Džordžs Māršals vadīja ASV armijas militāro attīstību Otrā pasaules kara laikā, pārvēršot to par vienu no varenākajām armijām pasaulē, viņa vārds saistīts ar karu Klusajā okeānā un Eiropas atbrīvošanu no Vācijas okupācijas. Dž. Māršals vadīja amerikāņu diplomātisko dienestu Aukstā kara sākuma periodā, un viņa vārdā nosaukts Māršala plāns palīdzībai karā izpostītajai Eiropai.

Dž. Māršals dzimis uzņēmēja Džordža Māršala (George Catlett Marshall) un viņa sievas Loras (Laura Emily), dzimušas Bredfordas (Bradford), ģimenē. Mācījies Jūniontaunas skolās, 1897. gadā iestājās Virdžīnijas Militārajā institūtā (Virginia Military Institute). 1908. gadā beidza Armijas štāba koledžu (Army Staff College; mūsdienās Amerikas Savienoto Valstu Armijas kara koledža, United States Army War College) kā labākais students.

Vairākkārt piedalījies karadarbībā Filipīnās 20. gs. sākumā. Kopš ASV iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā 1917. gadā piedalījies militārajās operācijās Eiropā. Šajā laikā sāka izpausties Dž. Māršala kā štāba darbinieka un militāra organizatora talants. Kopš 1918. gada bija viens no ASV ekspedīcijas spēku komandiera ģenerāļa Džona Pēršinga (John Pershing) līdzstrādniekiem.

Pēc Pirmā pasaules kara turpināja militāro karjeru. 1920.–1924. gadā bija Dž. Pēršinga kā Armijas štāba priekšnieka palīgs, pasniedza Armijas štāba koledžā, darbojās kā plānotājs Kara ministrijā (Department of War). 20. gs. 20. gadu vidū pavadīja trīs gadus Ķīnā, šajā laikā apguva ķīniešu valodu, vēlāk ieņēma dažādus amatus ASV armijā. 20. gs. 30. gados bija ASV prezidenta Frenklina Rūzvelta (Franklin Delano Roosevelt) jaunā kursa (New Deal) politikas atbalstītājs; komandējot armijas vienības, vadīja Civilās dabas aizsardzības korpusa (Civilian Conservation Corps; struktūra, kas iesaistīja jaunus vīriešus bezdarbniekus sabiedriskos darbos vides aizsardzībā) darbību.

1938. gadā Dž. Māršala uzstāšanās militārā sapulcē atstāja labvēlīgu iespaidu uz F. Rūzveltu, un prezidents sāka uzlūkot viņu kā armijas štāba priekšnieka kandidātu. F. Rūzvelta cieņu izpelnījās Dž. Māršala atbalsts prezidenta reformu kursam, un 1939. gadā F. Rūzvelts iecēla Dž. Māršalu par ASV Armijas (sauszemes spēku) štāba priekšnieku. Dž. Māršals atbalstīja un vadīja būtisku sauszemes spēku paplašināšanu un ASV militārā potenciāla palielināšanu kopumā.

