Atrodas Augšzemē (Sēlijā), Ilūkstes novada dienvidrietumu daļā. Attālums līdz Ilūkstei – 16 km. Tuvākā dzelzceļa stacija “Eglaine” (14 km). Ciemi: Bebrene, Ilze. Kopplatība 102,8 km²; iedzīvotāju skaits 01.01.2018. – 835. Līdz Otrajam pasaules karam Bebrenes pagasts bija ievērojami lielāks (158,9 km² 1935. gadā) un tajā iekļāvās arī Kaldabruņas ciems un tā apkārtne (tagad – Jēkabpils novada Rubenes pagasta teritorija).

Bebrenes pagasts izveidots 1864. gadā, apvienojot bijušos Bebrenes, Ilzes, Kaldabruņas un Kaminčas muižu pagastus.

Bebrenes pagastā galvenā ekonomikas nozare ir lauksaimniecība, tai skaitā bioloģiskā lauksaimniecība. Bebrenē ir kokzāģētava (SIA “Akmenāji”), kooperatīvā sabiedrība “Tehniskais centrs”, graudu kaltes, dzirnavas, 2 veikali, medikamentu un veterināro preču vairumtirdzniecības bāze SIA “Bebra serviss”.

Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļš Ilūkste–Birži (P72). Autobusu satiksme ar Ilzi, Dvieti, Ilūksti, Daugavpili, Jēkabpili, Rīgu. Darbojas Bebrenes pasta nodaļa, mobilo sakaru tornis, bezvadu internets.

20. gadsimta 20.–30. gados dibināts feldšerpunkts un aptieka. 2014. gadā dibināta Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, apvienojot Bebrenes vidusskolu un Bebrenes profesionālo vidusskolu. Paralēli vispārējai izglītībai audzēkņi apgūst veterinārmedicīnas, viesnīcu pakalpojumu u. c. specialitātes. Darbojas Ilūkstes pirmsskolas izglītības iestādes Bebrenes filiāle. 1993. gadā atklāts Bebrenes kultūras nams. Darbojas dažādi pulciņi, jauniešu deju un folkloras kopas un citas grupas. Bebrenes pagasta pārvaldes telpās darbojas pagasta bibliotēka, tiek veikta aktīva novadpētnieciskā darbība. Bebrenes katoļu baznīcā – ērģelnieku kursi. Bebrenes pagasta “Putnu salā” darbojas Dvietes senlejas Vides informācijas centrs “Gulbji”, kur notiek izglītojoši semināri, gida vadītas ekskursijas un Vides klases nodarbības.

Senākās liecības par cilvēka klātbūtni Bebrenes pagastā un tā tuvākajā apkārtnē (galvenokārt krama un akmens rīku savrupatradumi) attiecas uz akmens laikmetu. Dvietes upes (Slobodas) krastos Dvietes pagasta teritorijā pie robežas ar Bebrenes pagastu 2002. gadā atklātas divas vidējā un vēlā neolīta zvejnieku–mednieku apmetnes (Grīvas un Slobodas apmetnes) ar neizpostītu kultūrslāni.

Par teritorijas apdzīvotību un seno baltu cilšu klātbūtni bronzas un agrajā dzelzs laikmetā liecina tā laika senkapi (Bebrenes Zesercelmu senkapi) un Rubenes Kaldabruņas  pilskalns.

Plašāka apdzīvotība Bebrenes pagastā pastāvēja kopš vēlā dzelzs laikmeta, par ko liecina Valaiņu pilskalnā, Atālu, Valaiņu un Daģu apmetnēs un daudzviet citur atrodamās bezripas un ripas keramikas trauku lauskas, kā arī dzelzs cirvju, bronzas rotu u. c. senlietu atradumi Daģu un Ezeru senkapu teritorijā.

Iespējams, ka līdz 13. gs. vidum Bebrenes apkārtni apdzīvoja sēļi un tā ietilpa senās Sēlijas teritorijā, Nīcgales pilsnovadā ar centru Pilskalnes Melnajā kalnā. Lietuvas karaļa Mindauga (Mindaugas) veikto dāvinājumu rezultātā 13. gs. vidū Bebrenes apkārtne nonāca Vācu ordeņa valdījumā, Sēlpils virspilskunga tiesā, vēlāk – Dinaburgas komturejā (pilsnovadā).

1557. gadā rakstos pirmo reizi pieminēts pie Bebrenes muižas zemēm piederošās Kaldabruņas vārds.

Bebrenes (Bewern) nosaukums pirmo reizi rakstos parādās 1562. gadā saistībā ar Kurzemes hercogistes dibināšanu un Bebrenes un Pilskalnes muižu dāvināšanu Kasparam Zībergam fon Višlingenam (Caspar Sieberg von Wischlingen). Grāfu Plāteru-Zībergu dzimtas īpašumā Bebrenes muiža atradās līdz pat Pirmajam pasaules karam.

