Roberts Avens bija latviešu trimdas dzejnieks, reliģiju un analītiskās psiholoģijas pētnieks.

Tēvs Miķelis Avens bija Vidsmuižas pagasta valdes rakstvedis, māte – Emīlija Avena.

R. Avens uzsāka mācības Dricānu pamatskolā, bet pārgāja uz Maltas pamatskolu. 1938. gadā R. Avens iestājās Aglonas vīriešu reālģimnāzijā (tagad Aglonas Katoļu ģimnāzija). 1940. gadā padomju okupācijas vara ģimnāziju slēdza. R. Avens pārcēlās uz Rīgu, kur turpināja mācības Rīgas 1. vidusskolā (tagad Rīgas Valsts 1. ģimnāzija). Rīgas Latviešu biedrības namā R. Avens klausījās Teodora Celma, Paula Dāles, Paula Jureviča un Zentas Mauriņas publiskās lekcijas. Ģimnāziju R. Avens absolvēja 1942. gadā. 1943. gadā R. Avens uzsāka mācības Universitātē Rīgā (tagad Latvijas Universitāte) Klasiskās filoloģijas fakultātē, bet studijas nepabeidza, jo iestājās Latviešu leģionā, dienēja 15. divīzijā. 1945. gadā ar savu karaspēka vienību nonāca britu un amerikāņu okupācijas zonā Vācijā. No 1945. gada līdz 1946. gadam R. Avens studēja Vircburgas Jūlija Maksimiliāna universitātes (Julius–Maximilians–Universität Würzburg) Filozofijas fakultātē. 1946. gadā R. Avens uzsāka mācības Baltijas Universitātē Hamburgā un tur divus semestrus studēja filozofiju. Pēc Romas katoļu baznīcas titulārbīskapa Boļeslava Sloskāna ieteikuma R. Avens 1949. gadā iestājās Lēvenas Katoļu Universitātē (Université catholique de Louvain). Nepabeidzis semināru, R. Avens uzsāka studijas Filozofijas fakultātē Lēvenā, taču fakultāti neabsolvēja. 1952. gadā R. Avens uzsāka studijas Briseles Brīvajā universitātē (Université libre de Bruxelles) un 1954. gadā ieguva grādu žurnālistikā. No 1956. gada līdz 1958. gadam R. Avens studēja Mičiganas Universitātē (University of Michigan), ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu bibliotēkzinātnē. R. Avens studēja Fordemas Universitātē (Fordham University) neklātienē, 1965. gadā ieguva maģistra grādu un 1971. gadā aizstāvēja promocijas darbu “Sakrālā un profānā polaritāte Mirčas Eliades darbos un kristietībā” (Mircea Eliade’s Conception Of The Polarity ’Sacred-Profane’ In Archaic Religions And In Christianity). 

No 1956. gada līdz 1964. gadam R. Avens strādāja Lēdijklifas koledžā (Ladycliff College) par bibliotekāru. No 1965. gada līdz 1987. gadam R. Avens Aionas koledžā (Iona College) pasniedza salīdzinošo reliģijas vēsturi. No 1991. gada līdz 1997. gadam R. Avens bija viesprofesors Latvijas Kultūras akadēmijā. 1994. gadā Latvijas Kultūras akadēmija R. Avenam piešķīra goda doktora nosaukumu par izciliem nopelniem studentu radošā darba veicināšanā. 

R. Avens, mācoties ģimnāzijā, sāka rakstīt dzeju latgaliski. To viņš darīja ar pseidonīmu R. Lūks. Dzīvojot Briselē, R. Avens 20. gs. 50. gados pieņēma jaunu pseidonīmu – Roberts Mūks. Ņujorkā R. Avens kļuva par trimdas latviešu literātu un mākslinieku modernistu grupas Elles ķēķis dalībnieku. Dzejniekam izveidojās draudzīgas attiecības ar Linardu Taunu, Gunāru Saliņu un Jāni Krēsliņu. 60. gadu sākumā R. Avens sāka publicēt dzejoļus trimdas periodikā.

1968. gadā iznāca R. Avena pirmā dzejas grāmata “Nāve un Otto”. R. Avens ir autors vairāk nekā desmit dzejoļu krājumiem. Viņa dzejoļi ir iekļauti vairākās antoloģijās. R. Avena dzejā risināti metafiziska rakstura jautājumi; tai ir raksturīgs ironisks, skeptisks stils. 

R. Avens ir izklāstījis savas filozofiskās pārdomas ne tikai monogrāfijās, bet arī vairāk nekā simts esejās. R. Avena filozofisko interešu lokā bija analītiskās psiholoģijas pamatlicējs Karls Gustavs Jungs (Carl Gustav Jung), psihologs Džeimss Hilmans (James Hillman), filozofs Martins Heidegers (Martin Heidegger) un neokantisma Marburgas skolas pārstāvis Ernsts Kasīrers (Ernst Cassirer).

