Ābeļu pagasts atrodas Sēlijā, uz dienvidaustrumiem no Jēkabpils. Robežojas ar Jēkabpils novada Jēkabpils pilsētu un Dignājas, Kalna, Salas, Kūku un Vīpes pagastu, kā arī ar Līvānu novada Turku pagastu.

Ābeļu pagasta platība ir 126,8 km², no kuriem 122,2 km² aizņem sauszeme un 4,5 km² – ūdens.

Ābeļu pagasta administratīvais centrs atrodas Brodu ciema Aldaunes ielā 13. Pagastā ir deviņi ciemi – Brodi, Laši, Ābeļi, Piļkas, Platačkalns, Rubuļkalns, Saldes, Silacaunes, Sīļukalns.

Ābeļu pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenuma ziemeļu malā, Daugavas kreisajā krastā. Reljefs mēreni viļņots. Augstākā vieta atrodas pie Graudiņiem – 101,6 m virs jūras līmeņa.

Derīgie izrakteņi pagastā ir māls un dolomīta iegulas.

Gar Ābeļu pagasta ziemeļaustrumu malu 18 km garumā plūst Daugava. Tās platums 200–400 m, dziļums līdz 6 m. Daugavas gultnē šajā posmā ir vairākas krāces – Vilnītis (arī Veiguru, Dubku), Klaukavas, Luģenieku, Gļinovkas, Gārdes krāce –, kā arī ir salas: Ābeļu sala (apdzīvota), Fokta sala, Reiņu sala un septiņas sīkas saliņas. Pirms Jēkabpils Daugavas krastos redzami dolomīta atsegumi. Ābeļu pagasta dienvidu malā plūst Daugavas pieteka Ziemeļsusēja (platums 5–10 m, dziļums līdz 2 m) ar pietekām: Aldaunīcu, Vārzgūni, Stirnu strautu un Liepupurva grāvi. Pārējās lielākās Daugavas pietekas ir Reiņupīte, Barana grāvis un Pelīte.

Ābeļu pagastā pārsvarā ir velēnu podzolētā virspusēji glejotā augsne, velēnu glejotā augsne un velēnu podzolētā (parastā) augsne. Pagasta centrā atrodas augstais Kraukļu purvs (platība 924 ha) un Liepu purvs (platība 107 ha). Lielu pagasta teritoriju – 5217 ha platībā – aizņem meži.

Pagasta dienvidu un vidusdaļu aizņem dabas lieguma “Ābeļi” lielākā daļa. Dabas liegums izveidots 1999. gadā, platība – 3250 ha. Tā teritorijā atrodas nozīmīgi mežu biotopi, daudz retu augu un dzīvnieku sugu.

Ābeļu pagasta teritorijā aug Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautais meža vizbulis, Daugavas vizbulis jeb Daugavas anemone (latīņu Anemone sylvestris).

Avots: Centrālā statiskas pārvalde.

Visblīvāk Ābeļu pagastā ir apdzīvots Brodu ciems, tur dzīvo apmēram puse pagasta iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Lielākā daļa Brodu ciema iedzīvotāju strādā Jēkabpilī, bet pārējās teritorijas iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir lauksaimniecība.

Gar Ābeļu pagasta ziemeļrietumu stūri izveidots 1. šķiras autoceļš P75 (Jēkabpils–Nereta). Paralēli Daugavai atrodas 2. šķiras autoceļš V783 (Jēkabpils–Dignāja–Ilūkste). Tiek uzturēta autobusu satiksme Jēkabpils–Vandāni–Cukuriņi. Darbojās Ābeļu pasta nodaļa. Tiek nodrošināti mobilie sakari un interneta pārklājums.

