14.05.1915. Maskavā brīvprātīgi iestājās Krievijas armijas dienestā (karaskolā). Pēc karaskolas beigšanas no 14.09.1915. bija virsnieks (praporščiks) 268. rezerves kājnieku bataljonā Borisogļebskā, rotas jaunākais virsnieks. 09.10.1915. nosūtīts uz fronti Galīcijā un 21.10. iedalīts 14. Oloņecas kājnieku pulkā, 14., no 12.1915. – 16. rotas jaunākais virsnieks. Piedalījās kaujās ar Austroungārijas armiju. 18.01.1916. iecelts par 16., 29.01. – par 15., bet 24.03.1016. – par 9. rotas komandiera vietas izpildītāju. 02.04.1916. pēc paša lūguma pārvietots uz Latviešu strēlnieku rezerves bataljonu Tērbatā (tagad Tartu), 08.04.1916. ieradās un tika iecelts par 4. rotas jaunāko virsnieku. 05.1916. paaugstināts par podporučiku, bet 16.08.1916. kā papildinājumu rotas komandieris nosūtīts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu (np 11.1916. pulks) Ziemeļu frontes Rīgas sektorā. 03.09. ieskaitīts pulkā, 1. rotas jaunākais virsnieks. No 05.10.1916. 8. rotas komandieris, no 11.1916. pulka ložmetēju komandas jaunākais virsnieks. 11.02.1917. iecelts par 3. rotas komandieri. 26.03.1917. par kaujas nopelniem paaugstināts par poručiku. 03.06.1917. pēc paša vēlēšanās pārvietots uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku, 8. rotas jaunākais virsnieks. 02.08.1917. nakts sadursmē pie Grenču muižas ievainots galvā, evakuēts ārstēšanai uz Latviešu strēlnieku pulku apvienoto lazareti Rīgā. 09.1917., Krievijas armijai atkāpjoties no Rīgas, evakuēts turpināt ārstēšanos Petrogradā (tagad Sanktpēterburga). 17.01.1918. ar ārstu komisijas lēmumu Petrogradā atvaļināts no armijas veselības stāvokļa dēļ (galvas ievainojuma seku dēļ atzīts par invalīdu). No 03.02.1918. strādāja Viskrievijas Pilsētu savienības dienestā Veļikije Lukos Pleskavas guberņā. Pēc tam no darba vietas atbrīvots, līdz 05.06. dzīvoja bez nodarbošanās Veļikije Lukos. 12.06.1918. pārgāja Padomju Krievijas–Vācijas demarkācijas līniju un atgriezās vācu karaspēka okupētajā Latvijā, dzīvoja tēva saimniecībā Dignājas pagastā, nodarbojās ar zemkopību, no 01.09.1918. studēja Tērbatas universitātē, 10.12.1918., pēc vācu karaspēka evakuācijas no Tērbatas, atgriezās Dignājas pagastā.
Lielinieku režīma laikā 05.04.1919. mobilizēts Padomju Latvijas armijas sanitārajā dienestā, pretgāzu masku kontrolieris 3. strēlnieku brigādē. 21.05. pie Iecavas dezertēja un cauri Bauskai ieradās Jelgavā. 25.–28.05. atradās vācu militārās žandarmērijas apcietinājumā Jelgavā, pēc atbrīvošanas 28. maijā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, 1. Jelgavas brīvprātīgo rotā, virsleitnants. 15.06.1919. pārvietots uz Skolnieku bataljonu Rīgā, rotas komandieris. 07.1919. bataljons izformēts, atstāts par 2. Skolnieku rotas komandieri un kopā ar to ieskaitīts 7. atsevišķajā bataljonā, 08.1919. – 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, no 17.08.1919. bija šī pulka 7. rotas komandieris. 10.09.1919. ārstu komisija Latvijas Kara slimnīcā Rīgā galvas ievainojuma seku dēļ atzina par derīgu tikai aizmugures dienestam. No 06.10.1919. Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas Preses nodaļas cenzors, no 24.01.1920 – Informācijas nodaļas iekšējās kara cenzūras Rīgas nodaļas vadītājs. 01.04.1920. iecelts par Apsardzības (no 1922. gada Kara) ministrijas izdotā laikraksta “Latvijas Kareivis” redaktora palīgu, redakcijas kolēģijas locekli (amatā līdz atvaļināšanai no armijas 1924. gadā). 18.11.1920. par nopelniem Latvijas neatkarības labā paaugstināts par kapteini. 01.04.1921. pēc Armijas virspavēlnieka štāba izformēšanas iedalīts Galvenā štāba Apmācības daļā, 1921.gadā bija arī dienas laikraksta ”Latvijas Sargs” redakcijas kolēģijas loceklis. 01.04.1922. piekomandēts Kara ministrijas spiestuvei. 11.03.1924. pārskaitīts Armijas komandiera štāba Administratīvajā daļā, 16.09.1924. pēc paša vēlēšanās atvaļināts no armijas. 1925. gadā bija humoristiskā žurnāla “Vecpuisis” redaktors un izdevējs, 1925.–1926. gadā laikraksta ”Rīgas Ziņas”, 1926.–1927.gadā laikraksta “Brīvā Tēvija” redaktors, 1927.–1929. gadā laikraksta ”Latvis” redaktors un redakcijas kolēģijas loceklis, 1933. gadā – žurnāla “Universitas” redaktors, 1933.–1938. gadā laikraksta ”Brīvā Zeme” redakcijas loceklis, 1934.–1936. gadā laikraksta “Rīts” redaktors. Latvijas Preses biroja valdes loceklis, Latvijas Rakstu un mākslas kameras Literatūras sekcijas priekšsēdētājs. No 1920. gada darbojās studentu korporācijā “Lettonia”. Darbojās Aizsargu organizācijā, bija 5. Rīgas aizsargu pulka Sakaru bataljona vada komandieris. 11.1939. iesaukts karadienestā, iecelts par Armijas štāba Apmācības daļas priekšnieka palīgu.
Pēc valsts okupācijas 07.07.1940. ieskaitīts Armijas štāba Apmācības daļas virsštatā, rudenī pārskaitīts Sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā, 613. korpusa artilērijas pulka vada komandieris. 18.06.1941. apcietināts karaspēka vasaras nometnē Litenē pēc viņa komandētā vada karavīru veiktās politiskā vadītāja Pelageja Suhačeva slepkavības, pārvests uz Rīgas Centrālcietumu, 24.06. evakuēts uz Krieviju, ievietots Krežu cietumā, pēc tam cietumos Kuibiševā un Astrahaņā. 10.11.1941. Staļingradas garnizona kara tribunāls Astrahaņas 2. cietumā piesprieda nāvessodu; nošauts.