Dž. Māršala vadībā ASV bruņotajos spēkos karavīru skaits dažu gadu laikā palielinājās no 200 000 līdz astoņiem miljoniem, pieaugot 40 reizes. Dž. Māršals ieteica izvirzīt vadošos amatos tādas militārās personas kā Dvaits Eizenhauers (Dwight David Eisenhower), Omārs Bredlijs (Omar Nelson Bradley), Džordžs Patons (George Smith Patton Jr.). Dž. Māršals piedalījās konferencēs ar sabiedrotajiem britiem, veda sarunas par kopīgiem militāriem plāniem ar Vinstonu Čērčilu (Sir Winston Leonard Spencer-Churchill) un britu karavadoņiem. Dž. Māršals iebilda pret sabiedroto iebrukumu Ziemeļāfrikā (operācija “Torch”, 1942), bet pakļāvās prezidenta tiešai pavēlei. Dž. Māršals pārliecināja britu pusi par nepieciešamību vispirms sakaut Vāciju un par apvienotas ASV un Lielbritānijas pavēlniecības izveidi (Combined Chiefs of Staff). Dž. Māršala nopelnu vidū ir iebrukums Normandijā 06.06.1944., kuru Dž. Māršalas izstrādāja kopš 1942. gada (operācija “Overlord”), šīs operācijas koordinācija un ASV karadarbības Klusajā okeānā koordinācija. Zināmu vilšanos Dž. Māršalam sagādāja F. Rūzvelta lēmums par operācijas “Overlord” komandieri iecelt D. Eizenhaueru, ko prezidents pamatoja ar apgalvojumu, ka nevar iztikt bez Dž. Māršala Vašingtonā. Rezultātā D. Eizenhauers kā kaujas operāciju pavēlnieks un ASV prezidents (1953–1961) vēsturē zināmā mērā aizēno Dž. Māršalu. Dž. Māršals iestājās par sadarbības nostiprināšanu starp ieroču šķirām (armiju, floti un gaisa spēkiem) un pārstāvēja sauszemes spēkus 1942. gadā izveidotajā Apvienotajā štābu priekšnieku komitejā (Joint Chiefs of Staff). Dž. Māršals piedalījās sabiedroto valstu vadītāju (“Lielā trijnieka”) konferencēs.

No 1945. gada decembra līdz 1947. gadam pēc prezidenta Harija Trūmena (Harry S. Truman) direktīvas darbojās Dž. Māršala misija Ķīnā, kuras uzdevums bija samierināt pilsoņu kara puses – nacionālistus (Ķīnas Tautas partija, Gomiņdans; tradicionālā ķīniešu 中國國民黨, vienkāršotā ķīniešu 中国国民党, piņjins Zhōngguó Guómíndǎng) un komunistus (Ķīnas Komunistiskā partija; tradicionālā ķīniešu 中國共産黨, vienkāršotā ķīniešu 中国共产党, piņjins Zhōngguó Gòngchǎndǎng). Misija nebija veiksmīga un vēlāk Dž. Māršalam tika pārmesta neveiksme, kad komunisti uzvarēja pilsoņu karā un 01.10.1949. tika nodibināta Ķīnas Tautas Republika. Pastāv arī uzskats, ka to novērst kopumā nebija Dž. Māršala un ASV diplomātijas spēkos.

1947. gadā Dž. Māršals tika iecelts par valsts sekretāru – ārlietu resora vadītāju H. Trūmena administrācijā, līdz ar to viņš vadīja ASV diplomātiju Aukstā kara sākuma posmā. Sakot uzrunu 05.06.1947. Hārvarda Universitātē (Harvard University) sakarā ar goda doktora grāda piešķiršanu, Dž. Māršals izvirzīja Māršala plānu Eiropas ekonomikas atjaunošanai, kas veicināja Eiropas apvienošanos. Dž. Māršala laikā tika pasludināta Trūmena doktrīna. Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) īstenoja paātrinātu Austrumeiropas valstu sovetizāciju. Šajā laika posmā ASV veda sarunas par Starpamerikas savstarpējās palīdzības līgumu (Inter-American Treaty of Reciprocal Assistance, Rio Treaty) 02.09.1947. un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organization, NATO) izveidošanu 05.04.1949. Dž. Māršals iebilda pret ASV atbalstu Izraēlas valsts izveidošanai 1948. gadā, pamatoti prognozējot karu ar arābu valstīm. Dž. Māršals šajā periodā augstu vērtēts kā sabiedriska persona un prasmīgs citu darba vadītājs. Dž. Māršala komandā ietilpa tādi izcili diplomāti kā valsts sekretāra vietnieki Dīns Ačesons (Dean Gooderham Acheson) un Roberts Lovets (Robert Abercrombie Lovett), kā arī Čārlzs Bolens (Charles Eustis Bohlen) un Džordžs Kenans (George Frost Kennan).

No 1949. līdz 1950. gadam Dž. Māršals vadīja Amerikas Sarkano Krustu.

