Eksperimentēt ar televīziju (TV) Latvijas radioinženieri sāka 1932. gadā, pirmās eksperimentālās pārraides īstenoja 1937. gadā. Likums par radio 01.04.1938. noteica, ka Latvijas Radiofons raida arī “vizuālo radio”. 40. gadu sākumā bija plānoti izmēģinājuma TV raidījumi. Regulāras TV pārraides 06.11.1954. pirmā Baltijā sāka tagadējā Latvijas Televīzija (LTV): pusotru līdz divām stundām divreiz nedēļā. No tām viena raidstunda ik dienu bija pašu producēta (līdz 1968. gadam tikai tiešie raidījumi). 1957. gadā LTV laida klajā programmu izdevumu “Rīgas Viļņi”, 19.03.1958. sāka galveno ziņu raidījumu “Panorāma”. 1959. gadā LTV kļuva par Starptautiskās Radio un televīzijas organizācijas (Organisation Internationale de Radiodiffusion et de Télévision, OIRT), 1962. gadā par Intervision locekli. 1979. gadā tika pārraidītas sešas un 1983. gadā septiņas pašu producētas stundas. Kopš 1981. gada programmā ir tikai krāsu televīzijas raidījumi. 1961. gadā sākta Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Centrālās TV retranslācija, kas beidzās tikai 1995. gadā, kad par tās pēcteci kļuva Pirmais Baltijas Kanāls (PBK), kurš pēc uzņēmuma centrālā biroja atrašanās vietas reģistrēts Latvijā un nav pieejams bezmaksas virszemes apraidē, bet tā saturu pamatā veido Krievijas valsts kontrolētā Первый канал raidījumi. Kopš 1988. gada, kas sakrita ar padomju okupācijas režīma liberalizācijas posmu (1985–1990), LTV pilnībā darbojas tās vajadzībām speciāli būvētā TV studiju ēkā Zaķusalā, Rīgā, Daugavā, un turpat blakus esošais Rīgas TV raidtornis, tagad augstākais Eiropas Savienībā (European Union) – 368 m –, kopš 1986. gada nodrošina televīzijas un radio signāla uztveršanas iespējas 96 % Latvijas teritorijas. Latvijas demokrātijas un neatkarības atjaunošanas laikā (1988–1991), kad publikas interese par medijiem sasniedza virsotni, LTV, it īpaši politiskajam žurnāla tipa raidījumam “Labvakar” (no 31.01.1988. līdz 1993. gadam), bija noteicošā loma tautas mobilizēšanai konkrētām politiskām akcijām, sevišķi pēc tam, kad neatkarības pretinieku militārā vienība OMON ieņēma Preses namu Rīgā (02.01.1991.) un ļaudis stāvēja barikādēs pie LTV ēkas. Pučisti 19.08.1991. pēcpusdienā ēku ieņēma un LTV raidījumus pārtrauca līdz 21.08.1991. vakara “Panorāmas” speciālizlaidumam, kas sekoja pēc Latgales TV ziņām no Rēzeknes ap 18.00, atsākot darbu Rīgas TV raidtornim. Sekoja jaunas mediju sistēmas izveidošanās un likumu par elektroniskiem medijiem (1992, 1995) pieņemšana (1991–1995). 1992. gadā LTV tika izveidota kā atsevišķs sabiedriskā medija uzņēmums, kas 1993. gadā iestājās Eiropas Raidorganizāciju apvienībā (European Broadcasting Union, EBU) un kopš 01.01.1994. sāka otru programmu LTV2 (kopš 2003. gada – LTV7). Tālākā TV liberalizācija un komercializācija, sabiedriskās LTV cīņa par eksistenci (1995–2003), iekļaušanās Eiropas Savienības audiovizuālo mediju tirgū (2003–2008), ko iezīmēja starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls Rīgā 2003. gadā, noslēdzās ar mediju ekonomisko recesiju (2008–2013). 04.05.1992. sāka raidīt pirmā komerctelevīzija NTV–5. Neatkarīgu un profesionālu ziņu dienestu tajā ieviesa Kārlis Streips. Andreja Ēķa vadībā apvienojot NTV–5 un “Picca TV”, 1996. gadā sāka raidīt kanāls LNT, ievadot pavērsienu nacionālajā TV ziņu un reklāmas tirgū, tostarp izveidojot Baltijā pirmo TV ziņu portālu “TVnet.lv” (2000). 2002. gadā LNT pilnībā pārņēma lielākā poļu privātā TV Polsat, 2007. gadā – Amerikas Savienoto valstu (ASV) mediju koncerns News Corp., 2012. gadā – zviedru Modern Times Group (MTG), kas kopš 1998. gada sāka TV3 apraidi. Kabeļtelevīzijas jomā kopš 1991. gada līdere bija Pētera Šmidres vadītā “Baltcom TV”. Šīs līderpozīcijas pārņēma daļēji valstij piederošais telekomunikāciju uzņēmums “Lattelecom”, kas kopā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) 2010. gadā īstenoja virszemes digitālās televīzijas ieviešanu, atslēdzot analogo apraidi. Mediju ainavas strukturālās pārmaiņas kopš 2013. gada turpinās multimediālu interneta platformu un digitalizācijas ietekmē.

