4. tautas skaitīšanas goda zīmi piešķīra tiem tautas skaitīšanas darbiniekiem, kuri uzticēto darbu veica bez atlīdzības. Goda zīmei bija četras pakāpes. Kopumā izsniedza 7448 goda zīmes. Līdz ar goda zīmi tika izsniegta arī apliecība.

Jautājumu par īpašu pateicības izteikšanu visiem tautas skaitīšanas darbiniekiem apsprieda vēl pirms 1925. gadā notika otrā tautas skaitīšana. Izstrādājot Likumu par tautas skaitīšanu, tā 10. pants paredzēja, ka Valsts statistiskajai pārvaldei bija tiesības personām, kuras bez atlīdzības veica tautas skaitītāja pienākumus, piešķirt īpašas goda zīmes.

Pirmo reizi Tautas skaitīšanas goda zīmes tika izgatavotas un pasniegtas gadu pēc likuma pieņemšanas, t. i., pēc 1925. gada pavasara, kad bija noslēgusies februārī notikusī otrā tautas skaitīšana. Trešās tautas skaitīšanas dalībniekiem šādas goda zīmes neizsniedza.

1939. gada 3. oktobrī Ministru kabinets veica grozījumus Likumā par tautas skaitīšanu. Tie paredzēja, ka turpmāk Tautas skaitīšanas goda zīmes vietā Valsts statistiskā pārvalde izsniegs piemiņas nozīmes. Kāda bija atšķirība starp goda zīmi un piemiņas nozīmi, nav iespējams konstatēt, jo plānotā piektā tautas skaitīšana 1940. gadā nenotika. Domājams, ka galvenā atšķirība bija tikai nosaukuma formulējumā.

4. tautas skaitīšanas goda zīmi Valsts statistiskā pārvalde piešķīra “[..] personām, kas bez atlīdzības izpilda kādu uzdevumu 1935. gada tautas skaitīšanā”. Galvenais kritērijs bija veiktā uzdevuma nozīme, darba apmērs un kvalitāte.

Goda zīmes piešķiršanas noteikumi, kurus pieņēma 1935. gada 11. janvārī, neierobežoja tās nēsāšanas kārtību. Tas nozīmēja, ka vismaz teorētiski goda zīmi varēja nēsāt arī ikdienā. Tāpat noteikumi neparedzēja soda sankcijas vai kādus citus ierobežojumus personām, kuras pēc goda zīmes saņemšanas tiktu notiesātas.

Goda zīmei bija četras pakāpes. Vizuāli tās bija līdzīgas un veidotas romba formā, kura centrs bija pārklāts ar zilu emalju, bet malas – ar emalju nacionālās krāsās. Romba trīs brīvie stūri bija zeltīti. Rombu krustoja divas reljefētas zoss spalvas un to krustojuma augšējā daļā (starp tām) atkarībā no pakāpes bija atšķirīgs simbols – I A pakāpei mazais Latvijas ģerbonis, I pakāpei trīs zeltītas piecstaru zvaigznes, II pakāpei divas zeltītas piecstaru zvaigznes, bet III pakāpei – viena zeltīta piecstaru zvaigzne. Pār romba augšējo stūri bija novietota sudraba plāksnīte, stilizētas lentas formā, ar uzrakstu “4. TAUTAS SKAITĪŠANA” (I A pakāpei plāksnīte apzeltīta). Savukārt virs plāksnītes atradās ažūri Valsts statistiskās pārvaldes nosaukuma pirmie trīs burti – “V S P”. III pakāpei tie bija sudraboti, pārējām pakāpēm – zeltīti. Goda zīmes reversa puse visām pakāpēm bija gluda ar iegravētiem kārtas numuriem.

Goda zīmes izmērs 45 x 25 mm.

Goda zīmes dizaina autors ir grafiķis Vilhelms Krūmiņš, tā izgatavota no 875 raudzes sudraba darbnīcā “O. Pērkons un A. Kucjevs” Rīgā.

Apbalvotajiem darbnīcā bija iespējams iegādāties goda zīmju miniatūras. I un II pakāpes miniatūras maksāja 2,50 Ls, bet III pakāpes – 2 Ls. Dāmas varēja iegādāties goda zīmes miniatūras ar ķēdīti kā kaklarotu un tās I un II pakāpei maksāja 4 Ls, bet III pakāpei – 3,50 Ls.

Saņemot goda zīmi, ceturtās tautas skaitīšanas darbinieks saņēma arī īpašu apliecību, kas pierādīja skaitītāja tiesības nēsāt sev piešķirto cildinājumu. Apliecības autors bija latviešu grafiķis Rihards Zariņš.

Ceturtajā tautas skaitīšanā piedalījās liels personu skaits – 14 388 skaitītāji, no kuriem 7448 tika piešķirta goda zīme. To saņēma tie tautas skaitīšanas darbinieki, kuri savu darbu veica bez atlīdzības. Laikrakstos viņu darbu dēvēja par goda darbu un nereti akcentēja tā augsto morālisko vērtību sabiedrības labā.

Lai gan kopējais piešķirto goda zīmju skaits ir zināms, pilnvērtīga statistika par goda zīmju pakāpēm joprojām nav pieejama. Dažas norādes atrodamas starpkaru perioda laikrakstos. Zināms, ka I pakāpes goda zīmes saņēmuši, piemēram, Latvijas armijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis un Armijas štāba priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Hartmanis, kā arī Rēzeknes skaitīšanas apgabala vadītājs apriņķa vecākais Francis Kozuls-Kaža un Rēzeknes pilsētas valdes loceklis Eduards Sēja.

Apbalvotās personas piešķirto cildinājumu nesaņēma vienlaikus, bet atšķirīgā laikā un vietā. Piemēram, Rēzeknes pilsētas un apriņķa tautas skaitīšanas darbinieki savas goda zīmes saņēma 1935. gada marta beigās Rēzeknē, kad Valsts statistiskās pārvaldes direktora vietas izpildītājs Voldemārs Maldups pasniedza 442 goda zīmes (sešas I pakāpes, 39 II pakāpes, 397 III pakāpes) ceturtās tautas skaitīšanas dalībniekiem. Savukārt Rīgas pilsētas apgabala tautas skaitīšanas darbiniekiem goda zīmes izsniedza dažas dienas vēlāk – 1. aprīlī.