Zasas pagasts atrodas Sēlijā un ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada Dignājas, Dunavas, Rubenes un Leimaņu pagastu.

Zasas pagasta teritorija ir 114,6 km². Pagasta administratīvais centrs atrodas Zasas ciemā. Pagastā ir 10 ciemi: Zasa, Liepas, Akmeņāres, Bērzone (Mežgaļi), Kalvāni, Ģērķāni, Eikava, Landzāni, Staģi un Vidsmiests.

Zasas pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā. Reljefs lēzeni, vietām vidēji viļņots. Virsas augstums ir 101,2 m virs jūras līmeņa. Uz dienvidaustrumiem no Zasas kā novadgrāvis sākas Ziemeļsusēja (arī Mazā Susēja). Tās platums sasniedz 7 m, dziļums – 0,5 m. Ziemeļsusēja tek pa Aknīstes nolaidenumu paralēli Daugavai un veido pagasta ziemeļaustrumu robežu. Upes tecējums padomju okupācijas gados tika regulēts, veikti plaši meliorācijas darbi. Ziemeļsusējas kreisās pietekas ir Landzānu upīte, Rīdupīte, Zasa un Aldaunīca, kas ziemeļrietumos ir robežupe. Zasas pagastā ir Ļūļu ezers (platība 2,6 ha) un pagasta centrā atrodas ūdenskrātuve (8,4 ha). Pagastā ir vairāki purvi, piemēram, Akmiņkroga–Sila jeb Tīreļu purvs (platība 1216 ha, galvenokārt augstais purvs), Sīļu (670 ha), Solu (308 ha) un Voičuku (234 ha) purvs. Tīreļu purva lielākajā daļā 1977. gadā izveidots dabas liegums 1203 ha platībā, kas ir nozīmīga augsto purvu aizsardzības teritorija. Meži aizņem 32,1 % no pagasta platības, lielākie masīvi ir Solu, Spices un Sudmolu meži.

Zasas pagastā galvenokārt ir velēnu podzolētā glejotā augsne un velēnu podzolētā virspusēji glejotā augsne, mazāk sastopama ir velēnu glejotā un velēnu podzolētā augsne.

Zasas pagastā derīgie izrakteņi sastopami Veckalnu smilts karjerā (platība 3,6 ha), dolomīta iegulas (1,5–2,9 miljoni m³), Tīreļu purvā – kūdra (kopējie krājumi 29,2 miljoni m³), tāpat iespējama pakaišu kūdras ieguve Voičuku purvā.

Avots: Centrālā statiskas pārvalde.

Apmēram puse iedzīvotāju dzīvo Zasas ciematā. Nākamā blīvāk apdzīvotā vieta ir Liepas. Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Galvenā nodarbošanās iedzīvotājiem ir lauksaimniecība. Darba vietas nodrošina arī Zasas vidusskola, pagasta pārvalde, kā arī dažādi uzņēmumi un saimniecības. Daļa darbaspējīgo iedzīvotāju strādā Jēkabpilī.

Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļš P72 (Ilūkste–Bebrene–Birži) un 2. šķiras autoceļš V824 (Zasa–Vandāni). Zasā darbojas pasta nodaļa. Tiek nodrošināti mobilie sakari un interneta pārklājums.

Zasas pagastā ir 57 zemnieku saimniecības 4910,8 ha kopplatībā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 5566,4 ha platībā, no tiem 3939,8 ha aizņem aramzeme, 35,4 ha – augļu dārzi, 791,8 ha – pļavas, 799,4 ha – ganības, meliorēti 3329,4 ha. Meži aizņem 3674,2 ha, krūmāji – 290,6 ha.

Lauksaimniecības zemes veido nelieli lauki, sētas, dārzi, zālāji.

Nozīmīgākie uzņēmumi: SIA “Lipo Speed” (kravu pārvadājumi), SIA “Biameat” (gaļas pārstrāde un konservēšana), z/s “Stabiņi” (graudkopība), z/s “Noviki” (mazumtirdzniecība), z/s “Grāviņi – 1” (gaļas liellopu audzēšana), SIA “Nyx&Iris” (zirgkopība), z/s “Bērzi” (ogu audzēšana) un kooperatīvā sabiedrība “Ziemeļsusējas brieži “ (briežkopība).

