19. gs. bērnu koru skaits būtiski pieauga un tie dažādojās, iekļaujot arī meitenes. Speciāli šādiem koriem rakstīta oriģinālrepertuāra joprojām bija samērā nedaudz – lielākoties tika dziedātas dziesmas, kas vienlīdz piemērotas bērnu vai sieviešu koriem, piemēram, austriešu komponista Franča Šūberta (Franz Schubert), vācu komponistu Karla Marijas fon Vēbera (Carl Maria von Weber), Fēliksa Mendelszona Bartoldi (Felix Mendelssohn Bartholdy), Roberta Šūmaņa (Robert Schumann) un Johannesa Brāmsa (Johannes Brahms), krievu komponista Pētera Čaikovska (Петр Ильич Чайковский) un citu autoru darbi. Zēnu korim paredzēti dziedājumi iekļauti vairākās ievērojamās 19. gs. otrās puses operās, piemēram, franču komponista Žorža Bizē (Georges Bizet) “Karmenā” (Carmen, 1875) un P. Čaikovska “Pīķa dāmā” (Пиковая дама, 1890); savukārt vācu komponista Engelberta Humperdinka (Engelbert Humperdinck) bērnu operā “Ansītis un Grietiņa” (Hänsel und Gretel, 1892) izmantots bērnu koris. 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā radās arī vokālinstrumentāli darbi, kuru atskaņotājsastāvā iekļauts bērnu koris, piemēram, ungāru romantiķa Ferenca Lista (ungāru Ferenc Liszt, vācu Franz Liszt) “Dantes simfonija” (Dante-Sinfonie, 1856, zēnu koris), austriešu komponista Gustava Mālera (Gustav Mahler) Trešā simfonija (3. Sinfonie, 1896, bērnu koris) un citi. Vācu komponista Makša Rēgera (Max Reger) korāļkantāte “No debesīm es atnesu” (Vom Himmel hoch, da komm ich her, 1903) rakstīta vokālajam kvartetam, bērnu korim, divām vijolēm un ērģelēm.