Jūlijs Gailītis ir viens no literatūrā mazāk pieminētajiem Pirmā pasaules kara laika latviešu strēlnieku bataljonu (pulku) komandieriem. J. Gailītis ieņēma atbildīgo Jelgavas pilsētas komandanta u. c. amatus Latvijas Neatkarības kara laikā, pēc tā – struktūru priekšnieka amatus Galvenajā (no 1929. gada Armijas) štābā, ilgstoši vadot Organizācijas-mobilizācijas (Ierindas) daļu.

Dzimis saimnieka Kārļa un Amālijas Gailīšu ģimenē. Mācījies pagasta skolā, kā eksternis beidza Aleksandra ģimnāziju Rīgā, 09.1904. iestājās Viļņas kājnieku junkurskolā (Виленское военное училище), 07.1905. pēc paša velēšanās pārvietots mācīties uz Pēterburgas kājnieku junkurskolu (Санкт-Петербургское пехотное юнкерское училище; beidza ar I šķiru 08.1907.). 01.12.1928.–30.08.1929. mācījās un beidza Latvijas armijas Kara akadēmisko kursu astoņu mēnešu kursus.

Precējies 1924. gadā ar sava bijušā pulka komandiera ģenerāļa Jāņa Kalniņa meitu Ņinu Kalniņu, dēls Oļģerts miris agrā bērnībā.

10.1903. kā savvaļnieks iestājās kara dienestā Krievijas armijā, 157. Imeretijas kājnieku pulkā, 1904. gadā paaugstināts par jefreitoru, izgāja mācību komandas apmācības kursu. Mācību laikā junkurskolā 04.1906. paaugstināts par junkuru rotas jaunāko, 12.1906. – vecāko portupejjunkuru (junkuru unteroficieri). Pēc junkurskolas beigšanas no 08.1907. podporučiks 102. Vjatkas kājnieku pulkā Grodņā, bataljona adjutants, vēlāk rotas jaunākais virsnieks. Poručiks (10.1910.), štābkapteinis (11.1914.), kapteinis (08.1916.), apakšpulkvedis (28.04.1917.). No 1911. gada piekomandējumā 2. armijas korpusa štābam, 04.–09.1912. Orānas mācību nometnes Ložmetēju kursa štāba priekšnieks, 01.02.1913. komandējumā ziemas izlūkošanas akcijā pie Vācijas robežas. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 08.1914. pulka sastāvā devās uz fronti pret Vācijas armiju Austrumprūsijā, vēlāk Polijā. No 18.09.1914. rotas, no 03.1915. bataljona komandieris. Kaujās 09.09.1914. un 04.03.1915. kontuzēts. 09.1915. pēc paša vēlēšanās pārvietots uz jaunformējamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem, komandēts no frontes uz Daugavgrīvas cietoksni. 26.09. iecelts par 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona komandiera vietas izpildītāju. No 11.10.1915. bataljona saimniecības priekšnieks, pēc komandiera J. Kalniņa ievainošanas kaujās Nāves salā no 03.05.1916. un pēc tam vēl vairākas nedēļas šī bataljona (12.1916. pārformēts par pulku) komandiera vietas izpildītājs. 10.01.–25.04.1917. bija 4. Vidzemes, no 30.04. – 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka komandiera vietas izpildītājs. 09.12.1917. atlaists no pulka atvaļinājumā uz 49 dienām, 26.01.1918. Kalugā 55. evakuācijas hospitālī piešķirts trīs mēnešu atvaļinājums veselības uzlabošanai. 21.02.1918. aizturēja ienākošais vācu karaspēks, ievietots karagūstekņu nometnē Rīgā, pēc tam Jelgavā. 04.1918. atbrīvots. Atgriezās Padomju Krievijā. No 01.10.1918. mobilizēts Sarkanajā armijā, 2. Petrogradas kājnieku divīzijas 6. pulka komandieris, no 21.10. – lidotājs novērotājs, pēc ienākšanas Latvijas teritorijā 29.12.1918. iecelts par Latviešu padomju strēlnieku divīzijas brigādes intendantu (“brigādes apgaismošanas priekšnieku”). 19.03.1919. arestēts kā kontrrevolucionārs, 02.05. no apcietinājuma izbēdzis.

