Pasaulē frazeoloģismu apzīmēšanai izmantoti dažādi termini, piemēram, “frazeoloģiska vienība”, “idioma”, “frazēma”, “frazeoloģisks teiciens”, “frazeoloģiska frāze”, “stabils vārdu savienojums”, “stabila frāze”, “idiomātisks vārdu savienojums”. Terminu “frazeoloģiska vienība” 1947. gadā ieviesa Viktors Vinogradovs (Виктор Владимирович Виноградов). Viņš, pētot frazeoloģisku vienību semantiku, definējis tās kā valodas vienības, kas pārņemtas no paaudzes paaudzē un runā tiek lietotas kā tradicionāli vārdu savienojumi. Krievu valodniecībā frazeoloģismu saprot kā apakšklasi vai kā virsjēdzienu stabiliem vārdu savienojumiem, neiekļaujot tajos sakāmvārdus. 21. gs. biežāk lieto terminu “frazēma”. Terminus “frazeoloģisms” un “frazēma” izmanto kā virsjēdzienus ar vienādu nozīmi. Angliski rakstošie autori kā virsjēdzienu lieto terminu “idioma” un arī “stabili vārdu savienojumi”. Franču valodniecībā nav vienotas terminoloģijas, lieto terminus “frazēma”, “frazeoloģisms” un “frazeoloģiska vienība”. Frazeoloģismu izpratnē var izdalīt vairākas pieejas: 1) frazeoloģisms ir semantiski transformēts vārdu savienojums (izslēgti frazeoloģismi ar daļēju pārsemantizāciju, piemēram, “nolaist rokas”); 2) frazeoloģisms ir stabils vārdu savienojums ar pilnīgu vai daļēju pārsemantizējumu (piemēram, “velna milti”); šo pieeju frazeoloģismu pētniecībā izstrādājis krievu zinātnieks Aleksandrs Kuņins (Александр Владимирович Кунин), izpētot angļu valodas frazeoloģiju; 3) frazeoloģismos iekļauj ne tikai stabilus vārdu savienojumus ar dažādas pakāpes pārsemantizējumu, bet arī stabilus vārdu savienojumus bez jebkāda pārsemantizējuma, piemēram, vārdu savienojumus ar šauru saistāmību, saliktus terminus, runas formulas.
Frazeoloģismu pazīmes: leksiskā nedalāmība, stabila struktūra un pilnīga vai daļēja pārnestā nozīme. Ar frazeoloģisma stabilitāti tiek saprasta tā tradicionāla atveide.