Vājdzirdīgs bērns kopš dzimšanas sadzird valodu neskaidri un izkropļoti, viņam ir mazas iespējas apgūt vārdu, frāžu un izteicienu nozīmes. Ierobežotais vārdu krājums un gramatiskās struktūras nepārvaldīšana nosaka to, ka bērns nesaprot ne mutisko runu, ne rakstīto valodu.
Surdopedagoģijas priekšmets ir personu ar dzirdes traucējumiem teorētiskā un praktiskā apmācība, kas tiek realizēta divos līmeņos: praktiskās apmācības un audzināšanas līmenī un šīs darbības teorētiskā pamatojuma un regulējuma līmenī. Surdopedagoģija izstrādā zinātniski pamatotu mācību, audzināšanas, profilakses un rehabilitācijas sistēmu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, speciālās apmācības metodes, mācību materiālus, speciālo mācību iestāžu organizēšanas principus; pedagoģiski un psiholoģiski pēta un audzina bērnus ar dzirdes traucējumiem atkarībā no viņu individuālajām īpatnībām; veic pedagoģisko rehabilitāciju pēc kohleārās implantācijas (kohleārais implants ir protēze, kuru ar ķirurģisku operāciju ievieto zem ādas) un praktiski īsteno speciālo izglītību personām ar dzirdes traucējumiem.
Surdopedagoģija saistīta ar filozofiju, medicīnu, socioloģiju, vispārējo un speciālo psiholoģiju, otolaringoloģiju, tiesību zinātni, audioloģiju, fizioloģisko akustiku, valodniecību un citām zinātņu nozarēm.