Latvijas pirmās neatkarības gados inovāciju politika (mūsdienu izpratnē) galvenokārt bija saistīta ar zinātnes un pētniecības attīstību, kur nozīmīga loma bija augstskolām. Nozīmīgi sasniegumi ar paliekošu vērtību bija ķīmijā, bioloģijā, medicīnā, farmācijā, tehniskajās zinātņu nozarēs. Lauksaimniecības speciālistu zinātniska un praktiska darbība sekmēja zemkopības, lopkopības un pārtikas tehnoloģiju attīstību.

Padomju okupācijas gados turpinājās zinātniskās pētniecības iestāžu sistēmas attīstība. Tās pamatu veidoja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Zinātņu akadēmija, vissavienības pakļautības nozaru zinātniski pētnieciskās organizācijas un iestādes un republikas augstskolas. Viens no svarīgākajiem inovāciju politikas virzieniem bija zinātnes saistība ar praksi zinātniski tehniskā progresa veicināšanai tautsaimniecības nozarēs.

Pēc neatkarības atgūšanas inovāciju politika Latvijā veidota saskaņā ar Eiropas Savienības (European Union) kopējo inovāciju politiku. Inovāciju politikas īstenošanā ir trīs periodi.

2001.‒2007. gadā Latvijas inovāciju politiku raksturo inovāciju koncepcijas un normatīvi tiesisku dokumentu bāzes izstrāde, kas reglamentē inovatīvo darbību, kā arī inovāciju sistēmas pamatelementu izveidošanu.

Otrs nozīmīgs posms inovāciju politikā ir saistīts ar 2007.‒2014. gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodu. Inovāciju politikas ietvaru šajā periodā lielā mērā noteica Eiropas Savienības Lisabonas stratēģija (Lisabon Strategy).

Trešais posms (2014‒2020) saistīts ar viedās specializācijas stratēģijas izstrādi un īstenošanu.

27.02.2001. tika akceptēta Nacionālā inovāciju koncepcija. 01.04.2003. Ministru kabinetā tika akceptēta Nacionālā inovāciju programma 2003.‒2006. gadam. Vienlaikus Ekonomikas ministrijā tika izveidota Nacionālās inovāciju programmas vadības padome. Padomes uzdevums ‒ sekmēt inovatīvos procesus Latvijā, veicināt nacionālās inovāciju sistēmas attīstību.

Nacionālā inovāciju programmas padome apstiprināja Nacionālās inovāciju programmas Rīcības plānu 2004. gadam. Rīcības plānā nozīmīgākās aktivitātes bija saistītas ar valsts atbalsta programmu ieviešanu, lai nodrošinātu uzņēmējiem iespēju saņemt Eiropas struktūrfondu finansējumu konkurētspējas paaugstināšanai un inovāciju veicināšanai. Nacionālās inovāciju programmas ietvaros tika sākta inovācijas atbalstošās infrastruktūras izveide.

Lai īstenotu Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijas pamatnostādnes Latvijā, Ministru kabinets pieņēma Latvijas Nacionālo Lisabonas programmu 2005.–2008. gadam (2005), kurā par vienu no galvenajām prioritātēm Latvijas konkurētspējas veicināšanai tika noteikta inovāciju un pētniecības veicināšana.

2006. gadā ar Ministru kabineta noteikumiem tika pieņemta Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.‒2013. gadam. Viens no programmas mērķiem bija veicināt nacionālās inovāciju sistēmas kapacitātes un efektivitātes palielināšanos, izveidojot inovatīvajai darbībai labvēlīgu regulējošo, finanšu un informatīvo vidi.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam inovāciju politikas jomā ir noteikts mērķis – palielināt valsts izdevumus pētniecībai un attīstībai līdz 1,5 % 2020. gadā. Mērķa sasniegšanai nepieciešams paaugstināt inovāciju politikas efektivitāti, radot spēcīgus stimulus uzņēmējiem inovatīvas darbības finansēšanai.

Eiropas Savienības fondu investīciju piesaistei pētniecības, attīstības un inovāciju jomā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Eiropas Komisija (European Commission) izvirzīja dalībvalstīm ex-ante nosacījumu: definēt viedās specializācijas stratēģiju, kas nodrošinātu mērķtiecīgāku pētniecības, attīstības un inovāciju izdevumu koncentrāciju jomās ar augstāku atdevi.

Lai nodrošinātu ex-ante nosacījumu, 2013. gadā tika apstiprinātas Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam. Pamatnostādnēs noteikti valdības politikas mērķi, darbības pamatprincipi un prioritātes zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstībā, kā arī izstrādāta Viedās specializācijas stratēģija (Smart Specialization Strategies, RIS3). RIS3 mērķis ir inovāciju kapacitātes paaugstināšana, tādas inovāciju sistēmas izveide, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā un nodrošina valsts tautsaimnniecības transformāciju par labu augstākās pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanai. RIS3 identificētas Latvijas specializācijas jomas ir zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas; viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Nepārtraukti attīstās inovāciju atbalsta struktūras. Latvijā darbojas astoņi tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti un četri zinātnes un tehnoloģiju parki (Latvijas Tehnoloģiskais centrs, Latvijas Tehnoloģiskais parks, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, Latgales Aparātbūves tehnoloģiskais centrs), kas piedāvā arī uzņēmumu inkubācijas pakalpojumus. Pēdējos gados parādās daudz inkubatoru, centru, darba telpu un iniciatīvu, kuru mērķis ir sekmēt inovāciju, uzņēmējdarbību un jaunuzņēmumu radīšanu Latvijā: inkubators “Turība Business HUB”, RISEBA Radošais biznesa inkubators, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika, Madonas biznesa inkubators un vēl citi.