R. Avens sevi raksturoja kā filozofu dzejnieku un jungieti. R. Avens nošķīra akadēmisko jeb profāno un ezoterisko filozofiju. Esejā “Par kreativitāti” R. Avens raksturoja abstraktās metafiziskās sistēmas kā neveiksmīgus mēģinājumus izskaidrot esamības uzbūvi. Kad filozofiskajā domā noslēdzās sistēmu periods, akadēmiskā filozofija, pēc R. Avena domām, reducējās uz informācijas analīzes metodoloģijām. Tāpēc R. Avens akadēmiskajai filozofijai pretstata ezoterisko filozofiju, kas, kā R. Avens skaidro darbā “Apaļais cilvēks – Dieva kopija” (2007), ir orientēta uz viedo dzīvošanu un attīsta ne tikai intelektu, bet arī iekšējo dvēseles slāni. Dzeja, tāpat kā meditāciju prakses, R. Avenam atklājas kā tuvs lauks ezoteriskajai filozofijai. Grāmatā “Martins Heidegers un filozofijas gals” (1994) R. Avens secina, ka tikai dzejnieks spēj pārvarēt Rietumu metafiziku, jo, pretstatā metafizikai, dzejā dominē receptīva attieksme pret esamību.

Viens no R. Avena centrālajiem jautājumiem filozofijā ir centieni satuvināt K. G. Junga un D. Hilmana atziņas ar budisma mācību. Ietekmējoties no D. Hilmana, grāmatā “Apaļais cilvēks – Dieva kopija” R. Avens pauž domu, ka būtu jāatdzimst daudzdievībai, jo psiholoģiskais politeisms, kas atklāj dievus un dievietes indivīda psihiskajā struktūrā, atbilst cilvēka dvēseles daudzveidīgumam. Darbā “Latvju velis Junga un arhetipiskās psiholoģijas skatījumā” (1999) R. Avens aplūko latviešu mitoloģisko pasaules ainu, atsaucoties uz K. G. Junga, D. Hilmana, latviešu mitoloģijas pētnieku atziņām un dievturības idejām. R. Avena redzējumā latviešu mitoloģija, tāpat kā Austrumu reliģijas, ietver viedību jeb dzīvesziņu, kas atzīst esamības vienotību un dinamisko raksturu. 

R. Avena grāmatas ir tulkotas vairākās valodās un piesaista K. G. Junga recepcijas, reliģijas vēstures, alķīmijas un misticisma pētnieku interesi arī mūsdienās. Uz monogrāfiju “Jaunā viedība: Heidegers, Hillmans un eņģeļi” (2002), kas sākotnēji ir izdota angliski, bet ir tulkota itāļu un latviešu valodā, savos pētījumos atsaucas Ņūhempšīras Universitātes (University of New Hampshire) docētāja Prisila Hobsa (Priscilla Hobbs), reliģiju vēsturnieks Eliots Volfsons (Elliot Wolfson), Sorbonnas Universitātes (Sorbonne Université) profesors Antuāns Fevrs (Antoine Faivre) un citi pētnieki. Arī R. Avena darbs “Iztēle ir realitāte” (1980), kas sākotnēji izdots angļu valodā, bet vēlāk tulkots latviešu, itāļu un portugāļu valodā, ir ieguvis starptautisku atzinību. Klusā okeāna institūta (Pacifica Graduate Institute) docētāja Mērija Vuda (Mary Wood) darbā “Arhetipiskais mākslinieks” (The Archetypal Artist, 2022) raksturo R. Mūku kā vienu no arhetipiskās psiholoģijas orģinālākajiem domātājiem. 

Zinaīdas Lazdas prēmija par dzejoļu krājumu “Krokodīls un es” (1985). 2001. gadā Pasaules Brīvo latviešu apvienība R. Avenam piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju literatūras nozarē par dzejoļu krājumu “Ar pīpi uz mākoņu malas”. 2003. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira). Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas piemiņas fonda balva (2004).

2001. gadā pie filozofa dzimtās mājas Galēnos (Skolas ielā 14) atklāja piemiņas plāksni. 2008. gadā Galēnu kapsētā uzstādīja tēlnieces Māras Kalniņas veidotu piemiņas akmeni R. Avenam.

2013. gadā Galēnos bijušajā bibliotēkas un skolas internāta ēkā tika izveidots Roberta Mūka muzejs. Muzejs šobrīd ir Preiļu novada pašvaldības iestāde, un tā uzdevums ir pētīt, analizēt un popularizēt R. Avena intelektuālo mantojumu. Kopš 2006. gada tiek rīkots R. Avena piemiņai veltītais Latvijas skolu jaunatnes radošo darbu konkurss skolēniem.

2018. gadā Galēnu muižas parkā ir izveidota aptuveni 600 m gara Filozofijas taka. Gar to izvietoti ar R. Avena darbiem saistīti simboliski tēli koka skulptūru veidolā.