TV satura piedāvājums tiek sakārtots un pasniegts vispārējo interešu programmās (kanālos) galvenokārt lineāri (noteiktā secībā), ar cits citu pēc kārtas papildinošiem raidījumu formātiem lielākos laika blokos dažādu mērķauditoriju sasniegšanai un plūstošām pārejām atbilstoši periodiskam programmas tīklam. Nišas programmas aptver noteiktu tēmu vai formātu, lai atsevišķi sasniegtu konkrētu mērķauditoriju, un lielākoties atšķiras ar tematisko kopsakarību, nevis lineāru programmas izvērsumu. Vēl vairāk tas attiecas uz TV satura piedāvājumu kabeļos un tīmeklī (kā interaktīvajā televīzijā), pakalpojumos pēc pieprasījuma, tīmekļa portālos (kā “Delfi.lv”), bet arī uz interneta TV (IPTV) programmām, kuras attīsta atkārtojumu modeļus. Lai gan Latvijā reģistrēti daudzi TV kanāli (programmas), TV tirgus ir koncentrēts. Trīs galvenie Latvijas TV tirgus dalībnieki ir MTG TV Latvia, kas piedāvā kanālus TV3, LNT (abi kopš 2014. gada vairs nav pieejami bezmaksas virszemes apraidē), TV6, “Kanāls 2”, TV3+, nacionālā LTV ar kanāliem LTV1 un LTV7, Latvijas un Krievijas kopuzņēmums “Baltijas Mediju Alianse”, kas piedāvā galvenokārt Krievijā veidoto saturu PBK, РЕН ТВ, НТВ Мир un citos kanālos, no kuriem daļai ir ārvalstu jurisdikcija, bet to apraide notiek visās trijās Baltijas valstīs. Reģionālie un vietējie kanāli darbojas galvenokārt kabeļtelevīzijas, bet arī reģionālajā un vietējā bezmaksas virszemes apraidē dažādās Latvijas pilsētās un novados, kur tie parasti ir vienīgie (izņemot Rīgu) vietējās informācijas un izklaides piedāvātāji. Nacionālajā bezmaksas virszemes apraidē pieejami pieci kanāli: abi sabiedriskās TV kanāli LTV1 un LTV7, 13 reģionālo un vietējo televīziju kopīgais kanāls “Re:TV”, sporta kanāls “Sportacentrs.com TV”, ziņu un dažādu raidījumu kanāls “RīgaTV 24”.

Latvijā darbojas duālais elektronisko mediju tirgus: komerciālie TV pakalpojumu sniedzēji un sabiedriskais medijs LTV, kura darbība tomēr netiek finansēta atbilstoši sabiedrisko mediju finansēšanas patstāvības principam, bet no kārtējā gada valsts budžeta. LTV ir valsts SIA, kas darbības nodrošināšanai no valsts budžeta saņem ap 60 %. Pārējā summa LTV jānopelna ar tiešo darbību un reklāmas ieņēmumiem.

2017. gada sākumā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) uzturētajā komerctelevīziju reģistrā ir reģistrēti 44 TV kanāli. No tiem nacionālās apraides atļauja izsniegta sešiem, reģionālās – 20, vietējās – astoņiem, kabeļtelevīzijas apraides atļauja – desmit kanāliem. Daži uzņēmumi piedāvā vairāku kanālu apraidi. Lielāko daļu no TV kanāliem dibinājuši komercuzņēmumi. Trīs vietējo TV kanālu īpašnieki ir pašvaldības: Skrundas TV un Talsu TV 100 % pieder attiecīgi Skrundas un Talsu novada pašvaldībai, Vidusdaugavas televīzijas 20 % – Jēkabpils pilsētas pašvaldībai. NEPLP reģistrā ir arī 20 pārrobežu televīzijas: gan Latvijā dibināti uzņēmumi, kas vēlas darboties citās valstīs, gan ārpus Eiropas Savienības veidoti TV kanāli (piemēram, Ukrainas ziņu kanāls espreso tv), lai darbotos Eiropas Savienības audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgū.