Inovāciju politikas sniegumu raksturo Eiropas Komisijas publicētais Eiropas Inovācijas rezultatīvo rādītāju ziņojums (European Innovation scoreboard). 2017. gadā publicētajā ziņojumā Latvija ierindota 25. vietā 28 pētījumā iekļauto Eiropas Savienības dalībvalstu vidū un pirmo reizi vēsturē iekļuvusi “vidējo inovatoru” valstu grupā. Kopš 2008. gada Latvija uzrādījusi visaugstāko inovācijas izaugsmes ikgadējo pieaugumu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Neskatoties uz zināmu progresu, Latvijas nacionālajai inovāciju sistēmai ir vēl vairāki trūkumi, kuru novēršana ir inovāciju politikas izaicinājums.

Kopš 2004. gada Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir pieejams Eiropas Savienības struktūrfondu finansiālais atbalsts, kas ir nozīmīgs inovāciju finansēšanas avots.

2004.‒2006. gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā Vienotais programmdokuments aptvēra piecas prioritātes, t. sk. “Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanu” (2. prioritāte). Prioritātes pasākumu īstenošanai paredzētais finansējums veidoja 25 % no kopējā struktūrfondu finansējuma. Prioritāte tika ieviesta, atbalstot piecas svarīgākās jomas, t. sk. atbalstu inovāciju attīstībai un lietišķās zinātnes attīstībai valsts zinātniskajās institūcijās.

2007.‒2013. gada Eiropas Savienības fondu perioda projektu īstenošana tika pabeigta 2016. gadā. Projektu ietvaros ar valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu tika īstenoti vairāki pasākumi Latvijas inovācijas sistēmas pilnveidošanai, kā arī uzņēmēju inovatīvās kapacitātes stiprināšana. Kompetences centros kopumā tika īstenots 231 rūpniecisko pētījumu un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes projekts. Kompetences centru darbības rezultātā papildus tika piesaistīts privātais līdzfinansējums pētniecības un attīstības darbībām vismaz 18,4 miljonu eiro apjomā un radītas 445 pētniecības un attīstības darba vietas. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētajā valsts atbalsta programmā “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” 2016. gadā noslēdzās 187 projektu īstenošana par kopējo (Eiropas Savienības fondu) finansējumu 169,1 miljoni eiro. 2015. gadā tika pabeigta programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana ražošanā” 112 projektu īstenošana ar kopējo finansējumu 34,9 miljoni eiro. Vienlaikus 2015. gadā noslēdzās 22 atbalstīto projektu īstenošana par finansējumu 0,23 miljoni eiro, kas tika atbalstīti no Eiropas Savienības struktūrfondiem līdzfinansētajā aktivitātē “Mikro, mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma”.

2014.‒2020. gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā pieejams gandrīz 200 miljonu eiro liels finansējums, lai atbalstītu uzņēmumu centienus ieguldīt P&A un inovatīvos projektos, kas papildus varētu piesaistīt vēl vismaz 80‒100 miljonus eiro privātā sektora investīcijas P&A darbībām. Inovāciju atbalstam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) pieejamas vairākas programmas (“Inovāciju motivācijas programma”, “Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai” un citas).

Augstākajā lēmumu pieņemšanas līmenī valsts politiku inovāciju, zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā nosaka Saeima un Ministru kabinets.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu Ekonomikas ministrija ir noteikta kā atbildīgā valsts institūcija inovāciju politikas izstrādei un īstenošanai. Ekonomikas ministrijas īstenotā inovāciju politika galvenokārt saistīta ar uzņēmējdarbības atbalstu inovāciju jomā, kā arī struktūrfondu finansēto, ar inovatīvās darbības atbalstu saistīto projektu ieviešanu un uzraudzību. Inovāciju politika cieši saistīta ar valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politiku, par kuras izstrādi un ieviešanu ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija.

Uzņēmējdarbības atbalsta inovāciju jomā programmu īstenošanā nozīmīga loma ir LIAA, kas ir viena no Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošajām iestādēm.

A/s “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” ir valsts attīstības finanšu institūcija. “Altum” mērķis ir ar valsts atbalsta finanšu instrumentiem nodrošināt finansējumu jomās, kuras valsts izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums.

Latvijā pastāv divas padomdevējas iestādes: Latvijas Augstākās izglītības padome (AIP) un Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome (LPISP). AIP palīdz izstrādāt augstākās izglītības valsts stratēģiju, veicināt sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un pārraudzīt augstākās izglītības kvalitāti. LPISP tika izveidota 2013. gada beigās. LPISP priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, un tās uzdevums ir konsultēt Ministru kabinetu par svarīgiem jautājumiem, kas attiecas uz ieguldījumiem pētniecībā un tehnoloģijās un uz politikas priekšlikumu izvērtējumu. Inovāciju politikas veidošanā nozīmīga loma ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijai, kā arī Latvijas Zinātnes padomei, kuras mērķis ir sekmēt zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas izstrādi un īstenošanu Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības mērķiem un prasībām.