29.05.1919. Rīgā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkvedis-leitnants). No 18.06. bija 1. latviešu atsevišķās brigādes etapu komandantūru pārzinis, no 04.07. – 7. atsevišķā bataljona komandieris, no 07.08. – Latvijas armijas 1. Liepājas kājnieku pulka komandieris (06.11. atbrīvots no amata). No 14.11.1919. bija 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandiera palīgs. 21.01.1920. pārvietots uz Armijas etapu un rajonu komandantūru priekšnieka pārvaldi, 25.01.1920. iecelts par Jelgavas pilsētas komandantu, periodiski izpildīja arī Jelgavas garnizona priekšnieka pienākumus. 30.04.1920. sakarā ar Jelgavas pilsētas komandantūras pievienošanu Dobeles apriņķa komandantūrai pārvietots Armijas virspavēlnieka štāba Inspekcijas daļas rīcībā, pēc tam – uz Apsardzības ministrijas Galveno štābu. No 01.09.1920. Galvenā štāba Ģenerālštāba nodaļas priekšnieks. 11.10.1920. nodots Kara tiesai (apsūdzēts par savu pilnvaru pārsniegšanu, izbeidzot lietu discplinārā kārtā pret Jelgavas apsardzības rotas karavīriem, pie kuriem atrasti no noliktavas izzagti produkti), 14.10. atbrīvots no daļas priekšnieka amata, sevišķu uzdevumu virsnieks. 31.01.1921. iecelts par Karaklausības likuma caurskatīšanas un rediģēšanas komisijas priekšsēdētāju. 01.04.1921. iecelts par Galvenā štāba Organizācijas-mobilizācijas daļas priekšnieku, 24.05.1921. ar Kara tiesas spriedumu pierādījumu trūkuma dēļ attaisnots. 12.08.1921. sakarā ar iecelšanu kara aģenta (militārā atašeja) amatā Lietuvā pārvietots uz Operatīvo daļu. 01.02.1922. ieskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē. No 21.04.1922. bija 4. Valmieras kājnieku pulka 1. bataljona komandieris un pulka komandiera vietas izpildītājs Rīgā. 08.11.1922. iecelts par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku, taču apsardzības ministrs uzreiz atcēla no amata. 01.12. pārcelts uz Galvenā štāba Operatīvo daļu, no 09.12.1922. šīs daļas Operatīvās nodaļas priekšnieks, no 19.03.1924. Organizācijas-mobilizācijas daļas nodaļas priekšnieks. 30.06.1925. pārvietots uz 4. Valmieras kājnieku pulku Rīgā, pulka komandiera palīgs (ieradās pulkā 06.09. pēc nodaļas nodošanas iepriekšējā dienesta vietā). No 12.05.1926. Galvenā štāba (no 21.09.1929. Armijas štāba) Organizācijas-mobilizācijas daļas priekšnieks, 05.08.1929. pārdēvēta par Ierindas daļu. Pulkvedis (22.06.1927.). 30.06.1938. atvaļināts sakarā ar dienesta pakāpei pieļaujamā maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvoja Rīgā.

J. Gailītis ir viens no literatūrā mazāk pieminētajiem Pirmā pasaules kara laika latviešu strēlnieku bataljonu (pulku) komandieriem, ieņēma svarīgo Jelgavas pilsētas komandanta amatu Neatkarības kara laikā, savukārt pēc tā – struktūru priekšnieka amatus Galvenajā (no 1929. gada Armijas) štābā. Priekšniecības rakstītajās ikgadējās atestācijās atzīmēts dažkārt pamanāmais augstākās militārās izglītības trūkums, taču kopumā uzliktos pienākumus, cita starpā Organizācijas-mobilizācijas daļas vadītāja amatu, pildīja samērā sekmīgi.

J. Gailītis par kaujas nopelniem Pirmā pasaules kara laika dienestā apbalvots ar Krievijas Svētā Vladimira ordeni (IV šķira, ar šķēpiem), Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem; IV šķira); par dienesta nopelniem Latvijas armijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; IV šķira), Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu.