Frazeoloģijas kā patstāvīgas nozares pamatlicējs ir šveiciešu zinātnieks strukturālists Šarls Balī (Charles Bally), kurš darbā “Franču valodas stilistika” (Traité de stylistique française, 1909) pirmo reizi izdalījis frazeoloģiju kā patstāvīgu apakšnozari. Š. Balī konstatējis, ka ir divu veidu vārdu savienojumi: vārdu savienojumi ar pagaidu raksturu (brīvi vārdu savienojumi) un vārdu savienojumi, kas atkārtojas un kurus nav iespējams sadalīt atsevišķos komponentos (stabili vārdu savienojumi). Kā piemēru Š. Balī min panier percé ‘izšķiedējs, izšķērdētājs’, kura burtiskā nozīme ir ‘caurumots grozs’ pretstatā prodigue ‘izšķērdīgs, izšķērdētājs’.
Tikai 40 gadus vēlāk – 20. gs. 40. gados – padomju valodniecībā izveido frazeoloģiju kā atsevišķu valodniecības apakšnozari, Viktoram Vinogradovam (Виктор Владимирович Виноградов) attīstot tālāk Š. Balī idejas. Tas sekmēja aktīvu krievu valodas frazeoloģismu pētniecību. V. Vinogradova darbos tika formulēts frazeoloģijas jēdziens, izvirzīts jautājums par tās apjomu un uzdevumiem. 20. gs. 50. gados uzmanības centrā izvirzīts jautājums par kopīgo un atšķirīgo vārdkopās, vārdu savienojumos un frazeoloģismos, noskaidroti frazeoloģizācijas kritēriji un frazeoloģismu klasifikācijas pamati. V. Vinogradovs formulējis trīs galvenos frazeoloģisko vienību tipus: 1) frazeoloģiski saaugumi – semantiski nedalāmi vārdu savienojumi, kuru kopnozīme nav izsecināma no atsevišķo vārdu nozīmes, piemēram, “viens pīpis”; 2) frazeoloģiski saliedējumi – semantiski nedalāmi vārdu savienojumu ar pārnestu nozīmi, piemēram, ”izzīst no pirksta”; 3) frazeoloģiski savienojumi – stabili izteicieni, kuru komponentu nozīme ir skaidri saprotama, bet kuri pašā valodas sistēmā ir iekšēji saistīti, piemēram, ”celt ienaidu”. Sakāmvārdus un parunas V. Vinogradovs neiekļāva frazeoloģijā. 20. gs. 50. gadu beigās aktuāla kļuva tendence aprakstīt frazeoloģismus strukturāli semantiski. Šajos gados izstrādātā metode pēta sistēmisku frazeoloģiskā sastāva sakārtotību un tā vēsturisko attīstību, īpašu uzmanību pievēršot salīdzinoši tipoloģiskajai pētniecībai, kā arī frazeoloģismiem vārdnīcās. Igors Meļčuks (Игорь Алексaндрович Мельчук) 20. gs. 60. gados attīstījis leksisko funkciju teoriju, kas detalizēti analizē dažādus konstrukciju tipus, attiecības starp predikatīvā nomena argumenta struktūru un verba sintaktisko ietvaru. Kopš 20. gs. 80. gadiem attīstījies frazeoloģijas kognitīvais un etniski kulturālais virziens.
20. gs. 70. gados frazeoloģija izveidojusies par starptautiski atzītu pētniecības nozari. 70. gados vēl notika diskusijas, vai uz frazeoloģiju attiecināma šaurā nozīme (strikti strukturāliski orientēti) vai plašā nozīme. Volfgangs Fleišers (Wolfgang Fleischer) pārstāv pirmo koncepciju, ņemot vērā tādus frazeoloģismu kritērijus kā polileksikalitāti, stabilitāti un idiomātiskumu. Mūsdienās dominē uzskats, ka frazeoloģija aptver ļoti plašu lingvistisko lauku. Helmuta Feilkas (Helmuth Feilka) darbi apliecina, ka daudzām sintaktiskām konstrukcijām piemīt idomātiskums.
1982. gadā iznākušas divas nozīmīgas grāmatas. Apkopojot Cīrihes pētniecības projekta rezultātus, tiek publicēta Haralda Burgera (Harald Burger), Annelīzes Hekijas-Būhoferes (Annelies Häcki Buhofer) un Ambrosa Sialma (Ambros Sialm) ”Frazeoloģijas rokasgrāmata” (Handbuch der Phraseologie), kurā formulēti toreiz un vēl joprojām svarīgi pētījuma rezultāti. 1982. gadā Leipcigā publicēta arī V. Fleišera monogrāfija ”Mūsdienu vācu valodas frazeoloģija” (Phraseologie der deutschen Gegenwartssprache). Abi darbi radās neatkarīgi viens no otra un pauž atšķirīgu frazeoloģijas koncepciju. V. Fleišers vairāk orientējies uz sistēmiskiem lingvistikas un leksikoloģijas jautājumiem, savukārt H. Burgers, A. Būhofere un A. Sialms akcentē frazeoloģismu klasifikāciju, psiholingvistiskos aspektus, kā arī salīdzināmās frazeoloģijas jautājumus. Frazeoloģijas teorijā iznāk jauni darbi, piemēram, 2007. gada rokasgrāmatā ”Frazeoloģija” (Phraseologie) apkopoti ģermānistu, slāvistu, romānistu un anglistu pētījumu rezultāti.
Frazeoloģijas simpozijā Oulu (Somijā) 1986. gadā tika pieņemts lēmums organizēt regulāras konferences pētniekiem, kuri pēta konkrētu valodu frazeoloģiju un vispārējo frazeoloģiju. 1999. gadā nodibināta Eiropas frazeoloģijas biedrība (The European Society of Phraseology, EUROPHRAS), lai sekmīgāk attīstītu starptautisko sadarbību frazeoloģijas pētīšanā. Kopš 1999. gada regulāri – ik pēc diviem gadiem – tiek organizētas EUROPHRAS konferences, kurās piedalās frazeoloģijas pētnieki no visas pasaules.