Amblyomma hebraeum raibērcēm ir gari un spēcīgi mutes orgāni. Gnatosoma ir taisnstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas un slaidas. Garākais ir to otrais posms. Kājas ir garas, tumši brūnas un ar gaišākām, dzeltenām šķērsjoslām. Mātītēm kājas ir tievākas nekā tēviņiem. I kāju pāra gūžām ir divi dzelkņi. II–III kāju pāra gūžām ir nelieli izciļņi, un IV kāju pāra gūžām ir viens dzelknis. Peritrēmu vairodziņi ir vidēji lieli un trīsstūrveida. Amblyomma hebraeum raibērcēm ir 11 labi izteikti, bāli festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Dzimumatveres atrodas vēderpusē II–III kāju pāra līmenī. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma hebraeum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Amblyomma hebraeum raibērces ir morfoloģiski līdzīgas ar Amblyomma gemma (Dönitz, 1909) raibērcēm. 

Amblyomma hebraeum raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Šīm raibērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls. Katra no kustīgajām attīstības stadijām barojas uz saimniekorganisma, tad nokrīt no tā, iziet miera periodu, novelkas (nomaina vecos ķermeņa apvalkus) un sasniedz nākamo attīstības stadiju. Labvēlīgos apstākļos Amblyomma hebraeum raibērces dzīves ciklu var iziet viena gada laikā. Aptuveni 90 % no savas dzīves šīs ērces pavada apkārtējā vidē.

Mātītes dēj līdz 18 000 olu; piecu mēnešu laikā no tām izšķiļas kāpuri. Tie atrod saimniekorganismu un barojas uz tā 7–14 dienas. Kāpuri nokrīt no saimniekorganisma un novelkas. Jaunās nimfas vairākus mēnešus var palikt neaktīvas. Atradušas saimniekorganismu, nimfas barojas 7–14 dienas, nokrīt no tā un novelkas. Pieaugušās raibērces atrod saimniekorganismu un uz tā pārojas. Barošanās uz saimniekorganisma parasti notiek 7–9 dienas. Pēc tam mātītes nokrīt no saimniekorganisma un dēj olas. 

Amblyomma hebraeum raibērces ir sastopamas Āfrikas dienvidu apgabalos (Dienvidāfrikas Republika, Zimbabve, Botsvāna, Namībija, Malāvija, Mozambika, Angola, Zambija), tropu un subtropu joslā. Tās labprāt izvēlas vidēji mitrus, siltus apstākļus savannās. Šīs raibērces ir aktīvas visa gada garumā.

Latvijā Amblyomma hebraeum raibērces nav sastopamas. 

Amblyomma hebraeum raibērces parazitē uz daudzām dzīvnieku sugām. Pieaugušās raibērces barojas uz lielajiem savvaļas dzīvniekiem, antilopēm, Āfrikas bifeļiem, degunradžiem un mājlopiem: aitām, kazām, govīm, zirgiem. Nimfas un kāpuri ir atrasti uz mazākiem dzīvniekiem, sīkajiem zīdītājiem, putniem, rāpuļiem un plēsējiem. Amblyomma hebraeum raibērces ir nozīmīgi mājlopu parazīti. Tās parazitē arī uz cilvēkiem.

Šo raibērču kodiens ir sāpīgs. Pēc tā paliek liela vaļēja brūce, kurā var attīstīties sekundāras infekcijas. Amblyomma hebraeum raibērcēm ir izteikti gari mutes orgāni. Tās ir grūti izņemamas, kad ir piesūkušās. Amblyomma hebraeum raibērces parasti piesūcas ķermeņa vietās ar mazāku apspalvojumu. Kazām tās bieži piesūcas starp pirkstiem un izraisa klibošanu. Kad šīs raibērces piesūcas pie buļļu sēkliniekiem, tās izraisa neauglību. Barojoties pie kazu vai govju tesmeņiem, šīs raibērces samazina piena kvalitāti un daudzumu un var radīt neatgriezeniskus bojājumus tesmeņiem.

Amblyomma hebraeum pārnēsā Ehrlichia ruminantium, kas izraisa ērlihiozi, Rickettsia africae un Rickettsia conorii, kas izraisa Āfrikas ērču koduma drudzi. Lai novērstu šo infekcijas slimību izraisītāju izplatīšanos, Amblyomma hebraeum raibērču ierobežošanā izmanto akaricīdus, imunizācijas pasākumus un veido buferzonas, kas norobežo raibērču skartās teritorijas.