Amblyomma javanense (Supino, 1897) [= Amblyomma sublaeve (Neumann, 1899), Rhipicephalus javanensis (Supino, 1897)] ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 5–7 mm garas un plati ovālas. Skutums (muguras vairogs) ir brūns un bez ornamentējuma. Tēviņiem skutums sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo trešdaļu. Ķermeņa punktējums ir sekls un liels, un tā mugurpusi sedz gari un balti konusveida matiņi. Acis ir mazas, plakanas un atrodas pie skutuma sānu malām. Gnatosomas pamatne ir taisnstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas un slaidas. Uz pedipalpu pirmā posma ir neliels, ieapaļš dzelknis. Ķermeņa vēderpuse ir ar daudziem smalkiem, baltiem, gariem un izliektiem matiņiem. Amblyomma javanense raibērcēm ir 11 taisnstūrveida festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Kājas ir garas, brūnas un ar gaišāk brūnām šķērsjoslām. I kāju pāra gūžas ir ar diviem izteikti platiem dzelkņiem. II–IV kāju pāra gūžas ir ar vienu izteikti platu dzelkni. Peritrēmu vairodziņi ir gari un ovāli. Dzimumatveres atrodas ķermeņa vēderpusē II–III kāju pāra līmenī. Mātītēm dzimumatvere ir “V” veida formā. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma javanense raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē. 

Amblyomma javanense raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Šīm raibērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls. Amblyomma javanense ekoloģija un bioloģija ir nepilnīgi izpētīta. Mātītes, kas pieēdušās asinis, dēj olas, no kurām izšķiļas kāpuri. Kāpuri uzmeklē saimniekorganismu, uz kura barojas. Pēc barošanās tie nokrīt no saimniekorganisma, novelkas (nomaina veco ķermeņa apvalku) un sasniedz nimfas attīstības stadiju. Nimfa uzmeklē saimniekorganismu un barojas. Pēc tam nokrīt no tā, novelkas un sasniedz imago attīstības stadiju. Pieaugušās raibērces uzmeklē saimniekorganismu, uz tā pārojas, un mātīte barojas ar asinīm. 

Amblyomma javanense raibērces ir sastopamas Āzijā: Kambodžā, Ķīnā, Indijā, Singapūrā, Filipīnās, Malaizijā, Taizemē, Indonēzijā, Mjanmā, Pakistānā, Šrilankā, Vjetnamā. 

Latvijā Amblyomma javanense raibērces nav sastopamas. 

Visu Amblyomma javanense raibērču attīstības stadiju galvenais saimniekorganisms ir pangolīni (Mammalia, Pholidota). Šīs raibērces atrastas arī uz zvīņrāpuļiem (Squamata, Scincidae, Colubridae, Pythonidae, Varanidae, Testudines), grauzējiem (Rodentia, Hystricidae), plēsējiem (Carnivora, Hyaenidae). Amblyomma javanense pārnēsā baktērijas Ehrlichia spp. (Anaplasmataceae), kas izraisa ērlihiozi zīdītājiem, un Pestivirus (Flaviviridae), kas izraisa akūtu diareju vai akūtu hemorāģisko sindromu. Tā kā visas pangolīnu sugas ir apdraudētas un iekļautas Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora, CITES) pirmajā pielikumā (Appendix I), šie Amblyomma javanense raibērču pārnēsātie mikroorganismi ir pangolīnu papildu apdraudējums. Amblyomma javanense raibērces reti parazitē uz cilvēkiem.

Amblyomma javanense raibērces nosacīti varētu būt apdraudēta suga, jo to galvenie saimniekorganismi – pangolīni – savvaļā ir apdraudēti.