Harijs Trūmens kļuva par ASV prezidentu kā viceprezidents, pārņemot prezidenta amatu pēc Frenklina Rūzvelta (Franklin Delano Roosevelt) nāves. H. Trūmena prezidentūras periodā noslēdzās Otrais pasaules karš, šajā laika posmā ASV pielietoja kodolieročus pret Japānu un sākās Aukstais karš. Iekšpolitiski H. Trūmena administrācijas vadībā notika pāreja no kara laika ekonomikas uz miera laika attīstību.

H. Trūmens bija fermera un mājlopu tirgotāja Džona Trūmena (John Truman) dēls, lielu iespaidu uz viņu atstāja mātes Martas Trūmenas (Martha Ellen Young Truman) personība, izraisot interesi par mūziku, literatūru un vēsturi. Beidza Independensas vidusskolu (Independence High School) Misūri pavalstī, ASV, bet neieguva koledžas izglītību, kaut arī studēja grāmatvedību komerckoledžā Kanzassitijā.

Strādāja privātajā sektorā, komercbankā, un ģimenes fermā, iesaistījās uzņēmējdarbībā saistībā ar derīgajiem izrakteņiem un nekustamo īpašumu. Pirmā pasaules kara laikā (1917–1919) dienēja armijā, kur sasniedza kapteiņa dienesta pakāpi un, piedaloties karadarbībā Francijas teritorijā kā artilērijas baterijas komandieris, ieguva vērtīgu līdera pieredzi. Vēlāk sasniedza pulkveža dienesta pakāpi armijas rezerves spēkos.

H. Trūmena politiskā karjera sākās, kļūstot par vienu no trijiem Džeksonas apgabala tiesnešiem (1923–1925), kas faktiski bija administratora amats; triju tiesnešu kolēģija pildīja valdes funkcijas. H. Trūmens bija saistīts ar t. s. Pendergasta (Tomass Pendergasts, Thomas Joseph Pendergast) Demokrātiskās partijas mašīnu – ietekmīgu aizkulišu organizāciju, kas īstenoja politisku kontroli. 1927.–1935. gadā H. Trūmens bija kolēģijas priekšsēdētājs un realizēja vērienīgus celtniecības un infrastruktūras attīstības projektus.

1934. gadā H. Trūmens uz prezidenta F. Rūzvelta reformu programmas – Jaunā kursa (New Deal) – popularitātes fona tika ievēlēts par ASV senatoru no Misūri pavalsts, atkārtoti ievēlēts 1940. gadā. Otrā pasaules kara (1941–1945) laikā ierosināja izveidot un vadīja Senāta apakškomiteju izmeklēšanai nacionālās aizsardzības programmā (Senate Special Committee to Investigate the National Defense Program), kuras darbība ietaupīja līdz 15 miljardiem dolāru budžeta līdzekļu.

1944. gada vasarā F. Rūzvelts kandidēja uz prezidenta amatu jau ceturto reizi un nelabprāt piekrita H. Trūmena kandidatūrai viceprezidenta amatam. Demokrātiskās partijas līderiem H. Trūmena kandidatūra likās pieņemama smagi slimā F. Rūzvelta pēcteča pozīcijai prezidenta iespējamās nāves gadījumā.

F. Rūzvelta nāves dienā, 12.04.1945., H. Trūmens kļuva par ASV prezidentu.

H. Trūmena paveiktais parasti tiek saistīts ar ārpolitiskiem notikumiem. Viņa prezidentūras laikā ar sabiedroto uzvaru beidzās Otrais pasaules karš Eiropā (09.05.1945.) un Āzijā, Japānas Impērijai kapitulējot 02.09.1945. H. Trūmens pārstāvēja ASV triju uzvarētāju lielvalstu Potsdamas konferencē kopā ar padomju diktatoru Josifu Staļinu (krievu Иосиф Виссарионович Джугашвили/Сталин, gruzīnu იოსებ სტალინი) un Lielbritānijas premjeriem Vinstonu Čērčilu (Sir Winston Leonard Spencer Churchill) un Klementu Etliju (Clement Atlee), konferencē lemjot par pēckara Eiropas robežām un ietekmējot tās tālāko attīstību. Pēc Otrā pasaules kara ASV kļuva par vienu no divām dominējošām pasaules lielvalstīm Aukstā kara periodā.

ASV veica pirmo kodolsprādziena izmēģinājumu cilvēces vēsturē 16.07.1945. Alamogordo poligonā, Ņūmeksikas pavalstī. Pēc kodolieroču pielietošanas pret Japānas pilsētām Hirosimu (06.08.1945.) un Nagasaki (09.08.1945.) sākās strauja kodolieroču attīstība. Pēc kara ASV bija nozīmīga loma Eiropā un Japānā, īstenojot demilitarizāciju un demokratizāciju Rietumvācijā un Japānā.

H. Trūmena administrācija reorganizēja ASV nacionālās drošības sistēmu. Ar 1947. gada Nacionālās drošības likumu, ko H. Trūmens parakstīja 26.07.1947., tika izveidota ASV Aizsardzības ministrija (Department of Defence) Armijas ministrijas un Flotes ministrijas vietā. Likums paredzēja Nacionālās drošības padomes (National Security Council) izveidošanu, ASV Gaisa spēku (United State Air Force) kā atsevišķas ieroču šķiras nodibināšanu. Tika nodibināta Apvienotā štābu priekšnieku komiteja (Joint Chiefs of Staff), kas iekļauj visaugstākās militārās amatpersonas. Tika nodibināta Centrālā izlūkošanas pārvalde (Central Intelligence Agency, CIA) kā galvenais ASV izlūkdienests.