Kopš 2010. gada TV programmu piedāvātāji attīsta interaktīvās televīzijas pakalpojumus, dodot iespēju skatīties raidījumus, seriālus un filmas pēc pieprasījuma, kā arī veido TV skatīšanās vietnes tiešsaistē, kur kanālu saturu var skatīties par velti vai par atsevišķu samaksu. Šī pakalpojuma pieejamība atkarīga no vienošanās par autortiesībām ar katru no autortiesību turētājiem: daļu TV programmu var skatīties visā pasaulē, daļu tikai Latvijā vai neilgu laiku pēc demonstrēšanas televīzijas kanālos. MTG TV Latvia veido sava satura arhīvu “Tvplay.lv” un interneta portālu “Skaties.lv”. LTV kopš 03.02.2013. attīsta interneta portālu “Lsm.lv”, raidījumu arhīva vietni “LTV.lsm.lv” un sabiedrisko mediju atskaņotāju “Replay.lv”. 2017. gadā, ievērojot ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo vajadzības, LTV sāka interneta TV kanālu “VisiemLTV.lv” 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. “Baltijas Mediju Alianse” izveidojusi vietni “TVdom.tv”, kur var noskatīties gan Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidotos raidījumus, gan arī Krievijā tapušās programmas.

Raksturīga iezīme ir telekomunikāciju uzņēmumu ienākšana TV satura tirgū ar tiešsaistes un interaktīvās televīzijas pakalpojumiem, veidojot nopietnu konkurenci lineāro televīzijas kanālu saturam. “Lattelecom” vai ar to saistīti uzņēmumi piedāvā četrus TV kanālus, “Latvijas Mobilais telefons” reģistrējis pārrobežu kanālu “LMT straume”. Kopš 2015. gada mobilo sakaru operatori un “Lattelecom” piedalās ne vien satura veidošanā, bet piedāvā savas programmas skatīties ar mobilo sakaru vai interneta palīdzību. “Tele2” piedāvā maksas paketi Viaplay. “Lattelecom”, kas dažus gadus piedāvājis pagaidu (pop-up) kanālus, izveidojis izklaides platformu Shortcut, kurā piedāvā skatīties filmas, seriālus un tiešraides interneta vidē. Arī “Tele2” klientiem piedāvā līdzīgu platformu Play2. “Latvijas Mobilā telefona” pakalpojumu klāsts 2017. gadā papildināts ar viedtelevīzijas iespējām. Starptautiskā līmenī kā satura piedāvātājs patērētājiem, kuri filmas un seriālus vēlas skatīties pēc pieprasījuma TV un internetā, konkurē ASV izklaides uzņēmums Netflix (Latvijā sāka darboties 2016. gadā), piedāvājot abonentiem iespēju izvēlēties filmas un seriālus pēc katras valsts auditorijai izveidota saraksta.

2017. gadā visu MTG raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs, ieskaitot MTG Latvia, no zviedriem nopirka ASV privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners, kas ir arī mobilā operatora “Bite” īpašnieks Latvijā un Lietuvā.

Daļu no TV satura Latvijā veido neatkarīgo producentu grupas, kuru raidījumi tiek finansēti no piesaistītajiem reklāmdevēju līdzekļiem. Nozīmīgākie producenti ir Vides filmu studija un producentu grupa Red Dot Media, kura veido analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas iknedēļas raidījumu “Nekā personīga” TV3.

Eurobarometer 2015. gada dati liecina, ka 77 % Latvijas iedzīvotāju TV skatās katru dienu, 12 % – divas vai trīs reizes nedēļā, 4 % – dažas reizes mēnesī, 1 % neskatās nekad. 12 % lieto televīziju internetā, 15 % – tiešsaistē skatās TV raidījumus divas vai trīs reizes nedēļā, 17 % – dažas reizes mēnesī, 50 % to nedara. Kā liecina TNS Latvia dati, Latvijas iedzīvotāji TV skatās vidēji 190 minūtes jeb 3,3 stundas dienā, bet ziemas mēnešos skatīšanās laiks pieaug līdz pat piecām stundām dienā. TV skatīšanās paradumi ir stabili. Vislielākā skatīšanās laika daļa (7‒11 %) ir TV3, LTV1, PBK. Pārējo Latvijā pieejamo TV kanālu skatīšanās laika daļa ir salīdzinoši neliela – no 6 % līdz 0,2 %.

