Dignājas pagasts atrodas Sēlijā un ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Dunavas, Zasas, Leimaņu un Ābeļu pagastu, kā arī Līvānu novada Līvānu pilsētu, Turku un Jersikas pagastu.
Dignājas pagasta teritorija ir 83,4 km2, un to apdzīvo 408 iedzīvotāji. Pagasta administratīvais centrs atrodas Vandānu ciema Kamenēs. Pagastā ir trīs ciemi – Vandāni, Dignāja, Dignājas skola (Goči).
Dignājas pagasta teritorija atrodas Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, Aknīstes nolaidenumā Daugavas kreisajā krastā. Reljefs ir lēzeni viļņots, pagasta austrumu malā atrodas Daugavas ieleja. Virsmas augstums mainās no 81 metra virs jūras līmeņa (Daugavas līmenis pagasta ziemeļu malā) līdz 109,4 metriem virs jūras līmeņa (Plītnīcas kalns pie Cielavām).
Daugavas platums ir 200–300 m, dziļums – līdz 8 m. Daļa pagasta teritorijas palu laikā mēdz applūst. Gar pagasta rietumu robežu tek Daugavas pieteka Ziemeļsusēja (Mazā Susēja), tās platums sasniedz 7 metrus, dziļums – 0,5 metrus. Ziemeļsusēja 20. gs. 70. gados tika iztaisnota. Pārējās upes ir nelielas Daugavas pietekas, no kurām lielākās ir Slīterānu un Meņķa upīte, kā arī Skujupīte uz pagasta dienvidu robežas.
Dignājas pagastā pārsvarā ir velēnu podzolētā (parastā), velēnu podzolētā virspusēji glejotā, velēnu podzolētā glejotā un velēnu glejotā augsne. Gar Daugavu raksturīga aluviālā (normāli mitrā) un aluviālā velēnu gleja augsne.
Rietumu daļā atrodas vairāki purvi, no tiem lielākie ir augstie purvi – Ašņavēru purvs (587 ha), Linaites purvs (255 ha) un Akačpurvs (120 ha) –, kā arī lieli mežu masīvi.
Derīgie izrakteņi pagastā ir smilts–grants (atradnē “Slīterāni”), dolomīts, kūdra.
| Gads | Iedzīvotāju skaits |
| 1925 | 2766 |
| 1930 | 3012 |
| 1935 | 2956 |
| 1989 | 688 |
| 2000 | 685 |
| 2011 | 526 |
| 2021 | 408 |
Avots: Centrālā statiskas pārvalde.
Dignājas pagasta teritorija mūsdienās ir četras reizes mazāka nekā 20. gs. 20.–30.gados. Apmēram puse iedzīvotāju dzīvo Vandānu ciematā. Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Galvenā nodarbošanās iedzīvotājiem ir lauksaimniecība. Darba vietas nodrošina arī Dignājas pamatskola, pagasta pārvalde un citas iestādes. Daļa darbaspējīgo iedzīvotāju strādā Jēkabpilī un Līvānos.
Pagastu šķērso 2. šķiras autoceļi Jēkabpils–Dignāja–Ilūkste (V783), Vandāni–Zasa (V824). Tiek uzturēta autobusu satiksme Jēkabpils–Vandāni–Cukuriņi. Sezonāli darbojas Vandānu pārceltuve pār Daugavu, kas nodrošina iedzīvotāju ērtu nokļūšanu Līvānos. Līdz 2019. gadam darbojās pasta nodaļa. Tiek nodrošināti mobilie sakari un interneta pārklājums.
Dignājas pagastā ir apmēram 20 zemnieku saimniecības 2853 ha kopplatībā. Pašvaldības zeme – 398,9 ha, valsts zeme – 3926,1 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 3265 ha, no tiem 2450 ha aizņem aramzeme, 22 ha – augļu dārzi, 425 ha – pļavas, 367 ha – ganības. Meži aizņem 3661 ha, krūmāji – 99 ha, purvi – 739 ha. Pēc meliorācijas kadastra datiem Dignājas pagastā meliorēti 1993 ha zemes.
Lauksaimniecības zemes veido daudzveidīgs zemju apsaimniekošanas modelis (nelieli lauki, sētas, dārzi, zālāji). Ciemi un viensētas koncentrējas ap galvenajiem ceļiem un Daugavas krastu.
