Pirmo reizi termins minēts Mihaela Neandera (Michael Neander) vārdnīcā “Isokrata grieķu-latīņu frazeoloģija” (Phraseologia Isocratis Graeco-latina). Tomēr vēl joprojām ir zinātnieki, kas neuzskata frazeoloģiju par patstāvīgu apakšnozari. Mūsdienās frazeoloģija kļuvusi par saskarnozaru pētījumu objektu. Frazeoloģijas izpēte saistīta gan ar pedagoģiju, valodas didaktiku (piemēram, lai zinātu, kad ir mērķtiecīgi svešvalodas mācību procesā sākt mācīt frazeoloģismus), kā arī psiholoģiju un psihiatriju. Psiholoģija un psihiatrija risina jautājumus par automatizētu runas daļu nozīmi. Piemēram, Zigmunds Freids (Sigmund Freud) ar pacientu runas frazeoloģiskajām dīvainībām ieguva pierādījumus savai psihoanalīzes teorijai. Aizvien lielāku nozīme frazeoloģismu pētīšanā ir korpuslingvistikai un datorlingvistikai – frazeoloģismu atpazīšanā tiek izmantoti elektroniskie resursi. Kopš 20. gs. 90. gadu sākuma frazeoloģijas pētniecībā ienāk impulsi no kognitīvās lingvistikas, semantikas un kultūras semiotikas.
frazeoloģija
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Frazeoloģijas kā patstāvīgas nozares pamatlicējs ir šveiciešu zinātnieks strukturālists Šarls Balī (Charles Bally), kurš darbā “Franču valodas stilistika” (Traité de stylistique française, 1909) pirmo reizi izdalījis frazeoloģiju kā patstāvīgu apakšnozari. Š. Balī konstatējis, ka ir divu veidu vārdu savienojumi: vārdu savienojumi ar pagaidu raksturu (brīvi vārdu savienojumi) un vārdu savienojumi, kas atkārtojas un kurus nav iespējams sadalīt atsevišķos komponentos (stabili vārdu savienojumi). Kā piemēru Š. Balī min panier percé ‘izšķiedējs, izšķērdētājs’, kura burtiskā nozīme ir ‘caurumots grozs’ pretstatā prodigue ‘izšķērdīgs, izšķērdētājs’.
Tikai 40 gadus vēlāk – 20. gs. 40. gados – padomju valodniecībā izveido frazeoloģiju kā atsevišķu valodniecības apakšnozari, Viktoram Vinogradovam (Виктор Владимирович Виноградов) attīstot tālāk Š. Balī idejas. Tas sekmēja aktīvu krievu valodas frazeoloģismu pētniecību. V. Vinogradova darbos tika formulēts frazeoloģijas jēdziens, izvirzīts jautājums par tās apjomu un uzdevumiem. 20. gs. 50. gados uzmanības centrā izvirzīts jautājums par kopīgo un atšķirīgo vārdkopās, vārdu savienojumos un frazeoloģismos, noskaidroti frazeoloģizācijas kritēriji un frazeoloģismu klasifikācijas pamati. V. Vinogradovs formulējis trīs galvenos frazeoloģisko vienību tipus: 1) frazeoloģiski saaugumi – semantiski nedalāmi vārdu savienojumi, kuru kopnozīme nav izsecināma no atsevišķo vārdu nozīmes, piemēram, “viens pīpis”; 2) frazeoloģiski saliedējumi – semantiski nedalāmi vārdu savienojumu ar pārnestu nozīmi, piemēram, ”izzīst no pirksta”; 3) frazeoloģiski savienojumi – stabili izteicieni, kuru komponentu nozīme ir skaidri saprotama, bet kuri pašā valodas sistēmā ir iekšēji saistīti, piemēram, ”celt ienaidu”. Sakāmvārdus un parunas V. Vinogradovs neiekļāva frazeoloģijā. 20. gs. 50. gadu beigās aktuāla kļuva tendence aprakstīt frazeoloģismus strukturāli semantiski. Šajos gados izstrādātā metode pēta sistēmisku frazeoloģiskā sastāva sakārtotību un tā vēsturisko attīstību, īpašu uzmanību pievēršot salīdzinoši tipoloģiskajai pētniecībai, kā arī frazeoloģismiem vārdnīcās. Igors Meļčuks (Игорь Алексaндрович Мельчук) 20. gs. 60. gados attīstījis leksisko funkciju teoriju, kas detalizēti analizē dažādus konstrukciju tipus, attiecības starp predikatīvā nomena argumenta struktūru un verba sintaktisko ietvaru. Kopš 20. gs. 80. gadiem attīstījies frazeoloģijas kognitīvais un etniski kulturālais virziens.
