Karti no 1922. līdz 1940. gadam uz 105 atsevišķām lapām sagatavoja un izdeva Latvijas armijas Galvenā štāba (no 1929. gada septembra – Armijas štāba) Ģeodēzijas-topogrāfijas daļa. Karte bija veidota kā Latvijas valsts pamatkarte, kuru var izmantot ne tikai militārajām vajadzībām, bet arī citu karšu sastādīšanai. Līdz pat 20. gs. 90. gadiem tā bija visdetalizētākais Latvijas teritorijas kartogrāfiskais avots latviešu valodā.

Pēc Latvijas Neatkarības kara Latvijas armijas rīcībā bija daudz iepriekš sastādītu karšu – gan krievu, gan vācu izdevumu. Šis krājums nosedza visu Latvijas teritoriju un, to pavairojot, sākotnēji varēja nodrošināt armijas vajadzības. Tomēr šīs kartes bija novecojušas, krievu vai vācu valodā, ar atšķirīgu matemātisko pamatni un kartogrāfisko izpildījumu. Valsts teritorijas kartēšana nonāca Latvijas armijas Galvenā štāba pārziņā.

Valsts pamatkartes mērogu noteica Latvijas armijas Galvenais štābs, izvērtējot militārās vajadzības, kā arī laika un ekonomiskos ierobežojumus kartes sagatavošanai. Lai visai valsts teritorijai sagatavotu topogrāfiskās kartes mērogā 1:25 000 un 1:50 000 jeb kartes, kuras paredzētas vadam, rotai un bataljonam, vajadzētu vairākus gadu desmitus. Karti mērogā 1:75 000 varēja sastādīt, izmantojot Latvijas teritorijā iepriekš veiktos cariskās Krievijas armijas topogrāfu veiktos uzmērījumus un veicot svarīgāko rajonu rekognoscēšanu. Šāda darbu apvienošana deva iespēju sagatavot karti visai Latvijas teritorijai samērā īsā laikā. Tāpēc par Latvijas valsts pamatkartes mērogu pieņēma mērogu 1:75 000.

1926. gadā apstiprināja trīs mērogu rindas topogrāfisko karšu – 1:25 000, 1:75 000 un 1:200 000 – sagatavošanu. Šīm kartēm veidots vienots lapu dalījums un numerācija – deviņas 1:25 000 mēroga lapas veido vienu 1:75 000 mēroga lapu, savukārt divpadsmit 1:75 000 mēroga lapas – vienu 1:200 000 mēroga kartes lapu.

Karšu saturu vieno topogrāfiskie apzīmējumi: kontūras, apvidus objekti un uzraksti attēloti melnā krāsā, ūdeņi – zilā, meži – zaļā krāsā. Reljefs attēlots ar brūnām horizontālēm. Kartēs nedaudz atšķiras ceļu apzīmējumi. Lietotājam nepieciešamie dati un norādes izvietoti aizrāmja informācijā, kas ir atšķirīga atkarībā no kartes mēroga un izdošanas laika.

Karšu matemātiskā pamatne balstīta uz Beseļa elipsoīda ar atskaiti no Griničas meridiāna. Ģeogrāfisko koordinātu tīklu veido meridiāni un paralēles, kas vienlaicīgi ir arī kartes lapas rāmis. Augstumu sistēma mērīta no Baltijas jūras līmeņa.

Kartes sastādīšanu uzsāka 1922. gadā. Sākotnēji Latvijas teritoriju bija paredzēts attēlot uz 110 lapām, tās numurējot no 2. līdz 111. Trīs kartes lapas, kas pilnībā noklātu teritoriju ārpus Latvijas (Nr. 14, 61 un 98), netika izdotas, un 107. lapa un 108. lapa tika apvienotas ar attiecīgi 101. un 102. lapu. Tomēr tika izdotas lapas Nr. 42 un 51, kas attēlo tikai Lietuvas teritoriju. Pavisam kopā tika izdotas 105 kartes lapas, kas attēlo visu Latvijas teritoriju.

Kartes lapu izdošanu sāka ar Latvijas austrumu daļu, kur 1916. gadā krievu topogrāfi bija veikuši pusinstrumentālus uzmērījumus. Tā kā to kvalitāte nebija augsta, tad uz 1922.–1926. gadā iespiestajām 1:75 000 mēroga kartes lapām bija norādīts, ka tas ir “pagaidu izdevums”.

Lai vienu kartes lapas oriģinālu sastādītu un sagatavotu izdošanai, vidēji vajadzēja piecarpus mēnešus, un Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas Kartogrāfijas nodaļas četri kartogrāfi šo darbu varētu paveikt tikai 16 gados. Nodaļas divi zīmētāji pastāvīgi bija nodarbināti ar dažādu citu karšu izgatavošanu un klišeju korektūru. Ar karšu oriģinālu korektūru nodarbojās nodaļas priekšnieks. Lai paātrinātu kartes izdošanu, no 1923. gada tās lapu sastādīšanu atļāva arī ārpus daļas un budžetā paredzēja speciālus līdzekļus līgumdarbiem. Tomēr kartes veidošanas temps neapmierināja armijas vadību. 1926. gadā pat pārtrauca lauka darbus un visus kara topogrāfus nodarbināja 1:75 000 mēroga kartes veidošanā. Kartes izdošanu bija paredzēts pabeigt 1928. gadā, taču darbs dažādu apstākļu dēļ ieilga. Tika veikta arī nozīmīgāko rajonu rekognoscēšana – apsekošana dabā.

