Alise Gailīte bija daudzpusīga latviešu sportiste un sporta biedrības “Universitātes sports” pārstāve; viena no 20. gs. 30.–40. gadu labākajām latviešu basketbolistēm, Latvijas pirmās sieviešu basketbola izlases dalībniece, vairākkārtēja Latvijas basketbola čempione

Dzimusi pēc 1905. gada revolūcijas uz ASV emigrējušā Oto Gailīša ģimenē; bērnību pavadīja Aiovas pavalstī. 1922. gadā kopā ar vecāku ģimeni pārcēlās uz dzīvi Latvijā, kur tēvs kļuva par valsts Bēnes muižas nomnieku un cukurbiešu audzētāju.

1930. gadā A. Gailīte pabeidza 1. Jelgavas klasisko valsts ģimnāziju, 1932.–1942. gadā (ar pārtraukumiem) studēja ekonomiku Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā; studijas nepabeidza. Studiju laikā kopā ar māsu Almu Gailīti pievērsās sportam; sacensībās abas pārstāvēja galvenokārt sporta biedrību “Universitātes sports”. Studenšu korporācijas “Dzintra” biedre.

Sākot studijas LU, pievērsās basketbolam. Par A. Gailītes pirmajiem treneriem basketbolā kļuva Ādolfs Grasis un Andrejs Krisons. Pirmajās Latvijas sieviešu basketbola meistarsacīkstēs jeb čempionātā 1933. gadā A. Gailīte bija starp pirmajām Latvijas meistarēm jeb čempionēm kopā ar Rīgas “Gongs” komandu, kas faktiski bija “Universitātes sporta” otrā komanda. Turpmāk startēja “Universitātes sporta” vienībā un tās sastāvā izcīnīja arī visus nākamos starpkaru posma Latvijas sieviešu basketbola meistaru jeb čempionu titulus (1934–1938, 1940; turnīrs 1939. gadā nenotika). “Universitātes sporta” sieviešu basketbola komandas sastāvā piedalījās arī starptautiskās spēlēs Latvijā un ārvalstīs, toskait 08.1939. izcīnīja 1. vietu starptautiskā turnīrā Ričone pilsētā, Itālijā.

Latvijas studenšu basketbola izlases sastāvā piedalījās trijos akadēmisko meistarsacīkšu sieviešu basketbola turnīros: 09.1933. Turīnā, Itālijā (1. vieta divu valstu konkurencē); 08.1935. Budapeštā, Ungārijā (2. vieta triju valstu konkurencē); 09.1937. Parīzē, Francijā (2. vieta divu valstu konkurencē). Starptautiskās basketbola spēlēs piedalījās arī Studenšu prezidiju konventa (SPK) komandas un tā sauktās Rīgas studenšu izlases sastāvā.

Bija viena no trijām sportistēm, kuras piedalījušās abās pirmajās Latvijas sieviešu basketbola izlases oficiālajās spēlēs – 28.05.1938. Rīgā un 01.04.1939. Kauņā (abas spēles pret Lietuvas izlasi); abu spēļu summā bija rezultatīvākā spēlētāja Latvijas valstsvienībā (7 punkti). Spēlēja arī Rīgas sieviešu basketbola izlases sastāvā pret Latvijas un ārvalstu pilsētu komandām tā sauktajās pilsētu sacīkstēs.

Ar panākumiem startēja vieglatlētikas sacensībās, labākus rezultātus gūstot īsajās skriešanas distancēs, augstlēkšanā, taču piedalījās arī citās disciplīnās – tāllēkšanā, diska mešanā, lodes grūšanā. Divreiz kļuva par Latvijas vieglatlētikas meistari jeb čempioni – 1935. gadā 100 metru skrējienā sievietēm un 1936. gadā 60 metru skrējienā sievietēm. Akadēmiskajās meistarsacīkstēs 09.1933. Turīnā Latvijas studenšu izlases sastāvā izcīnīja bronzas medaļu 4x100 metru stafetes skrējienā, bet akadēmiskajās meistarsacīkstēs 08.1935. Budapeštā – bronzas medaļu augstlēkšanā. Veiksmīgi startēja arī citās vieglatlētikas sacīkstēs Latvijā un ārzemēs, tostarp izcīnīja vairākus LU vieglatlētikas meistares titulus un ieguvusi godalgas starptautiskās studentu organizācijas SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) olimpiādēs dažādās vieglatlētikas disciplīnās.

Padomju okupācijas laikā (1940–1941) iekļauta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) sieviešu vieglatlētikas izlasē. Tās sastāvā 09.1940. Kauņā piedalījās sacensībās ar citu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) republiku izlasēm. 1940. gada rudenī piedalījās LPSR sieviešu basketbola izlases treniņa spēlēs, kurās novērtēta kā labākā spēlētāja. 1940.–1941. gadā aizvadījusi trīs oficiālas spēles LPSR sieviešu basketbola izlasē. 1940./1941. gada sezonā Rīgas un LPSR sieviešu basketbola čempionātā spēlēja Universitātes fizkultūras kolektīva (UFK) pirmajā komandā.

Nacistiskās okupācijas laikā notikušajos sieviešu basketbola turnīros, toskait okupētās Latvijas meistarsacīkstēs, līdz pat 1944. gadam spēlēja “Universitātes sporta” komandas sastāvā. Līdztekus sporta gaitām 01.‒08.1942. apmeklēja un pabeidza septiņus mēnešus ilgušos Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas fiziskās audzināšanas skolotāju sagatavošanas kursus un kļuva skolotāju. Sākumā strādāja par fiziskās audzināšanas skolotāju Dobelē, no 1943. gada – Jelgavā. Bija Jelgavas Valsts tehnikuma un arodu skolas fiziskās audzināšanas skolotāja, basketbola trenere. 1943./1944. gada sezonā trenēja Jelgavas Sporta biedrības komandu okupētās Latvijas sieviešu basketbola meistarsacīkstēs.

Pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitās Rietumvācijā, kur 20. gs. 40. gadu otrajā pusē spēlēja basketbolu un volejbolu dažādās vienībās, tajā skaitā basketbolu Hānavas latviešu “YMCA” (Young Men’s Christian Association), volejbolu un basketbolu Manheimas latviešu komandās.

1950. gadā izceļoja uz ASV, kur apmetās Bērlingtonā, Aiovā, bet drīzumā – Ņujorkas apkaimē. 20. gs. 50. gados spēlēja Ņujorkas Latviešu sporta kluba volejbola komandā, tās sastāvā 1954. gadā izcīnīja 1. vietu Ņujorkas turnīrā.

Abi ar vīru Manfredu Zīvertu kļuva par aktīviem trimdas latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem un trimdas notikumu fotogrāfiem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas A. Gailīte sporta materiālu kolekciju nodeva Latvijas Sporta muzejam.

Basketbolu spēlēja uzbrucējas pozīcijā, sākumā galvenokārt kā malējā uzbrucēja, vēlāk – arī centra uzbrucējas pozīcijā. Sporta presē slavēta par rezultativitāti, norādot uz A. Gailītes precizitāti metienos kā ar labo, tā kreiso roku. 20. gs. 30.–40. gados daudzkārt atzīta par “Universitātes sporta” un vispār Latvijas labāko basketbolisti, dēvēta par komandas dvēseli, dažkārt piebilstot, ka A. Gailīte pieveikusi pretinieces viena pati.

A. Gailītes un viņas vīra M. Zīverta fotografētais materiāls ir novērtēts kā nozīmīga latviešu kultūrvēstures mantojuma daļa, kurā atspoguļota latviešu trimdas dzīve Ziemeļamerikā.