Ābeļu pagastā 3034 ha kopplatībā zeme pieder zemnieku saimniecībām. 2617 ha ierīkotas piemājas saimniecības. Pašvaldībai pieder 21 ha zemes, valstij – 6406 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 5078 ha platībā, no tiem 3359 ha aizņem aramzeme, 907 ha – pļavas, 770 ha – ganības, meliorēti 3007 hektāri. Darbojas 49 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), 10 individuālie komersanti, 54 zemnieku saimniecības. Lielākās SIA: “Mikor” (ceļu un maģistrāļu būvniecība), “Egles dēls” (kravu pārvadājumi), “CMC Ozoli” (graudkopība), “Selko īpašumi” (mežizstrāde), ”Slaigo” (koka taras ražošana), “Kapačmuiža” (augļkopība), “Bezdelīgas 3” (ēdināšanas pakalpojumi), “Zemgaļi“ (auto serviss), “MK Dizains” (rotaļu laukumu ražošana), “Selko Energy” (kokapstrāde), “DL Kontrukcijas” (logu, durvju un vārtu ražošana). Lielākās zemnieku saimniecības: “Laši” (graudkopība), “Dzilnas” (biškopība) un “Bitenieki” (biškopība). Mazākas zemnieku saimniecības nodarbojas ar graudkopību un lopkopību.

1840. gadā zemnieks Jurģis Dzenītis savās mājās bērnus sāka mācīt lasīt, rakstīt un rēķināt. 1855. gadā viņš paša uzceltajā mājā atvēra skolas telpu, 1864. gadā uz paša zemes Pormaļos uzcēla jaunu skolas ēku. 1881. gadā tika uzcelta skolas ēka ar diviem stāviem. Pirmā pasaules kara laikā to sagrāva un mācības notika Ābeļu muižas telpās. 1940. gadā skola sāka darbu tagadējā ēkā. No 1992. gada 1. septembra skola tiek dēvēta par Ābeļu pamatskolu. Skolā darbojas vairākas interešu izglītības programmas mūzikā, sportā, dejošanā un teātra spēlē.

Skolas teritorijā veikti ievērojami pagasta infrastruktūras uzlabošanas darbi. Uzbūvēta jauna sporta zāle, stadions un estrāde.

Ābeļu pagasta Tautas nams ir vieta, kur vietējiem iedzīvotājiem atpūsties un radoši darboties, attīstot savas spējas un prasmes. Tautas namā regulāri tiek rīkoti pasaākumi – koncerti, izstādes un teātra izrādes.

Ābeļu pagastā kopš 2002. gada darbojas amatierteātris “Cerība”. 2013. gadā dibināts vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kaupre”. Kopš 2014. gada darbojas senioru dāmu deju kopa “Ābelietes”. Pagastā darbojas arī rokdarbnieču pulciņš “Bitītes”.

Ābeļu pagasta bibliotēka atrodas Brodu ciemā, pagasta pārvaldes ēkā. Tiek nodrošināta bezmaksas pieeja interneta resursiem un datoriem.

Ābeļu pagasta feldšeru un vecmāšu punkts atrodas Brodu ciemā, Aldaunes ielā 2–9.

Kopš 1988. gada Ābeļos norisinās Lāčplēša dienas skrējiens par godu Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Pēterim Kantānam.

Tenisa kortos “Noras” ir pieejami divi tenisa laukumi ar tenisīta segumu un tenisa inventāra noma. Ir iespēja pieteikties individuālām treniņu nodarbībām profesionālu treneru vadībā.

Tagadējā Ābeļu pagasta teritorija atrodas bijušajā Kurzemes un Zemgales hercogistē. 17. gs. vidū pie Salas kroga veidojās plostnieku un vecticībnieku apmetne, kurai 1670. gadā hercogs Jēkabs Ketlers (Jakob Kettler) piešķīra pilsētas tiesības un nosauca savā vārdā (Jakobstadt). 19. gs. vidū ap Jēkabpili izveidojās Salas pagasts. 1925. gadā to pārdēvēja par Ābeļu pagastu. 1935. gadā tā platība bija 19900 ha. 1945. gadā Ābeļu pagastā tika izveidotas Ābeļu, Ezera un Salas ciema padomes, bet 1949. gadā pagasts tika likvidēts. 1954. gadā Ābeļu ciemam tika pievienots Drēģu ciems, 1977. gadā – daļa no Kalnu ciema. Administratīvi teritoriālo pārveidojumu laikā bijušā Ābeļu pagasta ziemeļu daļa nonāca tagadējā Salas un Sēlpils pagastā, bet tagadējam Ābeļu pagastam tika pievienota daļa no bijušā Dignājas un Biržu pagasta.

1990. gadā Ābeļu ciems tika pārveidots par pagastu. 2009. gadā Ābeļu pagasts kā administratīvā teritorija tika iekļauts Jēkabpils novadā.