Atpazīstamākie uzņēmumi: z/s “Kalnāres” – graudkopība, z/s “Cielavas” – dārzeņu audzēšana, z/s “Auziņas” – bioloģiskās gaļas liellopu audzēšana, z/s “Ābelītes” – gaļas liellopu audzēšana. Saimniecībās galvenokārt audzē Šarolē šķirnes liellopus.
Pirmo baznīcas skolu Dignājas pagastā dibināja Dignājas draudzes mācītājs Kristians Frīdihs Herholds (Christian Friedich Cherchold) 1786. gadā. Ilgu laiku skolas pārvietoja katru gadu no vienas zemnieku sētas uz citu, līdz 1876. un 1877. gadā pagastā uzcēla trīs mūra namus: Ģipterānu, Nīcgales un Slates skolu. 1882. gadā Dignājas pagastā bija piecas skolas. Laika gaitā četras skolas slēdza. Mūsdienās darbojas tikai Dignājas pamatskola. Ģipterānu (tagad Dignājas) pamatskola pagastā savu darbību uzsāka 1863./1864. gadā. Skolas izveidi veicināja luterāņu draudzes mācītājs Karls Jūliuss Veirihs (Carl Julius Weyrich). Pirmā pasaules kara laikā skolas ēka tika nopostīta, no 1928. gada skolēni mācījās trīsstāvu ēkā. No 1961./1962. mācību gada skola tika pārveidota un mainīts skolas nosaukums – Dignājas astoņgadīgā skola, bet kopš 1992. gada 1. septembra skolas nosaukums ir Dignājas pamatskola.
Dignājas pamatskolā var apgūt pirmsskolas izglītības programmu, speciālās pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, pamatizglītības programmu un speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem. Darbojas vairākas interešu izglītības programmas. Sadarbībā ar Sēlijas sporta skolu skolēni apmeklē nodarbības futbolā.
Dignājas pamatskolā darbojas bērnu folkloras kopa “Dignōjīši”. 2018. gadā Dignājas pamatskolai piešķirts Latvijas ekoskolas nosaukums un Zaļais diploms.
Dignājas pagastā darbojas pieaugušo folkloras kapela “Digna”. Folkloras kopa “Dignōjīši” turpina “Dignōjas sīvu” (dziedāja 20. gs. 70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā) aizsāktās tradīcijas, piedalās Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, folkloras festivālos.
Dignājas pagastā kopš 19. gs. beigām ar nelieliem pārtraukumiem ir spēlēts teātris. Mūsdienās darbojas amatierteātris “Madagurči”.
Vandānu ciemā atrodas bibliotēka, kas ir informācijas, komunikācijas un izglītības centrs visiem pagasta iedzīvotājiem. Izveidotas nevalstiskās organizācijas, aktīvākā ir biedrība “Cirkūži”. Kultūras pasākumi notiek pamatskolā, vasarā – brīvdabas estrādē.
Lielākie kultūras pasākumi, kas notiek Dignājas pagastā, ir Daugavas svētki un amatierteātru saiets “Palaunadža lustes”.
Vandānu ciema Kamenēs ir Dignājas pagasta feldšerpunkts. Vecajā Dignājas pagastmājā kopš 2012. gada Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” veido psihosociālās rehabilitācijas centru “Spēka avots”.
Biedrība “Slīterāni” popularizē motosportu pagastā un novadā. Mototrasē “Slīterāni” trenējas sporta klubs “x99/Slīterāni” un notiek gan vietējā, gan starptautiskā līmeņa sacensības.
Katru gadu septembrī Dignājas pamatskolas sporta laukumā notiek novada futbola turnīrs, ziemas mēnešos dignājieši aktīvi piedalās novada Zolītes čempionātā, kuru organizē Dignājas pamatskolā.