Pirmā skola Zasā dibināta 1846. gadā. Pirmā pasaules kara laikā mācības tika pārtrauktas, skola darbu atsāka 1918. gadā bijušā rentnieka mājā. Tagadējā skolas ēka celta 1938. gadā kā sešklasīgā pamatskola. 1940. gadā skolu apmeklēja valsts prezidents Kārlis Ulmanis un iestādīja ozolu mācību dārzā. 1945. gadā tika atvērta 8. klase. 1950. gadā bija pirmais vidusskolas izlaidums. 

Mūsdienās Zasas vidusskolā var apgūt vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, pamatizglītības programmu, vispārējās vidējās izglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Darbojas vairākas interešu izglītības programmas. Skolēniem ir iespēja apmeklēt Sēlijas sporta skolas nodarbības, Jēkabpils mākslas skolas Zasas filiāles nodarbības un apgūt programmu – “B” kategorijas autovadītājs.

Zasas pagastā ir kultūras nams (celts 1971.  gadā). Zasas kultūras namā darbojas vidējās paaudzes deju koletīvs “Solis”, bērnu deju kolektīvi “Solītis” un “Mazais solītis”, jauktais koris “Putni” un bērnu vokālais ansamblis “Smaidiņi”, kā arī amatierteātris.

Zasā darbojas bibliotēka, kas ir informācijas, komunikācijas un izglītības centrs pagasta iedzīvotājiem. Liepās ir Zasas bibliotēkas filiāle.

Augustā Zasas muižas parkā notiek “Zasas parka leģendu nakts”.

Zasas pagastā darbojas Baibas Bērziņas ģimenes ārstes prakse.

Zirgu staļļi “Nux&Iris” piedāvā zirgu izjādes, jāšanas apmācības.

Zasas pagasta teritorija sākta apdzīvot vismaz 2.–5. gs. To apliecina 1988. gadā veiktie arheoloģiskie izrakumi Antūžu apmetnē un senkapos.

Pirmais zināmais Viesenes (Weesen) muižas īpašnieks bijis Alefs Velinks (Aleff Velinck), kurš miris 1575. gadā un apbedīts Dignājas baznīcā. 1644.–1787. gadā muiža piederēja fon Zasu (von Saß) dzimtai. Heinrihs fon Zass (Heinrich von Saß) sāka Zasas muižas celtniecību un parka ierīkošanu. 1787.–1865. gadā īpašnieki bieži mainījās. Muiža bijusi ieķīlāta. Zināmākais ķīlu turētājs – Talsu apriņķa tiesnesis Vilhelms fon Rummels (Wilchelm von Rummel). 1865.–1912. gadā vai arī līdz 1921. gadam Zasas muiža piederēja Greigu (Greigh) dzimtai – Zasā un tuvākajā apkārtnē saukti arī par Grejiem. 1924. gadā muižu nopirka Indriķis Stukuls un Vilis Stukuls.

Pagasts nosaukumu, iespējams, ieguvis no Zasas muižas, ko 1636.–1706. gadā pārvaldīja barons H. fon Zass. 1905. gadā revolucionāri nodedzināja vairākas muižas ēkas un muižas īpašnieku izraidīja no pagasta. Pirmā pasaules kara laikā pagasts atradās frontes joslā.

Agrārās reformas laikā Zasas muiža tika sadalīta jaunsaimniecībām. Muižas kungu mājā tika ierīkots pasta kantoris, rijā – tautas nams, nomnieka mājā – skola, klētī – veterinārā klīnika, bet pārējās ēkas tika atstātas pēdējam muižas īpašniekam Aleksejam fon Greigam (Alexey Yakov Vasilievich von Greig). 1935. gadā Zasas pagastā bija 226 saimniecības. Darbojās dzirnavas, koppienotava un divi veikali. Pagastu 1927.–1973. gadā šķērsoja šaursliežu dzelzceļa līnija Aknīste–Jēkabpils, pārvadāja galvenokārt kokmateriālus, arī pasažierus.

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 10 zasiešus, 1949. gadā – 96. 1945. gadā pagastā tika izveidots Liepas un Zasas ciems, bet pagasts 1949. gadā likvidēts. 1951. gadā Zasas ciemam tika pievienots Liepas ciems, 1954. gadā – Bērzones ciems, bet 1980. gadā – daļa no Slates ciema.

Padomju okupācijas laikā, 1948. gadā, tika nodibināti kolhozi “Dzirkstele”, “Liesma” un “Blāzma”, kas 1950. gadā apvienoti Oškalna kolhozā. 1957. gadā izveidota padomju saimniecību “Zasa” (pastāvēja līdz 1992. gadam).