Kartes lapu sagatavošana un izdošana notika līdz 1940. gadam, un vairākas lapas (Nr. 48, 94, 95, 96, 103 un 104) šajā laikā tika izdotas pat trīs reizes. Karte sastādīta, izmantojot dažādu mērogu, vecuma un kvalitātes materiālus, kas bija Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas rīcībā, tāpēc arī izdotās kartes lapas ir atšķirīgas kvalitātes. Pilnīgi visa Latvijas teritorija mērogā 1:75 000 tika attēlota vien 1935. gadā, kad izdeva 43. lapu “Kilingi-Nemme“ (Kilingi-Nõmme).

Vienlaikus ar jaunu kartes lapu izdošanu topogrāfi veica jau kartētās teritorijas rekognoscēšanas darbus. To mērķis bija izlabot novecojušās kartes, kur apvidus bija stipri izmainījies, veicot sādžu sadalīšanu viensētās, ierīkojot jaunsaimniecības, jaunus ceļus un veicot citas izmaiņas.

Kartes apzīmējumus jeb pieņemtās nozīmes attēloja uz kartes lapu malām. Vairumam lapu tie iespiesti uz lapas dienvidu malas, bet, sākot no 1937. gada, gandrīz visām lapām apzīmējumi daudz izvērstāk norādīti uz lapas austrumu malas.

1936.–1937. gadā atkārtoti izdeva piecas kartes lapas (Nr. 49, 50, 60, 72 un 73), kam vienīgās izmaiņas no iepriekšējā izdevuma bija atjaunots un papildināts ceļu tīkls. Pārējie satura elementi bija tādi paši kā iepriekšējā izdevumā.

No 1934. gada uz 1:75 000 mēroga kartes lapām sāka iespiest arī Zoldnera sfēriskās taisnleņķa koordinātu sistēmas tīklu. Līdz tam aprobežojās ar lokālu referencsistēmu katrai kartes lapai, norādot vietu pēc laukumiem (kvadrātiem) ar cipariem.

1940. gada rudenī Ģeodēzijas-topogrāfijas daļa visus savus materiālus nodeva Sarkanajai armijai. Pēc to skaita var noteikt kartes lapu tirāžu. Kopā Sarkanajai armijai tika nodotas 1 280 338 karšu lapas, no kurām mērogā 1:75 000 bija 480 281 lapa. Tā kā bija lapas, kam bija vairāki izdevumi, var spriest, ka katra lapa bija iespiesta vismaz 3000 eksemplāros.

Līdz ar jaunu kartes lapu izdošanu tika mainīti ierobežojumi to pieejamībā sabiedrībai. Līdz 1928. gadam visas kartes lapas bija slepenas, bet tad šis ierobežojums tika atcelts. Turpmāk slepenas vai neizpaužamas bija tikai tās lapas, kas sastādītas pēc Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas topogrāfu veiktajiem uzmērījumiem, kā arī vēlāk rekognoscētās un papildinātās lapas.

Tā kā 1:75 000 mēroga karte bija vislielākā mēroga karte, kas bija pieejama visai Latvijas teritorijai, dažādas iestādes to izmantoja pētniecībai un plānošanai, kā arī citu karšu un shēmu izgatavošanai. To izmantoja arī 1:200 000 mēroga kartes sastādīšanai, ko Latvijas armija no 1931. līdz 1940. gadam sagatavoja kopīgi ar Igaunijas armiju. Savu Latvijas teritorijas karšu sagatavošanai karti izmantoja arī Sarkanās armijas un vēlāk arī nacistiskās Vācijas armijas kartogrāfiskie dienesti.

Karte mērogā 1:75 000 kļuva par visplašāk pieejamo un lietoto no Latvijas armijas izdotajām topogrāfiskajām kartēm. Padomju okupācijas laikā Latvijas teritorijā kartes izmantošana bija ļoti ierobežota.

Līdz pat 20. gs. 90. gadiem šī karte bija kartogrāfiskais avots ar visbagātīgāko vietvārdu attēlojumu latviešu valodā. Trimdas laikrakstu publikācijās asi tika kritizēts kartes Latgales vietvārdu atveidojums. Neskatoties uz to, karti savos pētījumos plaši izmantojis vēsturnieks Edgars Dunsdorfs, salīdzinot tajā minētos vietvārdus ar senajām kartēm.

1991. gadā firma “Videocentrs” izdeva kartes faksimilizdevumu.