Dignāja ir sena apdzīvota vieta. Pats nosaukums “Dignāja” nozīmē ‘staigns purvs’. Atskaņu hronikā minēta jau 1271. gadā. Dignājas pilskalns bija apdzīvots jau pirmatnējās kopienas laikā – 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras (par to liecina 1939. gadā arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas – kaula adatas, kaltiņi, māla lejamformas, švīkātā keramika), bet lielāko uzplaukumu sasniedza 4.–8. gadsimtā. Pēc pētnieku domām, līdz 10. gs. Dignājas pils bija nozīmīgāka par Jersikas pili. Tomēr vēlāk Jersikas pils nozīme pieauga un Dignājas pils vietvalži bija pakļauti Jersikas valdniekam. 1348. gadā Dignājas pils piederēja Ikškilu dzimtai, līdz 1611. gadā pārgāja hercoga Gotharda Ketlera (Godthartt Kettler) īpašumā. 1795. gadā Dignājas muiža nonāca Krievijas Impērijas valdības īpašumā un kļuva par kroņa muižu.
Lai veicinātu tirdzniecības attīstību Kurzemes un Zemgales hercogistē, hercogam Jēkabam Ketleram (Jakob Kettler) radās iecere savienot Daugavu ar Lielupi. 1667. gada vasarā hercogs Jēkabs pavēlēja uzsākt kanāla rakšanu, kas savienotu Daugavas pieteku Eglaini (tagad Dunavas pagasta teritorijā) ar Dienvidu Susēju. No šīs upes varēja nokļūt Mēmelē un tālāk Lielupē. Hercoga nodoms būtu īstenojies, taču radās neparedzēts šķērslis – purvs, kas toreizējiem kanāla racējiem bija nepārvarams šķērlis. Ja būtu izdevies izrakt kanālu, hercoga Jēkaba nodoms bija izveidot Dignājas slobodu jeb apmetni ar pilsētu. Hercoga Jēkaba laikā Vandānu ciems nonāca Zasas baronu īpašumā līdz agrārajai reformai. 1925. gadā pēc Jēkabpils apriņķa valdes lēmuma notika Dignājas pagasta robežu noapaļošana un Vandānu ciems tika pievienots Dignājas pagastam.
1891. gadā Dignājas muiža, Meņķa muiža, Dignājas mācītājmuiža un Fagta (mežkunga) pusmuiža tika apvienotas Dignājas pagastā.
1905. gadā pagastā aktīvi darbojās revolucionāri Ģipterānu skolas skolotāja Jāņa Staprāna vadībā. Soda ekspedīcija nošāva 16 revolucionārus un nodedzināja 11 saimniecības.
Pirmā pasaules kara laikā ilgu laiku gar Daugavu stiepās frontes līnija. Gandrīz visas saimniecības tika nopostītas. Liela daļa pagasta iedzīvotāju bija iesaistīti Latvijas Neatkarības karā.
Agrārās reformas laikā Dignājas muižu sadalīja 205 vienībās, Meņķa muižu – 27 vienībās.
1927. gadā no jauna uzcēla pagasta valdes ēku.
1935. gadā pagasta platība bija 21 560 ha. Dignājas pagastā bija 553 saimniecības – 200 vecsaimniecības (7600 ha) un 300 jaunsaimniecības (2400 ha): 5100 ha aizņēma aramzeme, 2505 ha – pļavas, 2423 ha – ganības, 247 ha – meži, 371 ha – purvi. Darbojās liestu un stērķeles fabrika, trīs dzirnavas, piecas krejotavas, divi gateri, četras pārceltuves.
Otrā pasaules karā gados gan padomju okupācijas, gan vācu okupācijas karaspēkos krita 110 dignājieši. Dignājas mežos pēc kara darbojās trīs nacionālo partizānu grupas. 1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja septiņus dignājiešus, 1949. gadā – 123 dignājiešus (no 42 saimniecībām).
1945. gadā Dignājas pagasta teritorijā izveidoja Dignājas, Bērzones, Drēģu un Eglones ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.
1949. gadā izveidoja vairākus kolhozus, kurus 1960. gadā apvienoja kolhozā “Dignāja”. Vandānos veidojās kolhoza centrs. Tika uzceltas mehāniskās darbnīcas, klēts. Darbojās krejotava, veterinārais iecirknis. No 1954. līdz 1968. gadam ciemu teritorijas tika vairākas reizes mainītas, un 1990. gadā, kad atjaunoja Dignājas pagastu, daļa bijušā Dignājas pagasta teritorijas nonāca tagadējā Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastā. 2001. gadā pagasta pārvalde pārcēlās uz Vandānu ciema Kamenēm. 2009. gadā Dignājas pagastu pievienoja Jēkabpils novadam.
