Rubenes pagasts atrodas Sēlijā un ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Asares, Aknīstes, Dunavas, Leimaņu un Zasas pagastu, kā arī Augšdaugavas novada Bebrenes, Dvietes un Prodes pagastu.

Rubenes pagasta teritorija ir 182,1 km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 772. Pagasta administratīvais centrs atrodas Rubeņu ciema Svīrēs. Pagastā ir septiņi ciemi: Rubeņi, Kaldabruņa, Slate, Izabelina, Mazslate, Silagals un Sīļi.

Rubenes pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenuma dienvidu malā. Reljefs lēzeni viļņots, virsas augstums pagasta dienvidu daļā ir 140,3 m virs jūras līmeņa, pie Slates – 118,5 m virs jūras līmeņa, ziemeļrietumos pie Mazslates – 124,8 m virs jūras līmeņa. Pagasta vidusdaļā tek Eglonas upe (arī Eglūna, Eglaine). Viena no lielākajām pietekām ir kreisā krasta pieteka Bērze (Bērzes strauts). Vidustecē un lejtecē ļoti līkumaina, krastos plašas palieņu pļavas, baseinā lieli mežu masīvi. Bērzei ir septiņas pietekas, lielākā – Caunupīte (Rātupe). Slates laukus šķērso Radžupe. Pagasta dienvidu daļā tek Dviete (augštecē Bokānu upe), kur veido robežu ar Bebrenes pagastu. Pagastā atrodas Dronku (platība 4,4 ha) un Gulbju (platība 0,7 ha) ezeri, ziemeļu daļā 70 ha kopplatībā ir uzpludināti dīķi (agrāk izmantoti zivsaimniecībai). Nelielu pagasta teritoriju aizņem purvi: Stašu purvs (platība 170 ha) un Lāčupītes purvs (platība 170 ha).

Rubenes pagastā galvenokārt ir velēnu podzolētās virspusēji glejotās, vāji erodētās velēnu podzolētās, vidēji erodētās velēnu podzolētās un zemā purva kūdras augsnes. Ir smilts karjers “Jaunrubeņi”.

Avots: Centrālā statiskas pārvalde.

Gandrīz puse iedzīvotāju dzīvo Rubeņu ciemā. Nākamās blīvāk apdzīvotās vietas ir Kaldabruņa un Slate. Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Galvenā nodarbošanās iedzīvotājiem ir lauksaimniecība. Darba vietas nodrošina Rubeņu pamatskola, pagasta pārvalde un citi.

Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļš P72 (Ilūkste–Bebrene–Birži), kā arī 2. šķiras autoceļi – V708 (Subate–Kaldabruņa–Rītenišķi), V800 (Rubeņi–Ancene–Subate), V801 (Rubeņi–Dunava) un  V822 (Vilkupe–Bebrene). Pasta nodaļa Rubenes pagastā tika slēgta 2021. gadā. Tiek nodrošināti mobilie sakari un interneta pārklājums.

Rubenes pagastā ir 53 zemnieku saimniecības 7087 ha kopplatībā. Pašvaldībai piederošā zeme aizņem 417,7 ha, valstij – 800 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 8542,7 ha platībā, no kuriem 6655,7 ha aizņem aramzeme, 61,2 ha – augļu dārzi, 1165,4 ha – pļavas, 660,4 ha – ganības. Meži aizņem 7827,5 ha, krūmāji – 386,1 ha, purvi – 254,4 ha. Pēc meliorācijas kadastra datiem meliorēti ir 4861,0 ha.

Atpazīstamākās zemnieku saimniecības: “Pūpoli” (mežizstrāde), “Kalnieši” (pārtikas tirdzniecība, mežizstrāde, kravu pārvadājumi), “Austrumi” (graudkopība), “Mežvidi” (bioloģiskā piena lopkopība), “Mežāres” (gaļas liellopu audzēšana). SIA “Dālderis IP” nodarbojas ar  graudkopību.

Rubeņu pagasta bērni 19. gs. 80. gados mācījās pielāgotās telpās dzīvojamajā mājā. 1882.–1884. gadā par valsts līdzekļiem tika uzcelta skolas ēka blakus Rubeņu baznīcai. 1902. gadā tika uzsākta tagadējās skolas ēkas celtniecība, kuru pabeidza 1904. gadā. Vecā skolas ēka tika atdota Rubeņu draudzei. 1920. gadā skola tika pārveidota par sešklasīgu pamatskolu. 1925. gadā Rubeņu pagasts tika pārdēvēts par Rubenes pagastu un skola – par Rubenes sešklasīgo pamatskolu. 20. gs. 40. un 50. gados, skolēnu skaitam pieaugot, tika uzsākta skolas piebūves celtniecība, kas tika pabeigta 1965. gadā. 1988. gadā ekspluatācijā tika nodota pirmsskolas grupu ēka – bērnudārzs. 1992. gadā skola nodota Rubenes pagasta pašvaldībai. 2013. gada 1. janvārī skolai tika mainīts nosaukums no Rubenes pamatskolas uz Rubeņu pamatskolu, jo Valmieras novada Kocēnu pagastā ir Rubenes pamatskola. Rubeņu pamatskolā var apgūt vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, pamatizglītības programmu un speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Rubenes pagastā bija vēl 2 skolas: Slates pamatskola (dibināta 1849. gadā, slēgta 2006. gadā) un Kaldabruņas sākumskola (dibināta 1904. gadā, slēgta 2002. gadā).