1636. gadā Bebrenes luterāņu baznīcu muižnieks Zībergs atdeva katoļiem. 17. gs. beigās Bebrenes muižas zemēs pie Ilzes ezera apmetās vecticībnieki – bēgļi no Krievijas. 1795. gadā Bebrenes muiža tiek iekļauta Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas Sēlpils virspilskunga tiesā, vēlāk (no 1864. gada) – Ilūkstes apriņķī. 1797. gadā uzcelta Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

1820. gadā dibināts Bebrenes muižas pagasts, kurā ietilpst arī Ilzes, Kaldabruņas un Kaminčas muižas.

1864.–1867. gadā pagastu pārvaldes kļūst neatkarīgas no muižām un bijušie Bebrenes, Kaldabruņas un Kaminčas muižu pagasti tiek apvienoti vienā – Bebrenes pagastā. 1866. gadā uzcelts pirmais pagastnams. 19. gs. otrajā pusē Bebrenes pagastā beidzas klaušu laiki un sākas zemnieku sētu izpirkšana dzimtas īpašumā. 1896. gadā uzcelta Bebrenes muižas pils. 1897. gadā dibināta Bebrenes pagasta skola, kas kopš 1922. gada atrodas Bebrenes muižas pilī.

1915. gada augustā un septembrī vācu karaspēks okupēja Bebreni. Pirmā pasaules kara laikā Bebrenes apkārtnē atrodas frontes līnija, notiek iedzīvotāju evakuācija. 1916. gadā vācu okupācijas pārvalde caur Bebrenes pagastu izvelk vairākas šaursliežu dzelzceļa līnijas armijas apgādes vajadzībām. 1918. gada decembrī Ilūkstes apriņķi ieņem lielinieku karaspēks un sākas īss padomju diktatūras periods. 1919. gada maijā Bebrenē un jūnijā Rubenē tika organizētas vietējo partizānu grupas (izveidots Augškurzemes partizānu pulks virsleitnanta Jāņa Indāna vadībā), kas sākumā iekļāvās Lietuvas armijas, bet vēlāk – Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulka sastāvā. Vasarā lielinieki no pagasta teritorijas tika padzīti un atjaunota pašvaldības darbība. 1919.–1920. gadā pēc Sarkanās armijas izdzīšanas ievērojama daļa Ilūkstes apriņķa, t. sk. Bebrenes apkārtne, atradās Lietuvas karaspēka kontrolētajā teritorijā.

Pēc Pirmā pasaules kara beigām Bebrenes pagastā atsākas aktīva saimnieciskā rosība; darbojas šaursliežu dzelzceļa līnija; tiek dibinātas aizsargu, piensaimnieku, mednieku, meliorācijas, brīvpratīgo ugunsdzēsēju u. c. biedrības.

1927. gadā uz Bebreni pārcelta bijusī Asares lauksaimniecības skola; atklāta Bebrenes pasta nodaļa. 1932. gadā Bebrenei tiek piešķirts ciema statuss. 1936. gadā likts pamatakmens Bebrenes lauksaimniecības skolas (tehnikuma) galvenajai ēkai. 1939. gadā sāk darboties Bebrenes vidusskola. 1940. gada vasarā Ilūkstes apriņķi, t. sk. Bebreni, ieņem Sarkanā armija; rudenī tiek organizētas pagastu izpildkomitejas un veikta zemes īpašumu nacionalizācija. Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada vasarā Ilūkstes novadu okupē nacistiskās Vācijas karaspēks (nacistiskās Vācijas okupācija), bet 1944. gada jūlijā no jauna okupē Sarkanā armija un tiek atjaunota padomju vara (padomju otrreizējā okupācija). 1945. gadā nodibina Bebrenes, Ilzes un Kaldabruņas ciema padomes.

Pēc Otrā pasaules kara Bebrenes pagastā vienlaicīgi notiek gan masveida kolektivizācija un kolhozu dibināšana, gan Latvijas nacionālo partizānu aktīva darbība. 1949. gada martā no Bebrenes pagasta tiek veikta iedzīvotāju masveida deportācija (izsūta 52 ģimenes).

1949. gadā Bebrenes pagastu likvidē.

Līdz 1962. gadam Bebrenes ciema padomes teritorija ietilpst Ilūkstes rajonā, bet no 1962. līdz 1990. gadam – Daugavpils rajonā. Latvijai atgūstot neatkarību, Bebrenes pagastu atjauno 1990. gadā un kādu laiku tas turpina darboties Daugavpils rajona sastāvā, bet 2003. gadā tas iekļauts jaunizveidotajā Ilūkstes novadā.

Bebrenes Ilzes pilskalns – varbūtējs vēlā dzelzs laikmeta pilskalns, kas zaudējis pilskalnam raksturīgas pazīmes zemes apstrādes rezultātā. Atrodas apmēram 1 km uz dienvidaustrumiem no Ilzes ezera. Iekļauts valsts nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Bebrenes Valaiņu pilskalns – 2008. gadā atklāts pilskalns apmēram 0,5 km uz dienvidrietumiem no Bebrenes pagasta “Valaiņu” mājām. Ierīkots Ilūkstes–Kaldabruņas paugurgrēdas ziemeļrietumu daļā, ap 10 m augstā savrupā paugurā ar nostāvinātām malām un izlīdzinātu virsu. Tajā atrastās bezripas gludās un apmestās keramikas lauskas norāda uz pilskalna apdzīvotību mūsu ēras 1. tūkstošgades otrajā pusē.