1990. gadā Zasas ciema teritorijā tika atjaunots Zasas pagasts.

Sēlijas prasmju muzejā, kas atrodas Zasas ciema centrā, apskatāmas mainīgas izstādes par Raini, Aleksandru Grīnu, Jāni Grīnu un Jāni Akurateru. Tiek organizēti pasākumi un radošās darbnīcas. Muzejs sniedz Zasas muižas parka gida pakalpojumus.

Zirgu staļļi “Nux&Iris” piedāvā zirgu izjādes, jāšanas apmācības, izjādi pa Zasas muižas parku, izbraukšanu zirga pajūgā un istabiņas naksņošanai.

Amatniecības centrā “Rūme” darbojas amatnieku darbnīca un var noklausīties stāstījumus par amatniekiem Sēlijā, kā arī apskatīt rekonstruēto sēļu cilts arheoloģisko tērpu un rotas lietas.

Zasas dzirnavās tiek sniegti pakalpojumi tūristiem: SUP dēļu, laivu, banketa zāles, piepūšamo atrakciju noma, kā arī telts un kempinga vietas.

Zasas muižas parka platība ir 23 ha. Parka teritorija izvietojusies abpus Zasas upītei (parka teritorijā upīti sauc arī par Dzirnupīti) pie dzirnavu dīķu kaskādes. Parku sāka veidot reizē ar H. fon Zasa muižas celtniecību. Kompozīcijā ievērotas 18. gs. ainavu parka romantiskā virziena iezīmes. Parks ir veidojies pakāpeniski no 1766. līdz 1801. gadam un 19. gs. beigās. 19. gs. un 20. gs. sākumā Zasa piederēja angļu izcelsmes Carskoje Selo pārvaldniekam Vasīlijam Greigam, kura laikā muiža un tās apkārtne tika rūpīgi kopta.

Antūžu apmetne un senkapi ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Pirmo reizi Antūžu senkapos arheoloģiskos pētījumus veica 1896. gadā krievu arheologa Sergeja Bogojavļenska (Сергей Константинович Богоявленский) vadībā. 1987. gada rudenī, fotografējot Antūžu senkapus, tika uzieta Antūžu apmetne, kuras platība ir apmēram 1,5 ha. 1988. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi Jura Urtāna vadībā. Kopumā atklāja 12 apbedījumus. Agrākais apbedījums datējams ar 2.–5. gs. Sēļu uzkalniņu kapiem raksturīgi, ka agrā dzelzs laikmeta senkapu uzkalniņos veica jaunus apbedījumus, ko apliecina šie arheoloģiskie izrakumi. No senkapu uzkalniņa daļēji zem zemes bija saglabājies ietverošais akmeņu riņķis. 1988. gadā izdarītie pētījumi pierāda, ka apmetne un senkapu uzkalniņi radušies un pastāvējuši vienlaicīgi. 

Zasas evanģēliski luteriskā baznīca ir valsts arhitektūras piemineklis. Tajā darbojas evanģēliski luteriskā un katoļu draudze. Tagadējā baznīca uzcelta 1750. gadā. Līdz 1918. gadam Zasas baznīca bija tikai Dignājas draudzes filiālbaznīca. Interjeru veido vietējo amatnieku darinātie soli, kancele, altāris, kā arī saglabājusies oriģinālā, no māla flīzēm veidotā grīda. Altāra centrā ir glezna ar Pestītāja tēlu “Kristus debessbraukšana”, ko rotā smalki kokā griezti rotājumi zili zeltītās krāsās. Baznīca ievērojama ar ērģelēm, kuras būvējis Jēkabpils ērģeļbūvētājs Andrejs Sūnākslis.

Citi kultūrvēsturiskie objekti: piemiņas plāksne mežkopim Pēterim Vītolam pie mežniecības Liepās, Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru brāļu kapi pie Zasas baznīcas, Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru brāļu kapi Staģu kapsētā.

Ādams Klucis – Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, Zasas sešgadīgās skolas pārzinis. Andrejs Svarāns – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, dzimis Zasas pagastā. V. Stukuls – agronoms, selekcionārs zirgkopībā, lauksaimnieks, novadpētnieks un sabiedriskais darbinieks, dzīvojis un strādājis Zasā.