Tommotīdi bija pirmie dzīvnieki ar skeletu, mūsdienās tie ir izmiruši. To fosilijas ir atrastas kembrija perioda sākuma nogulās. Tommotīdiem bija raksturīgi īpatnēji, daudzveidīgi sklerīti un to veidotie sklerotomi (sklerītu apvalki). Iespējams, tommotīdi bija pleckāju (Brachiopoda) priekšteči. 

Kembrija perioda sākumā parādījās pirmie dzīvnieki ar skeletu. Vieni no pirmajiem šādiem dzīvniekiem bija mūsdienās izmirušie tommotīdi. To skeleta fosfātu mikroatliekas atrastas jau aptuveni 536 miljonus gadu vecās kembrija perioda sākuma nogulās. Tommotīdu sklerītu un mikrostruktūru pētījumi ir parādījuši tommotīdu saistību ar spirālveidīgajiem dzīvniekiem, jo īpaši ar pleckājiem un foronīdiem (Phoronida). Daļai tommotīdu un pleckāju ir līdzīga sklerotoma uzbūve; iespējams, pleckāju priekšteči bija tommotīdi. Daļa zinātnieku tommotīdus pieskaita pie pleckāju tipa. 

Uzskata, ka tommotīdi bija divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs bija simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Tommotīdus uzskata par pirmmutniekiem. To dīglim pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguša dzīvnieka muti, bet anālā atvere veidojas vēlāk ķermeņa aizmugurējā daļā. Tommotīdi bija nelieli tārpveida bezmugurkaulnieki. To ķermeni apņēma mantijas epitēlijs, zem kura atradās iekšējā epitēlija slānis. Mantijas epitēlijs sekretēja tommotīdu sklerītus, kas veidoja sklerotomu. Tommotīdu ķermeņa iekšējo telpu aizņēma celoms. Daļu celoma piepildīja filtrēšanas dobums, kurā atradās lofofors. Filtrēšanas dobuma ieeju no ārpuses norobežoja mantijas matiņi. Ķermeņa aizmugurējā, šaurajā galā atradās kātiņš, ar kuru sēdošās tommotīdu formas piestiprinājās pie substrāta. Uzskata, ka tommotīdu kāpuri bija kustīgi un tommotīdu izplatība notika ar šādu peldošu kāpuru palīdzību. Pieaugot kāpuri piestiprinājās pie grunts un pārgāja uz sēdošu dzīvesveidu.

Ilgu laiku tika atrasti tikai tommotīdu atsevišķi sklerīti vai sklerotomu fragmenti. Pilnīga aina par dzīvnieku izskatu nebija zināma. Tikai tad, kad 20. gs. beigās izdevās atrast ģints Eccentrotheca pārstāvju fosilijas, bija iespējams izpētīt tommotīdu morfoloģiju. Eccentrotheca tommotīdiem bija cauruļveida forma. Tiem sklerotomu veidoja spirālē izvietotu, lielāku un mazāku kalcija fosfāta sklerītu šķērseniskas gredzenveida rindas. Turpmākajos pētījumos noskaidrojās, ka vienas sugas īpatņiem sklerotomā var būt vairāki atšķirīgu sklerītu veidi. Sklerītu morfoloģijai un ultrastruktūrai ir galvenā loma tommotīdu sugu noteikšanā. Ģints Micrina tommotīdiem bija divvāku kausa forma. Šiem tommotīdiem daļa no sklerītiem bija mazi, plakani, bet citi bija lielāki un cepures formā. Ģints Paterimitra pārstāvjiem bija trīs veidu sklerīti: 1) lieli, piramidāli, divpusēji simetriski sklerīti, 2) zemi, trīsstūrveida vai seglveida sklerīti un 3) augsti, no sāniem saplacināti, savērpti un asimetriski sklerīti. Dzimtas Tannuolinidae pārstāvjiem bija īpatnēja, no plāksnītēm veidota čaula, ko caurvija caurulītes ar atveri uz apkārtējo vidi. Uzskata, ka šajās caurulītēs atradās tommotīdu matiņi. Daļai tommotīdu sklerotoms bija cauruļveida un apņēma visu ķermeni, citiem tas atradās tikai uz ķermeņa mugurpuses kā savdabīgas bruņas. Visu tommotīdu sugu sklerīti bija ar tīklojumu, rievām, izciļņiem vai nelieliem ornamentiem. Daļa sklerītu bija divpusēji simetriski, tomēr vairums bija asimetriski. 

Tommotīdu Tommotiida (Missarzhevsky, 1970) tips 

Daļai tommotīdu, Eccentrotheca, Paterimitra un citu ģinšu pārstāvjiem, bija sēdošs dzīvesveids. Ģints Wufengella tommotīdi bija brīvi peldoši. Tommotīdi bija plaši izplatīti uz Zemes. To fosilijas atrastas Kirgizstānā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Antarktīdā, Austrālijā, Francijā, Indijā, Kazahstānā, Mongolijā, Krievijas Federācijā, Apvienotajā Karalistē, Ķīnā un Āfrikā. 

Tommotīdu turpmākā izpēte var atklāt to filoģenētisko vietu dzīvnieku valstī un noskaidrot spirālveidīgo dzīvnieku izcelšanos un attīstību.