Ar Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera 1567. gada 28. rīkojumu Dignājā sāk celt pirmo evaņģēliski luterisko baznīcu (koka ēka), kura vairākkārt tika pārbūvēta. Tā atradās līdzās pašreizējai neogotikas stila mūra baznīcai, kura iesvētīta 1811. gada 3. decembrī. 1858. gadā tika iesvētīts jaunais zvanu tornis.
Valsts nozīmes mākslas piemineklis ir Dignājas evaņģēliski luteriskajā baznīcā sakristejas sienā iemūrētā kapa plāksne (izgatavota 1575. gadā) Zasas muižniekam Alefam Velinkam (Aleff Velinck) un viņa sievai Annai Hohoferei (Anna Hochover). Šie kapakmeņi pārmūrēti no vecās koka baznīcas.
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Dignājas baznīcas apmetnes vieta un senkapi. Vietējās nozīmes vēstures pieminekļi ir Glīzdeņu Dābolkalns (senkapu vieta), Livonijas ordeņa pilsvieta pie Burtniekiem, viduslaiku kapsētas vieta Vandānos, kā arī 1905. gada revolucionāru piemiņas vietas Daugavas krastā iepretī Zvanītājiem, Kaļvārēs pie Rūķīšiem, Dignājas un Meņķa kapos, Pirmā pasaules kara vācu karavīru brāļu kapi Cērpurva malā un Otrā pasaules kara vācu karavīru brāļu kapi Meņķa kapsētā, piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem Slīterānu kapsētā, piemiņas plāksne padomju okupācijas varas represiju upuriem pie bijušā Dignājas pagastnama, vecās viensētas Zvanītāji un Caurkubuļi, Dignājas parks ar estrādi, Dignājas muižas parks un pagastnams. Vietējās nozīmes mākslas piemineklis ir Meņķa muižas muižkunga Johana Ulriha Bāra (Johann Ulrich Bahr) kapa krusts pie Dignājas baznīcas. Vietējās nozīmes mākslas piemineklis ir baznīcas altāris un kancele (19. gs., koks), lustra (varētu būt izgatavota Itālijā no 1900. līdz 1920. gadam). Šī tipa lustras tiek sauktas par lustrām ar ūdenskritumu (kristāla piekariņi izvietoti divās pakāpēs: augšējā – mazāk, apakšējā – vairāk).
Dignājas pagastā iesniedzas Ābeļu dabas lieguma dienvidu gals (83,9 ha) gar Ziemeļsusēju.
Nozīmīgs izglītības veicinātājs Dignājā bija mācītājs K. J. Veirihs. 1859. gadā izdotā K. J. Veiriha grāmata “Dziesmu vainags mīļiem latviešu jaunekļiem un bērniem vīts par jaunu prieku” tika plaši lietota. K. J. Veirihs apbedīts Daugavas kapsētā (mūsdienās tā atrodas Dunavas pagastā).
Mežradzinieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Arvīds Klišāns dzimis 1934. gadā Kalupes pagastā, bet sešu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlās uz Dignājas pagastu.
Gleznotājs, grafiķis, mākslas vēsturnieks un žurnālists Alberts Prande dzimis 1893. gadā Dignājas pagasta Putraskalnos mežsarga ģimenē.
Bibliotekārs, literatūras vēsturnieks, kritiķis un kultūrvēsturnieks Alfrēds Goba dzimis Dignājas pagasta Slīderos saimnieka ģimenē.
Prāmis–pārceltuve atrodas 26 km no Jēkabpils pilsētas, pie Dignājas pagasta Ceriņu mājām, un ir lieliska iespēja pārcelties pāri Daugavai no viena krasta uz otru. Iecienīti ir arī izbraucieni ar motocikliem vai velosipēdiem pa mototrasi “Slīterāni”. Nozīmīgs apskates objekts ir Dignājas evaņģēliski luteriskā baznīca. Pie Dignājas skolas tiek nodrošinātas aktīvās atpūtas iespējas – aktīvās atpūtas taka, basketbola laukums, volejbola laukums, futbola laukums, āra trenažieri.
Dignājas pagasts.