H. Trūmena prezidentūra iezīmēja Aukstā kara sākumu. H. Trūmens bija klāt bijušā britu premjera V. Čērčila dzelzs priekškara runas laikā Vestminsteras koledžā (Westminster College) Fultonā, Misūri pavalstī, ASV, 05.03.1946., kurā V. Čerčils norādīja uz komunisma radītajiem draudiem un Austrumeiropas nonākšanu padomju kontrolē. H. Trūmena runa ASV Kongresā (United States Congress) 12.03.1947., kurā viņš apsolīja atbalstu brīvajām tautām, kuras apdraud komunisma ekspansija, nozīmēja jaunas ārpolitikas sākumu. Abas runas kā Aukstā kara deklarācijas tiek uzskatītas par nozīmīgiem pavērsiena punktiem ceļā uz Auksto karu un Rietumu politiku, kas vērsta uz komunisma tālākas izplatības ierobežošanu.

H. Trūmena administrācijas laikā tika pieņemts lēmums saglabāt nozīmīgu militāru ASV klātbūtni Rietumeiropā. 04.04.1949. ar atbilstoša līguma parakstīšanu Vašingtonā tika izveidota Ziemeļatlantijas līguma organizācija (North Atlantic Treaty organisation, NATO). H. Trūmena runa ASV Kongresā 12.03.1947. lika pamatus Trūmena doktrīnai.

H. Trūmena laikā pasaule piedzīvoja divas Aukstā kara krīzes. Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) veiktā neveiksmīgā Rietumberlīnes blokāde (24.06.1948.–12.05.1949.) pierādīja, ka Rietumu pasaule ASV vadībā spēj izturēt PSRS spiedienu un noturēt savas pozīcijas. Gaisa tilti uz sabiedroto kontrolēto Berlīni nodrošināja tās pietiekamu apgādi ar nepieciešamo. Līdzīga nozīme bija Korejas karam (25.06.1950.– 27.07.1953.).

Ziemeļkorejas iebrukums Dienvidkorejā noveda pie ANO Drošības padomes rezolūcijas pieņemšanas, kas aicināja pasaules valstis stāties pretī agresijai. ASV intervence 1950. gada septembrī izglāba gandrīz sakauto Dienvidkoreju. Savukārt Ķīnas armijas iejaukšanās glāba no sakāves Ziemeļkorejas spēkus. Karš noslēdzās ar aptuvenu status quo, principā atgriežoties pie pirmskara teritoriālā dalījuma. Rietumu pasaule atkal pierādīja spēju apturēt komunisma ekspansiju.

Iekšpolitiski H. Trūmena prezidentūra bija otrā un pēdējā divdesmit gadu ilgā demokrātu administrāciju periodā (1933–1953). H. Trūmena periods iezīmējās ar pagriezienu konservatīvisma virzienā. Tā laikā pakāpeniski atjaunojās Lielās depresijas periodā kritiski samazinājusies Republikāņu partijas ietekme. Viena no H. Trūmena perioda parādībām bija makartisms, kas nosaukts senatora Džozefa Makartija (Joseph Raymond McCarthy) vārdā. H. Trūmens to nosodīja, bet pārāk asi neapkaroja. Tā bija mūsdienās pārsvarā negatīvi vērtēta kampaņa, kas bija vērsta pret PSRS aģentiem, komunistiem un kreisajiem.

H. Trūmena administrācijas uzdevums bija nodrošināt pāreju no kara laika ekonomikas uz miera laika uzdevumiem, apkarot inflāciju, nodrošināt Otrā pasaules kara veterānu integrāciju sabiedrībā. H. Trūmens izvirzīja Taisnīgā kursa (Fair Deal) programmu, kas paredzēja nevienlīdzības un trūkuma mazināšanu, reformas izglītības un veselības sfērā. H. Trūmens spēra pirmos soļus rasu diskriminācijas apkarošanā. Par vienu no lielākajiem pārsteigumiem ASV prezidenta vēlēšanu vēsturē kļuva H. Trūmena uzvara pār Ņujorkas štata gubernatoru Tomasu Djūiju (Thomas Dewey) 02.11.1948. prezidenta vēlēšanās.

H. Trūmena periodā kopš 1946. gada sākās straujš jaundzimušo skaita pieaugums (baby boom), kas ilga līdz 20. gs. 60. gadu vidum un atspoguļoja augošo dzīves līmeni valstī un tieksmi pēc normālas dzīves pēckara apstākļos. 

H. Trūmena ārpolitiskais kurss ietekmēja globālo starptautisko attiecību sistēmu līdz 20. gs. beigām. H. Trūmena prezidentūras laikā sākās Aukstais karš ar PSRS. NATO izveidošana nozīmēja ASV un Rietumeiropas militāri politisku aliansi. Māršala plāna īstenošana palīdzēja atjaunot Rietumeiropas ekonomiku pēc Otrā pasaules kara, veicinot Rietumeiropas integrāciju un Eiropas Savienības pirmsākumus. Rietumberlīnes krīze un Korejas karš parādīja iespēju ierobežot komunisma ekspansiju. Kodolieroču pielietošana pret Japānu noveda pie milzīgas humanitāras traģēdijas. Iekšpolitiski H. Trūmena kurss, turpinot Jauno kursu, lika pamatus ekonomiskajam uzplaukumam un dzīves līmeņa kāpumam pēc Otrā pasaules kara.

H. Trūmens ir apbalvots ar Pirmā pasaules kara uzvaras medaļu un divas reizes ar Bruņoto spēku rezerves medaļu.