Sūneņi ir sīki jūras un saldūdenī dzīvojoši bezmugurkaulnieki. Vairums sugu dzīvo kolonijās, tām ir mazkustīgs dzīvesveids. Sūneņi barojas ar detrītu, vienšūnas organismiem un paši ir zivju un citu ūdens dzīvnieku barība. 

Senākās sūneņu fosilijas atrastas ordovika perioda nogulumos Ķīnā. Paleozoja nogulumos vienas no biežāk atrastajām ir sūneņu fosilijas. Vairums paleozoja sūneņu ir atrasti tropiskajos apgabalos, bet laikā pēc paleozoja ēras sūneņi vairāk apdzīvojuši mēreno joslu vai vēl aukstākus apgabalus. Sūneņu evolūcijā nozīmīga bija kaļķa skeleta un izvirzāmu taustekļu attīstība. Tā veicināja aizsardzību pret plēsējiem un masīvu koloniju veidošanos. Iespējams, Phylactolaemata pārstāvji varētu būt senākie sūneņi. Joprojām nav pilnībā skaidrs sūneņu tipa filoģenētiskais izvietojums dzīvnieku valstī. 

Sūneņi ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Sūneņi ir pirmmutnieki. To dīglim pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, bet anālā atvere veidojas vēlāk. Sūneņi ir līdzīgi polipiem, kas veido koraļļus. Koloniju var veidot daudzi miljoni īpatņu. Kolonijām parasti ir kalcija karbonāta skelets. Sūneņu īpatņi zoīdi parasti ir 1–3 mm gari. Tie sekretē kalcija, hitīna vai organisku savienojumu caurulītes. Katram zoīdam ir priekšgals ar muti un taustekļiem. Dzīvnieka aizmugurējo daļu apņem bieza bļodiņas vai maisiņa formas kutikula, kuru izdala ķermeņa ārējais epitēlijs. Šī sūneņa daļa ir cistīds. Sūneņa priekšējo daļu neapņem kutikula. Tā ievelkas ar spēcīgu ievilcējmuskuļu palīdzību. Phylactolaemata pārstāvjiem taustekļi ir novietoti divās rindās uz pakavveida lofofora, muti pārklāj epistoms. Gymnolaemata sūneņi ir sekundāri zaudējuši epistomu, to taustekļi ap muti veido vienkāršu vainagu. Sūneņu taustekļiem ir skropstiņas. Ar taustekļiem sūneņi rada ūdens straumi, tā virzot barību uz muti. Sūneņu ārējais epitēlijs ir vienslāņains. Saldūdens sūneņiem zem tā ir muskuļu slānis, bet jūras sūneņiem tāda nav. Peritoneālais epitēlijs izklāj celomu, kurā atrodas iekšējie orgāni. Celomā atrodas šķidrums, kurā peld mezenhimatozās šūnas un amebocīti. Plānas starpsienas dala celomu trīs daļās. Priekšējā ir neliela un atrodas epistomā. Vidējā daļa ir gredzenisks kanāls ap rīkli. Aizmugurējā (plašākā) daļa aizņem gandrīz visu ķermeni. Sūneņiem zarnu kanāls ir pakavveida. No mutes atiet rīkle. Aiz tās atrodas barības vads, kas pāriet kuņģī. No kuņģa atvirzās tievs atzars, kas atveras ar anālo atveri blakus taustekļu vainagam. Vairumam sūneņu nav izvadorgānu. Dažām sugām ir divi īsi kanāli, kas atveras celoma dobumā un kuriem ķermeņa priekšgalā ir izeja uz apkārtējo vidi. Vielmaiņas galaproduktus izvada fagocitārās šūnas caur taustekļu vai zarnu sienām. No zarnām tos izvada kopā ar ekskrementiem. Sūneņu nervu sistēma ir reducēta un sastāv no virsrīkles mezgla, no kura atiet perifērie nervi. Sūneņu maņu orgāni ir matiņi uz taustekļiem. Sūneņiem nav asinsrites un elpošanas sistēmas. Elpošana notiek caur taustekļiem vai ar visu ķermeņa virsmu. Asins funkcijas veic celoma šķidrums.

