Vēsturiski un politiski novietojums tiek traktēts dažādi: Ziemeļeiropā, Centrāleiropā vai Austrumeiropā. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iedalījumu statistikas vajadzībām mūsdienās par trīs Baltijas valstu (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas) atrašanās vietu noteikta Ziemeļeiropa.
Latvija atrodas ziemeļu puslodē, bet mūsdienu izpratnē austrumu puslodē, tas ir, austrumos no sākummeridiāna (nulles) jeb Griničas (Lielbritānijā) meridiāna, kas ir atskaites meridiāns (garuma līnija) mūsdienu kartēm, ģeodēziskām sistēmām un precīza laika noteikšanai, un kā starptautiskais standarts ir spēkā kopš 1884. gada. Sākummeridiāns nosaka Latvijas atrašanos 2. laika joslā (GTM +2). Laiks, kādu izmantojam, ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES; European Union) valstu kopīgas vienošanās par vietējo un vasaras laiku. Līdz globālā standarta ieviešanai lielvalstis izmantoja atšķirīgas atskaites līnijas − Krievijas Impērijā par atskaites līniju izmantoja Pulkovas meridiānu, tādejādi Latvijas teritorija atradās rietumos no tā, tas ir, rietumu puslodē.
Apmēram 35 % no Latvijas teritorijas atrodas tuvāk par 50 km no Baltijas jūras vai Rīgas līča krasta. Jūras klātbūtne un tuvums, atmosfēras cirkulācijas īpatnības un valdošās gaisa masas, kā arī reljefa īpatnības nosaka klimatiskos un laikapstākļus, arī temperatūras un nokrišņu sadalījumu. Atrašanās attiecīgajos platumu grādos nosaka Saules radiācijas jeb enerģijas pieplūdi, dienas un nakts garumu attiecības. Ģeoloģiski Latvija atrodas uz Eirāzijas litosfēras plātnes kontinentālās daļas, tās rietumu malas tuvumā, Eiropas kontinentālā līdzenuma ziemeļrietumu malā, un tai raksturīgi mazi reljefa absolūtie un relatīvie augstumi, kuru izvietojumu noteica kontinentālo apledojumu (īpaši pēdējā, kas beidzās apmēram pirms 12 000 gadiem), ģeoloģiskā darbība un pēc tā atkāpšanās − ģeoloģiskie procesi un Baltijas jūras ūdeņu un krastu dinamika.
Latvija Eiropā.