1950. gadā Dž. Māršals piekrita uz gadu kļūt par ASV aizsardzības sekretāru un vadīja šo resoru Korejas kara laikā. Šajā darbā noderēja Otrā pasaules kara laikā gūtā pieredze. Korejas kara laikā no 07.1950. līdz 06.1951. ASV bruņoto spēku sastāvs pieauga no pusotra līdz vairāk nekā trim miljoniem karavīru. Būtiski auga militārais budžets. Dž. Māršals atbalstīja aizsardzības un nacionālās drošības sistēmas nostiprināšanu un ASV militārās klātbūtnes palielināšanu Rietumeiropā. 1951. gadā tika pieņemts Vispārējās militārās apmācības un dienesta likums (Universal Military Training and Service Act).

Dž. Māršala laikā izcēlās konflikts starp ASV spēku pavēlnieku Korejas karā ģenerāli Daglasu Makarturu (Douglas MacArthur) un prezidentu H. Trūmenu: ģenerāļa publiskā kritika par prezidenta atteikšanos vērst gaisa triecienu pret Ķīnas Tautas Republiku noveda pie ģenerāļa atstādināšanas. Senators Džozefs Makartijs (Josef Raymond Mccarthy) pārmeta Aizsardzības ministrijai komunistu ietekmi bruņotajos spēkos.

Dž. Māršals tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem ASV ģenerāļiem 20. gs. Viņš bija pirmais armijas ģenerālis (General of the Army, five-star general) ASV vēsturē (1944). Viņa apbalvojumu vidū ir Nobela Miera prēmija (1953) par Eiropas ekonomikas atlabšanas plāna ierosināšanu un vadīšanu. Dž. Māršals tika atzīts par žurnāla Time gada cilvēku (1943, 1947).

Dž. Māršals saņēmis ļoti daudzus ASV apbalvojumus. Viņam piešķirta ASV Kongresa zelta medaļa (Congressional Gold medal) – augstākais ASV civilais apbalvojums un daudzas militāras medaļas.

Dž. Māršals saņēmis daudzus ASV militāros apbalvojumus par daudzajām militārajām kampaņām no kara Filipīnās līdz Otrajam pasaules karam. Dž. Māršals saņēmis daudzus ārvalstu apbalvojumus, tajā skaitā Lielbritānijas Pirts ordeņa (Order of the Bath) Lielo krustu, Francijas Goda Leģiona ordeņa (L’ordre national de la Légion d’honneur) Lielo krustu, PSRS Suvorova ordeni (Орден Суворова; I šķira) un daudzu citu ārvalstu ordeņus. Dž. Māršalam ir piešķirti goda doktora grādi daudzās universitātēs, tajā skaitā Londonas, Hārvarda, Oksfordas, Prinstonas un Kolumbijas universitātēs. Dž. Māršala vārdā ir nosauktas ielas, parki un skolas ASV un citās valstīs. Pastāv Džordža K. Māršala fonds un Garmišā-Partenkirhenē, Vācijā, darbojas Džordža K. Māršala Eiropas drošības studiju centrs (George C. Marshall European Center for Security Studies).

ASV un daudzās citās pasaules valstīs uzstādītas Dž. Māršala statujas, krūšutēli un piemiņas plāksnes, piemēram, bronzas statujas Virdžīnijas Militārajā institūtā un krūšutēls pie Amerikas Sarkanā Krusta štāba Vašingtonā, Kolumbijas distriktā.

Dž. Māršals attēlots raidsabiedrības BBC (British Broadcasting Corporation) televīzijas filmā “Čērčils un ģenerāļi” (Churchill and the Generals, režisors Alans Gibsons, Alan Gibson, 1979). Dž. Māršals epizodiski attēlots tādās 20. gs. beigu un 21. gs. sākuma spēlfilmās kā “Glābjot ierindnieku Raienu” (Saving private Ryan, režisors Stīvens Spīlbergs, Steven Spielberg, 1998), “Pērlhārbora” (Pearl Harbor, režisors Maikls Bejs, Michael Bay, 2001) un “Openheimers” (Oppenheimer, režisors Kristofers Nolans, Cristofer Nolan, 2023).

Uzņemta televīzijas filma “Džoržs Māršals un Amerikas gadsimts” (George Marshall & the American Century, režisori Kenets Leviss, Kenneth Levis, un Kenets Mandels, Kenneth Mandel, 1994).