TNS Latvia 2013. gada dati liecina, ka 95,8 % Latvijas mājsaimniecību darbojas vismaz viens televizors: 72,5 % ir viens televizors, 27,5 % ir divi un vairāk televizori; 58,5 % TV kanālu uztveršanai izmanto digitālo signālu, 25,7 % izmanto virszemes TV signālu, 11,3 % izmanto satelīttelevīzijas uztvērēju; 65 % saņem analogo, digitālo un IPTV signālu caur kabeli.

Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, vislielākais reklāmas investīciju apjoms tiek izvietots televīzijas kanālos. Tas ir visērtākais un vislētākais veids, kā reklāmdevēji var sasniegt savu preču un pakalpojumu patērētājus. TV daļa 77,2 miljonu eiro lielajā Latvijas reklāmas tirgū 2015. gadā bija 34 %. Mainoties TV lietošanas paradumiem, reklāmdevēji apvieno reklāmu izvietošanu lineārajā televīzijā ar digitālajiem kanāliem, īstenojot TV reklāmas kampaņas TV kanālu arhīva vietnēs tiešsaistē un mobilajā vidē.

NEPLP ir gan LTV valsts kapitāldaļu turētāja un sabiedriskā pasūtījuma izstrādātāja, un izpildes pārraudzītāja, gan audiovizuālo mediju pakalpojumu nacionālais regulators. Tās uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības intereses neatkarīgi no politiskām un ekonomiskām ietekmēm vienīgi likuma ietvaros, it īpaši atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam un Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai. Nepieciešams priekšnosacījums tādēļ ir gan NEPLP distance iepretim valsts politiskajai varai, gan tās izpratne par sabiedrisko pasūtījumu nevis kā minimālu, bet pilnvērtīgu TV piedāvājumu, ieskaitot izklaidi. 2013. gadā NEPLP aizsākusi ikgadēju Radio un televīzijas dienu ar elektronisko mediju kritikas konferenci un iedibinājusi Celmlauža balvu par nozīmīgām inovācijām radio un TV jomā. Tāpat NEPLP aizsākusi savu publisko gada pārskatu izdošanu, tādējādi sekmējot mediju lietotprasmi, ko tai uzdod nozares likums.

Komerciālo elektronisko mediju uzņēmējus pārstāv Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Reģionālo televīziju asociācija, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija un citas. LTV darbojas pat trīs arodbiedrības: LTV arodbiedrība, LTV tehnisko darbinieku arodbiedrība, LTV radošo darbinieku arodbiedrība. Žurnālistu intereses pārstāv Latvijas Žurnālistu asociācija un Latvijas Žurnālistu savienība. Autoru tiesību aizsardzību nodrošina divas organizācijas: individuālos autorus pārstāv Autortiesību un komunicēšanas aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), savukārt izpildītāju un producentu tiesības un ekonomiskās intereses aizstāv Latvijas producentu un izpildītāju apvienība (LaIPA).

Nozīmīgākie TV uzņēmumu, kanālu un redakciju vadītāji, programmu plānotāji un satura redaktori (pasūtītāji) ir LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, programmu daļas direktore Jana Semjonova, raidījumu daļas direktore Iveta Lepeško, satura redaktore kultūras, izklaides, bērnu un izglītības raidījumiem Gunta Sloga, kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, sporta redakcijas vadītājs Andris Ušackis, MTG Latvia vadītāja Baiba Zūzena, “Baltijas Mediju Alianses” valdes priekšsēdētājs Oļegs Solodovs, kanāla “Re:TV” veidotājas SIA “Vidzemes televīzija” valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris. Ievērojamākie ziņu dienestu vadītāji, producenti ir Iveta Elksne, Guntis Bojārs, Dagnija Neimane (visi – LTV), Anita Brauna (TV3), Arta Ģiga (Red Dot Media). Raidījumu vadītāji: Arnis Krauze (TV3), Sandijs Semjonovs (Vides filmu studija), Jānis Domburs (brīvžurnālists), Daira Āboliņa, Jānis Geste, Uģis Joksts, Imants Frederiks Ozols, Gundars Rēders, Dāvis Valdnieks, Laura Vonda, Sandra Zviedre (visi – LTV), Ilze Jaunalksne, Jānis Krēvics (abi – Red Dot Media), Ansis Bogustovs (“RīgaTV 24”). Nozīmīgāko TV žurnālistu vidū ir arī Aija Kinca, Odita Krenberga, Andrejs Volmārs (visi – LTV) u. c., komentētājs Anatolijs Kreipāns.