Amblyomma macfarlandi (Keirans, Hoogstraal, Clifford, 1973) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Tās ir 3–6 mm garas, plati ovālas un tumši brūnas raibērces. Tēviņiem skutums (muguras vairogs) ir ornamentēts, tumši brūns ar blāviem, vietām iedzelteniem plankumiem. Skutuma priekšējā daļa ir ar smalku punktējumu. Skutuma centrālajā un aizmugurējā daļā ir padziļinājumi ar lielu un blīvu punktējumu. Starp padziļinājumiem ir izteikti gludi un gaiši laukumi. Skutumu klāj blīvi, ļoti īsi un smalki matiņi. Ķermeņa mugurpuse ir ar gariem, baltiem un taisniem matiņiem, kas atrodas gar skutuma malām un starp festoniem (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Mātītēm skutums ir ar blīviem, gariem, drukniem un plakaniem matiņiem, kas visgarākie ir gar ķermeņa malām un starp festoniem. Skutums mātītēm ir tumši brūns, ar ornamentējumu. Zeltaini sarkanīgi plankumi ar zaļām malām klāj gandrīz visu skutumu. Skutuma punktējums ir vidēji liels, un to klāj īsi un blīvi adatveida matiņi. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Acis ir mazas, nedaudz izliektas un atrodas pie skutuma sānu malām. Gnatosoma ir taisnstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas un slaidas. Garākais ir pedipalpu otrais posms. Amblyomma macfarlandi raibērcēm ir 11 taisnstūrveida (vidusdaļā platāki) festoni. Festonus klāj liels un blīvs punktējums. Kājas ir garas, ar gaišākām šķērsjoslām. I kāju pāra gūžas ir ar diviem īsiem un noapaļotiem dzelkņiem. II–IV kāju pāra gūžas ir ar diviem īsiem trīsstūrveida dzelkņiem. IV kāju pāra gūžām dzelkņi ir nedaudz garāki. Ķermeņa vēderpusi klāj blīvi, balti un taisni matiņi. Dzimumatveres atrodas ķermeņa vēderpusē II–III kāju pāra līmenī. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma macfarlandi raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē. 

Amblyomma macfarlandi raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Šīm raibērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls. Informācija par Amblyomma macfarlandi attīstību un bioloģiju ir nepietiekama. Mātītes, kas paēdušas asinis, dēj olas. No tām izšķiļas kāpuri un meklē saimniekorganismu, uz kura baroties. Pēc barošanās kāpuri nokrīt no saimniekorganisma, novelkas (nomaina veco ķermeņa apvalku) un sasniedz nimfas attīstības stadiju. Nimfas uzmeklē saimniekorganismu un barojas. Paēdušas tās nokrīt no tā, novelkas un sasniedz imago attīstības stadiju. Pieaugušās raibērces uzmeklē saimniekorganismu un uz tā pārojas. Pēc pārošanās mātītes barojas uz saimniekorganisma. 

Amblyomma macfarlandi raibērces ir sastopamas tikai Galapagu salās.

Amblyomma macfarlandi raibērču vienīgie saimniekorganismi ir Galapagu salu milzu bruņurupuči Geochelone elephantopus (Testudines, Testudinidae).

Galapagu salu bruņurupuči atrodas apdraudēto sugu sarakstā, līdz ar to arī Amblyomma macfarlandi raibērces ir apdraudēta suga.