20. gs. 70. gados frazeoloģija izveidojusies par starptautiski atzītu pētniecības nozari. 70. gados vēl notika diskusijas, vai uz frazeoloģiju attiecināma šaurā nozīme (strikti strukturāliski orientēti) vai plašā nozīme. Volfgangs Fleišers (Wolfgang Fleischer) pārstāv pirmo koncepciju, ņemot vērā tādus frazeoloģismu kritērijus kā polileksikalitāti, stabilitāti un idiomātiskumu. Mūsdienās dominē uzskats, ka frazeoloģija aptver ļoti plašu lingvistisko lauku. Helmuta Feilkas (Helmuth Feilka) darbi apliecina, ka daudzām sintaktiskām konstrukcijām piemīt idomātiskums.
1982. gadā iznākušas divas nozīmīgas grāmatas. Apkopojot Cīrihes pētniecības projekta rezultātus, tiek publicēta Haralda Burgera (Harald Burger), Annelīzes Hekijas-Būhoferes (Annelies Häcki Buhofer) un Ambrosa Sialma (Ambros Sialm) ”Frazeoloģijas rokasgrāmata” (Handbuch der Phraseologie), kurā formulēti toreiz un vēl joprojām svarīgi pētījuma rezultāti. 1982. gadā Leipcigā publicēta arī V. Fleišera monogrāfija ”Mūsdienu vācu valodas frazeoloģija” (Phraseologie der deutschen Gegenwartssprache). Abi darbi radās neatkarīgi viens no otra un pauž atšķirīgu frazeoloģijas koncepciju. V. Fleišers vairāk orientējies uz sistēmiskiem lingvistikas un leksikoloģijas jautājumiem, savukārt H. Burgers, A. Būhofere un A. Sialms akcentē frazeoloģismu klasifikāciju, psiholingvistiskos aspektus, kā arī salīdzināmās frazeoloģijas jautājumus. Frazeoloģijas teorijā iznāk jauni darbi, piemēram, 2007. gada rokasgrāmatā ”Frazeoloģija” (Phraseologie) apkopoti ģermānistu, slāvistu, romānistu un anglistu pētījumu rezultāti.
Frazeoloģijas simpozijā Oulu (Somijā) 1986. gadā tika pieņemts lēmums organizēt regulāras konferences pētniekiem, kuri pēta konkrētu valodu frazeoloģiju un vispārējo frazeoloģiju. 1999. gadā nodibināta Eiropas frazeoloģijas biedrība (The European Society of Phraseology, EUROPHRAS), lai sekmīgāk attīstītu starptautisko sadarbību frazeoloģijas pētīšanā. Kopš 1999. gada regulāri – ik pēc diviem gadiem – tiek organizētas EUROPHRAS konferences, kurās piedalās frazeoloģijas pētnieki no visas pasaules.
Pasaulē ir vairākas nozīmīgas frazeoloģijas pētniecības iestādes: Insbrukas Universitātes (Universität Innsbruck) Romānistikas institūts, Bjalostokas Universitātes (Uniwersytet w Białymstoku) Filoloģijas nodaļa, Krievijas Zinātņu akadēmijas (Российская акадeмия наyк) Krievu valodas institūts (Институт русского языка), Austrijas Zinātņu akadēmija (Österreichische Akademie der Wissenschaften), Trīras Universitāte (Universität Trier), Luksemburgas Universitāte (Université du Luxembourg), Vācu valodas institūts (Institut für Deutsche Sprache) Manheimā, Cīrihes Universitāte (Universität Zürich), Bāzeles Universitāte (Universität Basel), Mariboras Universitāte (Univêrza v Máriboru), Santjago de Kompostelas Universitāte (Universidad de Santiago de Compostela), Malagas Universitāte (Universidad de Málaga), Leipcigas Universitāte (Universität Leipzig) un citas. Pārsvarā šo iestāžu zinātnieki piedalās dažādos projektos, piemēram, 2011. gadā Luksemburgas Universitātē sākts projekts ”DoLPh – luksemburgiešu frazeoloģijas dinamika” (DoLPh – Dynamics of Luxembourgish Phraseology), lai inventarizētu un sistematizētu frazeoloģiskās vienības un parādītu to tiešsaistes datu bankā. Tādā veidā tiek turpināts iesāktais darbs divos iepriekšējos projektos: ”LuxPhras – luksemburgiešu frazeoloģija leksikogrāfijā” (LuxPhras – Portray of Luxembourgish Phraseology in Lexicography and beyond) un projektā ”LexicoLux – (meta)leksikogrāfiska luksemburgiešu valodas apgūšana/pētīšana” (LexicoLux – (meta)lexicographische Erschließung des Luxemburgischen).
