Dunavas pagasts atrodas Sēlijā, Jēkabpils novada dienvidaustrumos, Daugavas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Rubenes, Zasas un Dignājas pagastu, Augšdaugavas novada Dvietes un Nīcgales pagastu, kā arī pa Daugavu ar Līvānu novada Jersikas pagastu.

Dunavas pagasta kopējā platība ir 124,1 km², no kuriem 117,9 km²  aizņem sauszeme, 6,2 km² – ūdens.

Dunavas pagasta administratīvais centrs atrodas Dunavas ciema Dunavas skolā. Pagastā ir četri ciemi: Dunava, Sudrabkalns, Tadinava (Tadenava), Cukurine (Cukuriņi).

Dunavas pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenuma dienvidaustrumu malā, Daugavas kreisajā krastā. Reljefu veido samērā lēzens līdzenums, kura augstums nedaudz palielinās ziemeļaustrumu virzienā. Augstākā vieta (103,8 m virs jūras līmeņa) ir Dignājas pilskalns, nedaudz uz dienvidiem no tā atrodas Kazukalns (102,0 m virs jūras līmeņa). Zemākā ieplaka (87,9 m virs jūras līmeņa) atrodas pie Daugavas, uz austrumiem no Ružusolas.

Gar pagasta austrumu robežu plūst Daugava, kas, plūstot lēzanajā senlejā, pavasaros izraisa plūdus.

Otra lielākā upe ir Eglona (Eglaine, Eglūne), kas sākas Aknīstes nolaidenumā, kur beidzas raktais savienojums ar Vilkupi. Vilkupes savienojums ir vēsturiskais hercoga Jēkaba Ketlera (Jacob Kettler) 1667.–1668. gadā raktais ūdensceļa kanāls.

Lielākais ezers – Daudzvārdu ezers (Ezernieku, arī Līču ezers, platība 4,2 ha) – atrodas pagasta dienvidaustrumos. 50,3 % no pagasta teritorijas aizņem meži, kas klāj rietumu daļas smilšaino līdzenumu. Lielākais purvs – Olājs (galvenokārt pārejas purvs, platība 398 ha).

Daugavā atrodas Plāņu sala (Ploņu sala, arī Jersikas sala un Vilku sala). Tā ir pirmā lielākā sala Daugavas augštecē. Garums 1,8 km, platums 0,5 km, virsa 6–11 m virs Daugavas līmeņa. Plāņu sala ir ilgstoši apdzīvota – uz tās atrodas divas saimniecības un kapsēta.

Terasu pļavās pie Jēkabpils–Ilūkstes autoceļa aug jumstiņu gladiola (latīņu Gladiolus imbricatus). Jumstiņu gladiola ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Dabas liegums “Eglone” ir Natura 2000 teritorija 159 ha platībā. Izveidots, lai saglabātu Eiropas Savienības nozīmes meža biotopu – jauktos platlapju mežus, kuros sastopamas retas un aizsargājamas ķērpju sugas. Dabas lieguma teritorija atrodas Dunavas pagasta Tadenavā.

Avots: Centrālā statiskas pārvalde.

Blīvāk apdzīvotie ciemi Dunavas pagastā ir Dunava (133 iedzīvotāji) un Sudrabkalns (83 iedzīvotāji). Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Galvenā nodarbošanās iedzīvotājiem ir lauksaimniecība.

Dunavas pagastu šķērso 2. šķiras autoceļš V783 (Jēkabpils–Dignāja–Ilūkste) un  V801 (Rubeņi–Dunava). 2023. gada 27. aprīlī Dunavas pasta nodaļa tika slēgta. Pagastā tiek nodrošināti mobilie sakari un interneta pārklājums.

Dunavas pagastā ir 38 zemnieku saimniecības, kopplatībā – 1398,2 ha. Lielākās no tām: “Dzērves” (graudkopība un jauktā lauksaimniecība), “Lejas Jērāni“ (graudkopība), “Rītausmas” (graudkopība, mazumtirdzniecība, dārzeņkopība), “Zilumi” (aitkopība), “Robežas” (gaļas lopu sudzēšana). Pagastā nodarbojas arī ar mežizstrādi (SIA “Eglona”) un pārtikas eļļas ražošanu (SIA “Daugavmalas rapsis”). Pašvaldībai pieder 514,9 ha zemes, valstij – 5266,5 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 4709,5 ha platībā, no kuriem 3004 ha aizņem aramzeme, 795,5 ha – ganības, 872,2 ha – pļavas. Lielākais pļavu masīvs atrodas pagasta dienvidu daļā (Niedru–Cukurines pļavas); meliorēti – 2999 ha. Meži aizņem 6243 ha, no kuriem 77,1 % pieder valstij.

Ciemi un viensētas koncentrējas ap galvenajiem ceļiem un Daugavas krastu. Daļa viensētu izvietojušās mežu masīvos.

Pirmā skola Dunavā atvērta 1919. gadā privātmājas telpās. Arī turpmākajos gados skola bieži tika pārcelta no vienas privātmājas uz citu. 1929. gadā Dunavas sešklasīgā pamatskola uzsāka mācības jaunā divstāvu koka ēkā. 1988. gadā tika uzcelta jauna skolas ēka.