1965. gadā Rubenes pagastā atklāja kultūras namu. Mūsdienās kultūras namā darbojas amatierteātris “Kumode”, līnijdeju grupa, senioru dāmu deju kopa “Draiskās peonijas”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rasa”, jauniešu deju kolektīvs “Laude”, jauktais vokālais ansamblis “Ā’re”, sieviešu vokālais ansamblis “Kantilēna” un folkloras kopā “Kāre”.

Rubeņu un Slates ciemos darbojas bibliotēkas, kas ir informācijas, komunikācijas un izglītības centri pagasta iedzīvotājiem.

Kopš 1993. gada katru gadu jūlija otrajā pusē Rubenes dabas parka brīvdabas estrādē notiek mūzikas festivāls “Mazā ziņģe”.

Janvārī kultūras namā notiek teātru saspēle “Kaimiņu būšana”, kur sabrauc apkārtējie amatierteātri. Maija beigās tiek svinēti Rubenes pagasta svētki. 

Rubenes pagastā Rubeņu ciemā un Slates ciemā darbojas ģimenes ārsta prakse un aptieka.

Teika stāsta, ka vietvārds “Rubene” radies senos laikos, kad kāds sēļu saimnieks savai sētai nosaukumu izvēlējies pēc pirmā mežā ieraudzītā putna – rubeņa. No 1254. gada līdz 16. gs. Rubeņu novads ietilpa Vācu ordeņa Livonijas atzara valstī, bet pēc tās sabrukšanas – Kurzemes un Zemgales hercogistē, Sēlpils virspilskunga tiesā. 18. gs. Kaldabruņas un Rubeņu muižas piederēja poļu grāfu Plāteru dzimtai, bet Slates zemes – kroņa pagastam. 1866. gadā tika apvienoti tie muižu pagasti, kur bija mazāk par 200 iedzīvotājiem. Rubeņu pagasts tika izveidots no Anceniškas, Dunavas un Rubeņu muižas pagasta, bet Slates muižas pagasts tika iekļauts Dignājas pagastā.

Pirmā pasaules kara laikā pagasts atradās frontes joslā, tas tika stipri izpostīts. 1915. gadā vācu karaspēks Rubeņu pamatskolā ierīkoja kara hospitāli, pie Sila kroga ierīkoja karagūstekņu nometni. 1916. gadā kara vajadzībām cauri visam pagastam izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju, par darbaspēku izmantoja vietējos iedzīvotājus un karagūstekņus.

Agrārās reformas laikā Rubenes (Rubinen) muižas zemi sadalīja jaunsaimniecībām, bijušajam īpašniekam atstāja dažas ēkas un neatsavināmo zemes daļu. Arī Marjanovas (Marienhof) pusmuižas centru sadalīja jaunsaimniecībām. 1935. gadā Rubenes pagastā bija 439 saimniecības. Darbojās gateris, kokapstrādes darbnīca, dzirnavas, tvaika dzirnavas, divas ūdensdzirnavas, ķieģeļceplis un septiņi veikali.

1923. gadā Slate tika atdalīta no Dignājas pagasta.

1945. gadā Rubenes pagastā tika izveidots Dunavas un Rubenes ciems, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts. 1954. gadā Rubenes ciems tika pievienots Kaldabruņas ciemam, 1956. gadā tika likvidēts Dunavas ciems, lielāko daļu pievienojot Rubenes ciemam. 1959. gadā daļa no Rubenes ciema tika iekļauta Dvietes ciemā, bet 1964. gadā daļa no teritorijas pievienota jaunizveidotajam Dunavas ciemam. 1977. gadā daļa no Rubenes ciema teritorijas tika pievienota Slates ciemam, bet 1980. gadā Rubenes ciemam pievienota daļa no bijušās Slates ciema teritorijas. Rubenes ciema teritorijā 1990. gadā tika nodibināts Rubenes pagasts.

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 26 rubeniešus, bet 1949. gadā – 145 iedzīvotājus.

Padomju okupācijas laikā tika izveidots Raiņa kolhozs, kam 1973. un 1981. gadā tika pievienoti kolhozi, kas atradās Kaldabruņā un Slatē. Kaldabruņā 20. gs. 90. gadu sākumā neilgu laiku darbojās kooperatīvā sabiedrība.