Cariskās Krievijas laikā tagadējā Ābeļu pagasta teritorijā bija Ābeļu valsts muiža (Abelhof), Janopoles (Janopol, pie Brodiem) un Fedotovkas pusmuiža un Fogta (Dignājas) mežmuiža (tagad Laši). Fogta mežmuižā darbojās sērkociņu skaliņu fabrika.

Pirmā pasaules kara laikā vācieši uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Jēkabpils uz Viesīti un Aknīsti, kas gāja caur Ābeļu pagastu (stacija “Aldaune”). Kara laikā pagasta teritorijā ilgu laiku bija frontes līnija, tāpēc 95 % no pagasta teritorijas nopostīja.

Agrārās reformas laikā Ābeļu muižas zemi sadalīja 38 vienībās, mežmuižas zemi – 85 vienībās. 1935. gadā Ābeļu pagastā bija 577 zemnieku saimniecības. Darbojās trīs dzirnavas, zāģētava, divi veikali. 1939. gadā Ābeļu pagasta iedzīvotāji (426 saimniecības no 520 saimniecībām) pieteicās pagasta elektrifikācijai.

Padomju okupācijas gados tika nodibināti kolhozi “Nākotne”, ”Ozols” un “Padomju dzimtene”. Tika uzceltas mehāniskās darbnīcas, siltumnīcas, darbojās kokzāģētava un Reiņu krejotava. 1949. gadā tika atklāts mežrūpniecības saimniecības (MRS) plaša patēriņa cehs, kur ražoja mēbeles. Sīļukalnā tika atklāts Jēkabpils lauksaimniecības kultūraugu šķirņu salīdzināšanas iecirknis. Darbojās veikals, ēdnīca, Slīterānu sakaru nodaļa.

Kaupres pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns atrodas uz Ābeļu salas ziemeļu galā, pie Kauprenieku mājām, pretī Ābeļu pamatskolai. Kādreiz tas atradies Daugavas krastā, bet, Daugavai mainot savu gultni, mūsdienās pilskalns pa sauszemi vairs nav sasniedzams.

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir arī Kauprenieku, Barankroga un Reiņu senkapi, kā arī Reiņu apmetne.

Vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir Delvenieku un Smilktiņu senkapi.

Biedrība un stallis “Ūsiņš” Ābeļu pagasta Luģeniekos nodarbojas ar zirgaudzēšanu un jātnieku sportu, rīko jātnieku sporta nometnes, treniņsacensības un jaunzirgu iejāšanu. Tūristiem piedāvā izjādes ar zirgu, mini zoo iemītnieku aplūkošanu, kā arī braucienu pa Daugavu ar plostu no Dignājas pagasta Vandānu ciema līdz Ābeļu pagasta Luģeniekiem (apmēram 12 km).

Pagastā ir vairākas krāces: Vilnīšu (arī Veiguru, Dubku), Luģenieku, Klaukavas, Dreimaņu, Circeņu, Gļinovkas un Gārdes (Roškas) krāce. 

Pagastā ir  vairākas salas, kas atrodas Daugavā, piemēram, Drēģu salas, Reiņa (arī Gārdiņa) sala, Trepes (arī Saldes, Salžu) saliņa, Bungas (arī Pungas) sala, Oša sala, Fogta (jeb Auzāna) sala un Ābeļu (jeb Burkānu) sala.

Brodu ciemā atrodas Jāņa Akuratera daiļrades taka, kurā pieejama informācija par J. Akurateru, viņa daiļradi, politisko un sabiedrisko darbību, dzimtu un tradicionālajiem J. Akuratera piemiņas pasākumiem.

Netālu no J. Akuratera takas atrodas Veselības taka, kuras apmeklētājiem ir iespēja pastaigāties pa priežu silu un vienlaikus izvingrināt ķermeni uz dažādām koka vingrošanas iekārtām.

Rakstnieks, tulkotājs, dramaturgs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks J. Akuraters dzimis Ābeļu pagasta (bijušais Dignājas pagasts) Jaunzemjos. Lāčplēša kara ordeņa kavalieris un Vidzemes artilērijas pulka dižkareivis Pēteris Kantāns dzimis Ābeļu pagastā.