Misostomatīdi ir nelieli un tārpveida jūras bezmugurkaulnieki ar savdabīgu uzbūvi. Tie ir adatādaiņu (Echinodermata) parazīti vai komensāļi.

Senākās misostomatīdu atliekas atrastas uz adatādaiņu fosilijām ordovika perioda nogulās. Sākotnēji misostomatīdus uzskatīja par tuvu radniecīgiem ar gauskājiem (Tardigrada) vai vēžveidīgajiem (Crustacea). Daži zinātnieki ir uzskatījuši misostomatīdus par divpusēji simetrisko dzīvnieku, gnatostomulīdu (Gnathostomulida) vai saržokļaiņu (Chaetognatha) māsas grupu. Pirmā aprakstītā misostomatīdu suga bija iedalīta daudzsaru tārpu (Polychaeta) tipā. Mūsdienās pētījumi parāda, ka misostomatīdi ir tuvu radniecīgi ar plakantārpiem (Plathelminthes). Pastāvēja uzskats, ka misostomatīdi pieder pie posmtārpu (Annelida) tipa, tomēr pieaugušajiem misostomatīdiem nav vairākas posmtārpiem raksturīgas pazīmes: ķermeņa segmentācija, sekundārais ķermeņa dobums (celoms) ar metanefrīdijiem un segmentāli nervu sistēmas gangliji. Mūsdienās dzīvojošo misostomatīdu pārstāvji ir tikai daļēji segmentēti, bet pētījumi ir pierādījuši, ka misostomatīdu senči bijuši pilnībā segmentēti.

Misostomatīdi ir nelieli, nepilnīgi segmentēti un plakani tārpi ar mīkstu, ovālu vai diskveida ķermeni. Tie ir no 0,5 mm līdz 1,5 mm gari dzīvnieki. Misostomatīdiem nav atsevišķa galvas nodalījuma. Bieži vien gar to ķermeņa malām ir izkārtoti smalki matiņi, kurus sauc par cirrām. Misostomatīdu mugurpuses virsma ir gluda, bet uz vēderpuses virsmas atrodas pieci parapodiju (savdabīgu ķermeņa izaugumu) pāri. Uz parapodijām atrodas āķveidīgi sariņi. Ar šo sariņu palīdzību misostomatīdi piestiprinās pie saimniekorganisma. Uz misostomatīdu ķermeņa vēderpuses atrodas četri pāri sajūtu orgānu un mute. No mutes atiet rīkle, kurai seko barības vads. Tas atveras plašā zarnu dobumā, no kura iziet kanāliņu sistēma. Misostomatīdiem nav celoma. Tas ir reducējies, un tajā attīstās dzimumšūnas. Anālā atvere atrodas misostomatīdu ķermeņa vēderpusē mutei pretējā galā. Misostomatīdiem nav asinsrites sistēmas. To nervu sistēmu veido ap barības vadu esošs gredzenveida nervs ar vāji izteiktām smadzenēm un lielas nervu gangliju masas. Misostomatīdu ķermenim ir ārējais šķērsenisko muskuļu slānis un iekšējais garenisko muskuļu slānis, labi attīstīti dorsoventrālie un parapodiju muskuļi. Misostomatīdu ķermeņa sienām un parapodiju muskuļiem ir radiālās simetrijas pazīmes. Uzskata, ka šāda radiālā simetrija misostomatīdiem ir veidojusies sekundāri. Misostomatīdi ir hermafrodīti. Laboratorijas apstākļos ir novērots sugas Myzostoma cirriferum (Leuckart, 1836) (Myzostomatidae) dzīves cikls. Tās dzimumorgānus veido sazarots maisiņš, kas atveras apkārtējā vidē vai uz katru pusi no maisiņa. Misostomatīdu īpatņi, kas ir sasnieguši 0,7 mm garumu, var veiksmīgi vairoties. Jo lielāki izaug misostomatīdi, jo vairāk olu tie var iznērst. Pāra olnīcas izlaiž olas kamerā ar sānu atzarojumiem, ko sauc par dzemdi. No tās nobriedušās olas tiek novirzītas uz anālo atveri un nonāk ārējā vidē. Iznērstās olas attīstās; to drostalošanās ir spirāliska. Misostomatīdiem ir četras planktoniska kāpura trohoforas stadijas. No olām izšķiļas kāpurs prototrohofora, kas sākotnēji ir nekustīga. Izaugot sariņiem uz tās ķermeņa, trohofora aktīvi peld. Piecas dienas veca trohofora kļūst nekustīga un cenšas piestiprināties pie saimniekorganisma. Septītajā attīstības dienā metatrohofora zaudē sariņus, bet vēlāk pārvēršas kustīgā formā. Līdz vienu milimetru gari misostomatīdi aktīvi pārvietojas pa saimniekorganisma ķermeni, bet, izauguši lielāki, tie kļūst mazkustīgi. Misostomatīdu kāpuri var sasniegt 1000 īpatņu uz 1 m^2. lielu skaitu. 

Misostomatīdu Myzostomatida (Graff, 1877) [= Philocrinida (Perrier, 1897)] tipā pašreiz zināmas aptuveni 150 sugas. Šī tipa vieta dzīvnieku valstī joprojām ir neskaidra. 

Misostomatīdi ir sastopami jūrās. Dažas misostomatīdu sugas, līdzīgi kā Myzostoma cirriferum (Leuckart, 1836) (Myzostomatidae), pārvietojas pa saimniekorganisma ķermeni. Suga Myzostoma glabrum (Graff, 1877) (Myzostomatidae) ievieto savu rīkli saimniekorganisma mutē un paliek nekustīga. Myzostom deformator (Graff, 1884) (Myzostomatidae) veido pangai līdzīgu struktūru, kas iekļauj saimniekorganismu kā cistā. Myzostoma pulvinar (Graff, 1884) (Myzostomatidae) dzīvo saimniekorganisma gremošanas traktā. Citas misostomatīdu sugas parazitē saimniekorganisma dzimumdziedzeros, ķermeņa dobumā vai ķermeņa apvalkā. Vairums misostomatīdu sugu ir specifiski parazīti un sastopami tikai uz vienas vai divām saimniekorganismu sugām.

Vairums misostomatīdu sugu ir adatādaiņu komensāļi un pārtiek no tiem nozagtās barības. Daļa misostomatīdu sugu parazitē uz adatādaiņiem, pārsvarā uz jūras lilijām (Crinozoa).