Apmēram 300 m uz ziemeļaustrumiem no pilskalna atrodas Valaiņu apmetne (vēlais dzelzs laikmets; atklāta 2009. gadā) un Valaiņu dobumakmens (atklāts 2006. gadā). Visi trīs jaunatklātie pieminekļi iekļauti valsts nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Ezeru senkapi – vēlā dzelzs laikmeta līdzenie senkapi Ilzes ezera rietumu krastā netālu no Bebrenes pagasta “Ezeru” mājām.

Daģu senkapi – vēlā dzelzs laikmeta senkapu kalniņš netālu no Bebrenes pagasta “Daģu” mājām. Iekļauts valsts nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Daģu apmetne – vēlā dzelzs laikmeta apmetne pie Bebrenes pagasta “Daģu” mājām.

Atālu apmetne – vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku apmetne Bebrenes pagasta “Putnu salā”, “Atālu”, “Lukstu” un “Gulbju” māju zemē.

Staroveru kapsēta – vecticībnieku kapu kalniņš Ilzes ezera rietumu krastā netālu no “Ezeru” mājām.

Grāfu Plāteru-Zībergu muižas ansamblis un parks – centrā trīsstāvu Bebrenes muižas pils (1896. gads; poļu un itāļu dzimtas arhitekts Leandro Markoni (Leandro Jan Ludwik Marconi), celta franču renesanses stilā); apkārt izteiksmīgs ainavu tipa muižas parks ar mūra žogu; grezni trīsdaļīgi muižas vārti (19. gs. beigas); bijusī muižas virtuve; muižas pārvaldnieka māja; dzirnavas (bijušās magazīnas klēts vietā, industriālā mantojuma objekts) un dzirnavnieka māja; namiņš virs ledus pagraba; muižas staļļi u. c. palīgēkas. 20. gs. 60. gados pils mansarda stāvs pārbūvēts par 3. stāvu. Kopš 1922. gada pilī atrodas Bebrenes skola (mūsdienās – Bebrenes Vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola).

Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca – celta 1797. gadā klasicisma stilā. Baznīcā ir trīs altāri ar gleznojumiem un ērģeles (19. gs.), kas joprojām darbojas. Baznīcas fasādes nišās ir sienas apgleznojumi, kuros attēloti četri apustuļi. Baznīca atrodas uz vienas kompozicionālas ass ar Bebrenes muižas ansambli.

Grāfu Plāteru-Zībergu dzimtas kapliča – atrodas Bebrenes jaunajos (katoļu) kapos; celta 1910. gadā gotikas stilā.

Čamanu kapu mūra kapliča Bebrenes pagasta Čamanu kapos (celta 1824. gadā).

Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemineklis – atklāts 1932. gadā, nojaukts 20. gs. 50. gados, atjaunots 1994. gadā. Tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs, arhitekte Ruta Dobičina.

Piemiņas akmens pirmās Bebrenes skolas vietā – atklāts 1997. gadā Bebrenes–Ilzes lielceļa malā apmēram 2 km no Bebrenes.

Bebrenes lauksaimniecības skolas vēsturiskās ēkas komplekss (uzcelts 1936. gadā).

Piemineklis bebram Bebrenes centrā (2011. gads; akmeņkalis Aivars Kerliņš).

Pie citiem nozīmīgiem arheoloģijas un arhitektūras pieminekļiem, kas līdz Otrajam pasaules karam atradās bijušā Bebrenes pagasta (muižas) teritorijā, bet mūsdienās atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, pieder Zesercelmu senkapi (agrais dzelzs laikmets), Kaldabruņas pilskalns (bronzas laikmets – agrais dzelzs laikmets), bijušās Kaldabruņas muižas apbūves paliekas (19. gs.) un Kaldabruņas (Červonkas) luterāņu baznīca (1850. gads).

Jāzeps Čamanis – garīdznieks, Latvijas Republikas izglītības ministra biedrs; Kārlis Freimanis – Latvijas Republikas diplomāts; Aleksandrs Dunskis – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kritis cīņās pret lieliniekiem Latgalē; Jānis Muižnieks – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, cīnījies pret lieliniekiem Latgalē; Jānis Jakāns – Latvijas armijas virsnieks, Otrā pasaules kara dalībnieks; Albīns Rupšenieks – mūzikas skolotājs, kordiriģents; Staņislavs Čužāns – garīdznieks, Bebrenes draudzes prāvests (1982–2010), ērģelnieku kursu vadītājs; Alberts Varslavāns – vēsturnieks, Latvijas Universitātes emeritētais profesors.