2018. gada 1. septembrī Dunavas pamatskola tika pārveidota par Dignājas pamatskolas pamatizglītības un pirmsskolas izglītības programmas īstenošanas vietu. 2020. gadā izglītības programmu īstenošanas vieta Dunavas skolā tika slēgta.

Tagadējā Dunavas pagasta teritorijā bijusi arī Līču četrgadīgā skola (slēgta 1971. gadā) un Daugavas četrgadīgā skola, kas atrodas tagadējā Sudrabkalnā (bijušais Dignājas pagasts), dibināta 1879. gadā, slēgta 1971. gadā.

Kultūras pasākumi notiek galvenokārt Dunavas skolas telpās. 

Kopš 2013. gada Dunavas pagastā darbojas amatierteātris “Sateka”. Kopš 2011. gada darbojas senioru dāmu deju kolektīvs “Cielavas”. 2016. gadā darbību uzsāka līnijdeju grupa “Maybe”.

Jēkabpils novada Dunavas pagastā līdz 2019. gadam darbojās divas bibliotēkas: Dunavas bibliotēka un Tadenavas bibliotēka. Pēc Jēkabpils novada bibliotēku reorganizācijas Tadenavas bibliotēka ir Dunavas bibliotēkas struktūrvienība. Bibliotēka ir komunikāciju centrs visiem iedzīvotājiem.

Katru rudeni Tadenavā notiek Dzejas dienas, kas pulcē daudz cilvēku.

Dunavas pagasta feldšeru punkts darbojas “Dunavas skolā”.

Dunava ir sens apkārtnes centrs (senāk saukta Podunaja), kas sāka attīstīties 18. gs. Pirms Pirmā pasaules kara te bija muižas centrs, krogs, kokzāģētava. Pirmā pasaules kara laikā Dunava tika pilnībā nopostīta, pēc kara atjaunota. 1935. gadā Dunavā bija 105 iedzīvotāji.

Tagadējā Dunavas pagasta teritorijā bijusi Dunavas (Podunay) muiža, Tadenavas (Taddenhof) un Marinovas (Marienhof) pusmuiža.

1945. gadā Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā tika izveidota Dunavas ciema padome. Dunavas ciems ietilpa Aknīstes (1949–1964), Daugavpils (1964–1967) un Jēkabpils (pēc 1967. gada) rajonos. Dunavas ciemam 1954. gadā tika pievienots likvidētais Eglonas ciems. Dunavas ciems 1956. gadā tika likvidēts, teritorija pievienota Rubenes un Dignājas (Sudrabkalna kolhoza teritoriju) ciemam. Ciems no jauna izveidots 1964. gadā, iekļaujot tajā daļu no Dvietes un Rubenes ciema teritorijas. 1990. gadā ciems tika pārveidots par pagastu. 2009. gadā Dunavas pagasts kā administratīva teritorija pievienots Jēkabpils novadam.

Sudrabkalns izveidojās bijušās Dignājas mācītājmuižas (sagrauta Pirmā pasaules karā) teritorijā. Cukurines ciems veidojies pie bijušās Daugavas pārceltuves. Dunava bija Dunavas ciema un padomju saimniecības “Dunava”centrs.

Padomju okupācijas gados pēc mazo kolhozu apvienošanas 1963. gadā tika nodibināta padomju saimniecība “Dunava”, kuras galvenā saimniecības nozare bija lopkopība. Dunavā darbojās dzirnavas, kokzāģētava, krejotava, Sudrabkalnā – dzirnavas. Dunavā un Tadenavā bija sakaru nodaļas.

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Dignājas pilskalns, Avotiņu, Drancānu un Galenieku apmetne. Valsts nozīmes vēstures piemineklis ir dzejnieka Raiņa dzīvesvieta Tadenavā. Vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Dobkalnu viduslaiku kapsēta, Ružu un Strautmaļu senkapi.

Dunavas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir pašvaldības noteiktais aizsargājamais kultūrvēsturiskais objekts. Pirmā Dunavas baznīca uzcelta 1785. gadā, ko uzcēla grāfs Jans Tadeušs Zībergs (Jan Tadeusz Zyberg). Tā bijusi no koka, bez torņa un atradusies tagadējās mūra baznīcas priekšā. Pie baznīcas darbojusies jezuītu misija. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1900. gadā par grāfa Staņislava Kostkas Plātera-Zīberga (Stanisław Kostka Kazimierz Jan Jozef Michal Plater-Zyberk) un draudzes līdzekļiem. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika izpostīta. 1923. gadā no Krievijas tika atgūts baznīcas 96 kg smagais zvans, kas 1915. gadā tika evakuēts. 1928. gadā baznīca atjaunota un iesvētīta. Tagadējais lielais altāris uzstādīts 1935. gadā.

Latviešu dzejnieks, dramaturgs, politiķis Rainis dzimis Dunavas pagasta Tadenavas pusmuižas Varslavānu mājās. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Veiss dzīvojis Dunavā. Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Jānis Skudra dzīvojis Rubenes pagasta Tadenavas muižā.