Pieaug interese par frazeoloģiju gan Eiropas, gan Āzijas frazeologu vidū. Tiek īstenots projekts ”Starpkontinentāls dialogs par frazeoloģiju” (Intercontinental Dialogue on Phraseology 4). Projekta mērķis ir apkopot un izdot krājumā dažādu kontinentu lingvistu pētījumus par frazeoloģiju, lai apspriestu dažādas pieejas frazeoloģijas jautājumiem.
Projekts ”Leksēmu kombinācijas un tipizēta runa daudzvalodu kontekstā” (Lexemkombination und typisierte Rede im mehrsprachigen Kontext, LEKO) pēta itāļu valodas leksēmu kombinācijas sastatījumā ar vācu valodu, lai veidotu didaktiskos materiālus un vingrinājumus par tipizētiem itāļu vārdu savienojumiem. Projekta mērķgrupa ir dienvidtirolieši, kuru dzimtā valoda ir vācu valoda, bet itāļu valoda ir otrā valoda.
2014. gadā noslēdzies projekts ar sastādītu vārdnīcu ”Modernā vācu-krievu idiomātika: korpusa vārdnīca” (Moderne deutsch-russische Idiomatik: Ein Korpus-Wörterbuch). Projekts izstrādāts, Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas institūtam un tīmekļa vietnei Lexrus.ru sadarbojoties ar Austrijas Zinātņu akadēmijas institūtiem. Vārdnīca būs pieejama drukātas grāmatas formātā. Daži šķirkļi būs pieejami tiešsaistes versijā platformā Woertverbingen online.
Svarīgākie periodiskie izdevumi, kas veltīti frazeoloģijai, ir gadagrāmatas: Yearbook of Phraseology; Proverbium: Yearbook of International Proverb Scholarship, – to ik gadu klajā laiž Vermontas Universitāte (University of Vermont) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Spānijā Santjago de Kompostelas Universitāte katru gadu izdod starptautisku krājumu Cadernos de Fraseoloxía (iznāk kopš 2000. gada). Regulāri frazeologu rakstus publicē grāmatu sērija Phraseologie und Parömiologie (kopš 1999. gada) Šneidera izdevniecībā Hoengērēnā. Rakstu sērijā Phraseologie und Parömiologie publicē rakstu krājumus un monogrāfijas par frazeoloģijas, sakāmvārdu u. tml. pētījumiem. Sākotnēji – no 1994. līdz 1998. gadam – iznāca rakstu sērija Studien zur Phraseologie und Parömiologie, kuru publicēja Bohumā.
Nozīmīgākie pētnieki, kas pēta frazeoloģijas teorētiskos jautājumus dažādās valodās, publicējuši savas monogrāfijas vai izdevuši grāmatas sadarbībā ar citiem valodniekiem, ir V. Fleišers, H. Burgers, A. Būhofere, Kristīne Palma (Christine Palm), kā arī Antonio Pamiess (Antonio Pamies), Hulija Sevilja-Munjosa (Julia Sevilla Muñoz), Katrīna Šteiere (Kathrin Steyer). Peters Durčo (Peter Ďurčo) darbojas frazeogrāfijā, attīstījis Slovākijas datu bāzu frazeoloģisko terminoloģiju, savukārt Františeks Čermaks (František Čermák) piedalījies čehu nacionālā valodas korpusa izstrādē un čehu frazeoloģijas vārdnīcu izveidē. Volfgangs Mīders (Wolfgang Mieder) ir pasaulē atzīts sakāmvārdu pētnieks, kurš divos sējumos sastādījis ”Starptautisko sakāmvārdu un frazeoloģijas bibliogrāfiju” (International bibliography of paremiology and phraseology).