Sūneņi ir hermafrodīti. Spermatozoīdi veido lielus sakopojumus, bet olšūnas attīstās nelielā daudzumā. Sūneņiem ir iekšēja apaugļošanās. Spermatozoīdi iziet no vienas kolonijas un iespiežas citā, kurā ir nobriedušas olšūnas. Apaugļotās olšūnas izkļūst ārā caur speciālu poru starp taustekļiem un muti, pa speciālu kanālu, kas atveras uz āru starp taustekļiem vai caur vecāku ķermeņa sienu. Daļai sugu olas tiek izmestas ūdenī, kur notiek to attīstība. Biežāk olas pielīp pie ķermeņa segas vai atrodas īpašās perējamās kamerās – oēcijos. Daļai Gymnolaemata sugu ir poliembrionija, kad no apaugļotas olas veidojas liels, primārs dīglis. No tā vēlāk atdalās daudzi sekundāri dīgļi, kuru skaits var pat pārsniegt 100. Rezultātā veidojas brīvi peldoši kāpuri. Attīstoties kāpurs piestiprinās pie substrāta un iziet metamorfozi. Kāpura brīvajā pusē veidojas viens vai divi topošās kolonijas īpatņi. Sūneņi vairojas, arī bezdzimumiski pumpurojoties. Noteiktās sūneņu virsmas vietās veidojas pauguri, kas ir nākamo pumpuru aizmetņi. Pauguri aug, un pie pamatnes veidojas pāržmauga. Pumpuri pilnībā nenodalās un paliek saistīti ar koloniju. Saldūdens sūneņiem ir īpašs iekšējās pumpurošanās veids. Īpaši daudzšūnu ķermeņi – steloblasti – bieži veidojas rudenī, kad mātes ķermenis iet bojā un tie nokļūst ārējā vidē. Steloblasti pārziemo, bet pavasarī sākas ārējā pumpurošanās. Dažām Gymnolaemata sugām pārziemo īpaši ārējie ziemas pumpuri, kas ir ar blīvu apvalku apņemti cistīdi.

Phylactolaemata sūneņiem kolonijās ir sastopami tikai divu veidu īpatņi. Vairums ir parasti īpatņi. No jaunajiem pumpuriem, kas agri apstājušies attīstībā, veidojas oēciji. Oēcijā no olas attīstās kāpurs. Dažām Gymnolaemata sugām atsevišķi kolonijas īpatņi palielinās izmēros un iegūst raksturīgu formu. Tie ir gonozoīdi. Daļa kolonijas īpatņu specializējas aizsargfunkcijai – avikulārijas satver sīkus dzīvniekus, kas rāpo pa koloniju, un tos padzen vai nogalina. Vibrakulārijas tīra un sargā kolonijas. Tām ir garas vicas, kas nepārtraukti kustas. Dažām sūneņu sugām ir pārveidojušies īpatņi, kas piestiprina kolonijas pie substrāta. Autozoīdi vāc barību. 

Sūneņu Bryozoa (Ehrenberg, 1831) tipā zināmas aptuveni 6500 pašreiz dzīvojošas un 15 000 fosilās sugas.

Joprojām nav skaidra klases Phylactolaemata vieta sūneņu tipā.

Sūneņi ir ūdens – galvenokārt jūru, retāk saldūdeņu – dzīvnieki. Tie ir sastopami dažādos dziļumos. Phylactolaemata klases sūneņi ir sastopami tikai saldūdenī. Sūneņu kolonijām ir daudzveidīga forma. Dažas ir tievu kociņu veidā, citas paceļas virs substrāta un atgādina koraļļus. Dažreiz kolonijas zari saplūst (Flustra, Cheilosomatida) un veido vienotu plātni, kolonija kļūst līdzīga lapu pušķim. Kolonijas var klāties pār substrātu un veidot plānu kārtiņu. Kolonijas var būt recekļainas, kaļķa vai hitīnveida. Cristatella mucedo (Cuvier, 1798) (Plumatellida) ir augsti integrētas kolonijas. Šīs sugas cistīdi saplūst, kolonija ir galertveida un iegarenas formas. Sūneņi atrodas kolonijas virspusē, bet kolonijas pēda var lēnām pārvietoties. Saldūdens koloniju dzīves ilgums ir 5–6 mēneši. Tās parasti nepārziemo. Atsevišķu īpatņu dzīve ir īsāka. Līdz šim zināma tikai viena suga Monobryozoon ambulans (Rémane, 1936) (Ctenostomatida), kas neveido kolonijas.

Latvijā zināmas aptuveni 11 sūneņu sugas. Bieži sastopama ir Plumatella repens (Linnaeus, 1758) un klučveida plumatella Plumatella fungosa (Pallas, 1768) (Phylactolaemata). Pirmā suga dzīvo dīķos un ezeros, veido zarainas, līdz 20 cm garas kolonijas – visbiežāk ūdensrožu lapu apakšpusē. Otra suga veido kolonijas uz nedzīviem substrātiem, kā koku zari un akmeņi. Daugavas grīvā ir atrasta iesāļā ūdenī dzīvojoša suga Victorella pavida (Saville-Kent, 1870) (Ctenostomatida).

Sūneņi barojas ar detrītu, sīkiem ūdens augiem, vienšūnas aļģēm, vienšūņiem, virpotājiem un citiem sīkiem bezmugurkaulniekiem. Ar sūneņiem barojas jūras eži, zivis un citi bentiski dzīvnieki. Sūneņiem ir nozīme sedimentu saistīšanā un stabilizēšanā.