Valsts nozīmes arheloģiskais piemineklis kopš 1998. gada ir Dronku apmetne Dronku ezera austrumu krastā. Apmetnē atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur bijis liels ciems. Valsts nozīmes arheloģiskais piemineklis ir arī Kaldabruņas pilskalns (arī Vāveriešu vai Vāverēnu pilskalns) ar apmetni pie Sēļu kapsētas. Pilskalna apdzīvotība saistāma ar 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras otro pusi un mūsu ēras sākumu. Vēl nozīmīgi valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi ir Rubiķu sila senkapi un Slates senkapi.

Vietējās nozīmes arheoloģiskie pieminekļi ir Ģevrānu Velna pēdas akmens (kulta vieta), Zesercelmu senkapi un Lubiņu viduslaiku kapsēta.

Vietējās nozīmes kultūras piemineklis ir Kaldabruņas (arī Červonkas) evanģēliski luterāniskā baznīca, kas iesvētīta 1852. gada 5. decembrī. Neogotikas stilā būvētā baznīca ir neparasta ar to, ka dievnama ieeja vērsta pret dienvidaustrumiem. 1865. gadā Červonkas baznīcā kristīts latviešu dzejnieks Rainis. 1972. gada Ziemassvētkos dievnamā notika pēdējais dievkalpojums, pēc tam Raiņa vārdā nosauktais kolhozs tajā sāka bērt minerālmēslus. Draudze baznīcu atguva 1990. gadā. Baznīca ir atvērta 24 stundas diennaktī visa gada garumā. Rubeņu Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca arī ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Rubeņu pirmais dievnams ir bijis koka ēka, ko cēluši jezuīti 1759. gadā. Pēc tam, kad 1893. tika uzcelta mūra baznīca, vecā koka baznīca tika nojaukta un no iegūtajiem būvmateriāliem uzcelta neliela kapela draudzes kapos.

Kultūrvēsturiska nozīme ir Grīnu dzimtas kapa piemineklim Ļūcānu kapsētā (1994. gads, tēlnieks Andrejs Jansons), nacionālo partizānu piemineklim pie pagastnama ēkas (1995. gads, tēlnieks A. Jansons), Raiņa piemineklim pie kultūras nama (1969. gads, tēlnieks Kārlis Baumanis).

Pļavas muzejs ir izveidots bijušajā Kaldabruņas skolā. Šeit darbojas biedrība “Ūdenszīmes”. Telpās skatāma izstāde, kas veidota kā cilvēka dzīves gājums saistībā ar dabu un latviešu tautas tradīcijām. Ir piknika vieta, atraktīvas platformas kokos. Laikā no jūlija līdz septembrim teritorijā apskatāma siena skulptūru izstāde. Liela formāta siena skulptūras šeit top katru gadu jūlija pirmajā nedēļā, plenēra “Siena dienas”laikā.

Rubenes dabas parka veidošana tika uzsākta 1950. gadā. Dabas parkā apskatāmi dekoratīvo augu stādījumi un akmensdārzi, ūdensrozes formas strūklaka, dīķis ar saliņu, tēlnieka K. Baumaņa veidots dzejnieka Raiņa piemineklis. Parkā atrodas brīvdabas estrāde, kā arī vairākas labiekārtotas atpūtas vietas.

Neliela daļa no dabas parka “Dvietes paliene” atrodas Rubenes pagastā. Tas izveidots 2004. gadā, platība 4989 ha. Dabas parks ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Tā ir unikāla pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās vieta. 2009. gadā parka teritorijā ierīkots putnu vērošanas tornis. Te meklējamas retas, maz pārveidotas applūstošu zālāju dzīvotnes.

No Kaldabruņas terasveida formas skatu platformas zikurāta formā paveras plaša panorāma – ainava uz Sēlijas valni. Tā ir unikāla vieta, kur vasaras Saulgriežu laikā saule faktiski nenoriet.

Dronku Velnakmens atrodas 200 metrus no Kaldabruņas – Ritenišķu ceļā netālu no Dronku kapsētas. Akmens plakaniskajā virsmā ir divas interesentas pēdas, kuras pēc nostāsta ieminis Velns. Interesantākā pēda ir kā Latvijas teritorijas kontūra. Šajā pēdā vienmēr ir nedaudz ūdens.

Sēļu sēta “Gulbji” (piemājas naturālā saimniecība) piedāvā apskatei daiļdārzu, kur mūsdienīgais savijas kopā ar senatnīgo. Šeit var nogaršot tradicionālos sēļu ēdienus, izpērties divus gadsimtus senā melnajā pirtiņā vai arī saimnieka paša uzceltajā jaunajā pirtī. Saimnieki piedāvā iepazīt sēļu tradīcijas sadzīvē un svētkos. Apmeklētājiem ir pieejams bērnu rotaļu un pludmales volejbola laukums, var nodarboties ar makšķerēšanu, tiek piedāvātas naktsmītnes. 

Lāčplēša Kara ordoņa kavalieris Antons Kolosovskis dzīvojis Rubenes pagasta Rubenes muižas Stūrēnos. Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Pēteris Īvans dzimis Rubenes pagasta Eglonēs.