Mammalogi strādā universitātēs, dabas vēstures muzejos, vides aizsardzības aģentūrās, nevalstiskās vides aizsardzības organizācijās, aizsargājamu teritoriju pārvaldēs, zoodārzos, kā arī dažādos projektos pētniecisku grupu sastāvā, sadarbojoties ar citu bioloģijas nozaru speciālistiem. Vienīgi mammaloģijai veltītu zinātnisku institūciju ir maz. Pretorijas Universitātes Dabaszinātņu un lauksaimniecības fakultātes Zīdītāju pētniecības institūts (Mammal Research Institute in the Faculty of Natural and Agricultural Sciences at the University of Pretoria) Dienvidāfrikā nodarbojas ar Āfrikas zīdītāju faunas izpēti un aizsardzību. Polijas Zinātņu akadēmijas Zīdītāju pētniecības institūts (Zakład Badania Ssaków Polskiej Akademii Nauk) pēta Belovežas nacionālā parka (Puszcza Białowieska) zīdītāju ekoloģiju. A. N. Severcova Ekoloģijas un evolūcijas institūts (Институт проблем экологии и эволюции им. А.Н. Северцова Российской академии наук) Maskavā izzina primātu uzvedību un zīdītāju populāciju ekoloģiju. Eiropas mammalogu lielākais forums ir Eiropas Mammaloģijas kongress (European Congress of Mammalogy), kas pirmo reizi notika 1991. gadā Lisabonā un tiek sasaukts ik pēc četriem gadiem dažādās valstīs. Galvenās apvienojošās organizācijas: Amerikāņu Mammalogu biedrība (American Society of Mammalogists, 1919); Vācu Mammaloģijas biedrība (Deutsche Gesellschaft für Säugetierkunde, 1926); Eiropas Mammaloģijas biedrība (Societas Europea Mammalogica, SEM, 1988, Parīzē). Britu salās darbojas organizācija Zīdītāju biedrība (Mammal Society, 1954). 1973. gadā Maskavas Universitātes Bioloģijas fakultāte (Биологический факулътет Московского Государственного университета) nodibina Vissavienības (PSRS) Terioloģijas biedrību (Всесоюзное Териологическое общество), tagad – Krievijas Terioloģijas biedrība (Териологическое общество России).