Alīse Karlsone pārstāvēja pirmo akadēmiski izglītoto latviešu sieviešu paaudzi. Bija Latvijas Universitātes (LU) privātdocente, docente. Specializējās ģermānistikā, anglistikā, vācu un angļu literatūrā.

A. Karlsone dzimusi ierēdņa Pētera Karlsona ģimenē. Tēvs bijis tiesnesis Valkas apriņķī, vēlāk Rīgā. Mācījās Jelgavas sieviešu ģimnāzijā (1894–1899). No 1906. gada studēja ģermāņu un romāņu filoloģiju Kijivas Augstāko sieviešu kursu (Киевские высшие женские курсы) Vēstures un filoloģijas fakultātē (beidza 1912. gadā). Svētā Vladimira Universitātē Kijivā (Императорский университет Святого Владимира, mūsdienās Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālā universitāte, Киевский национальный университет имени Тараса Шевченко) nokārtoja valsts eksāmenus, iegūstot filoloģijas kandidāta grādu (1915). Beigusi Kijivas mācību apgabala latīņu valodas nodaļas viengadīgos pedagoģiskos kursus ar ģimnāzijas skolotājas tiesībām (1917). No 1923. gada ar LU stipendiju studēja Minhenes Universitātes (Ludwig-Maximilians-Universität München) doktorantūrā, specializējoties angļu un ģermāņu filoloģijā, salīdzināmajā valodniecībā. 07.1925. Minhenes Universitātē aizstāvēja disertāciju “Ulrihs Fītrers un viņa ‘Iban’”(Ulrich Füetrer und sein ‘Iban’), iegūstot filozofijas doktora grādu ģermāņu filoloģijā.

Pēc ģimnāzijas beigšanas A. Karlsone strādāja par mājskolotāju Pēterburgā un Vinnicā. No 1906. līdz 1915. gadam mācīja vācu valodu Kijivas Augstdzimušo jaunavu institūtā (Киевский институт благородных девиц) un vairākās zēnu ģimnāzijās. No 1916. gada pieaicināta par lektori Kijivas Augstākajos sieviešu kursos. Pasniedza ģermāņu filoloģiju un literatūru. Darbojusies kā vācu un latīņu valodu lektore Kijivas Komercinstitūtā (Киевский коммерческий институт; no 1914. gada), Kijivas mācību apgabala pedagoģiskajos kursos (no 1917. gada), Kijivas Tuvo Austrumu institūtā (Ближневосточный институт; no 1918. gada).

1919. gada sākumā A. Karlsone uzturējās Krimā. 01.1919.–02.1919. Padomju Krievijas Sarkanā armija okupēja Kijivu, liedzot iespēju atgriezties pilsētā. Sevastopoles Juridiskajā institūtā (Севастопольский юридический институт) pasniedza angļu un latīņu valodu, bet 1920. gadā pieaicināta par romāņu un ģermāņu filoloģijas docenti Taurijas Universitātes (Таврический университет) Valodniecības nodaļā Simferopolē. Pēc lielinieku varas nostiprināšanas Krimā A. Karlsone atgriezās Kijivā. 1921.–1922. gadā viņa pasniedza franču valodu Kijivas Dzelzceļa transporta tehnikumā (Киевский техникум железнодорожного транспорта), Kijivas Tautas universitātē (Киевский народный университет) un Ārējo attiecību institūtā (Институт внешних сношений, agrāk Tuvo Austrumu institūts).

08.1921. Latvijas Augstskola (mūsdienās LU) nolēma uzaicināt A. Karlsoni par augstskolas mācībspēku, un 04.1922. viņa atgriezās Latvijā. Bija Filoloģijas un filozofijas fakultātes lektore, lasīja lekcijas vēsturiskajā vācu valodā un ģermāņu filoloģijā, bet Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē pasniedza studentiem vācu valodu (1922–1923). A. Karlsoni 06.10.1926. ievēlēja par privātdocenti ģermāņu filoloģijā, no tā paša laika viņa sāka vadīt angļu filoloģijas katedru. A. Karlsone lasīja lekcijas vidusvācu un augšvācu filoloģijā, angļu literatūrā un anglosakšu valodā, vadīja seminārus senangļu un vidusangļu tekstu interpretācijā.

06.1929. A. Karlsone pārstāvēja LU orientālo valodu kongresā Vīnē. Zinātniskos nolūkos apmeklēja Vāciju, Austriju, Čehoslovākiju, Poliju, Lielbritāniju, Franciju (1928–1932). 1931. gadā piedalījās salīdzināmās valodniecības semināros Filadelfijā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un lasīja lekcijas par Latvijas vēsturi, kultūru un literatūru, angļu valodu un literatūru Jeila Universitātē (Yale University), Hārvarda Universitātē (Harvard University), Kolumbijas Universitātē (Columbia University) un Pensilvānijas Universitātē (University of Pennsylvania). 1936.–1937. gadā apmeklēja Oksfordu un Londonu, lai gatavotu disertāciju anglistikā (disertācija netika pabeigta).

Līdztekus darbam LU A. Karlsone strādāja par latīņu valodas skolotāju Pētera Dzeņa ģimnāzijā (1927–1931) un organizēja privātus latīņu valodas kursus.

Pēc padomju okupācijas Latvijā 25.10.1940. A. Karlsoni ievēlēja par Latvijas Valsts universitātes (mūsdienās LU) docenti. Šajā amatā viņa palika arī vācu okupācijas laikā. Padomju otrreizējās okupācijas laikā A. Karlsone bija viena no nedaudzajiem kvalificētajiem universitātes mācībspēkiem, kuri palika Latvijā. Bija Vēstures un filoloģijas fakultātes docente (10.1944.–07.1950.). Viņa vadīja Angļu filoloģijas katedru (07.1944.–08.1948.), bet tika atbrīvota no amata. Padomju ideoloģijas pārstāvji viņu kritizēja, viņas mācību metodes atzina par buržuāziskām un ideoloģisko sagatavotību par nepietiekamu. Īslaicīgi pildīja Vācu filoloģijas katedras vadītājas pienākumus (08.1946.–02.1947.).

A. Karlsone bija vairāku sabiedrisku un profesionālu organizāciju biedre Latvijā un ārzemēs: Latviešu filologu biedrības, Krišjāņa Barona biedrības, Viduslaiku biedrības (Medieval Society, Lielbritānija), Anglonormāņu biedrības (Anglo-Norman Society, Lielbritānija), Amerikas Valodniecības biedrības (Linguistic Society of America, ASV), Valodniecības biedrības (Société de Linguistique, Francija), Vācu Austrumu zemju biedrības (Deutsche Morgenländische Gesellschaft, Vācija). Viena no biedrības “Visu tautu apvienība” (All Peoples’ Association) Rīgas nodaļas dibinātājām. Bija studenšu korporācijas “Selga” goda filistre. No 1928. līdz 1940. gadam A. Karlsone darbojās Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienībā (LAISA), vadīja apvienības Ārzemju sakaru komisiju, pildīja apvienības priekšsēdētājas biedres un sekretāres pienākumus, pārstāvēja Latviju Starptautiskās akadēmiski izglītoto sieviešu savienības (International Federation of University Women, IFUW) padomes sēdēs Velslijā, ASV (1931), Edinburgā (1932) un Budapeštā (1934).

A. Karlsone pieder starpkaru perioda intelektuālēm, kuras vārds un devums nav izcelts. Viņa bija viena no nedaudzajām sievietēm, kura veidoja akadēmisko karjeru starpkaru LU un kuras lekcijas un mācību metodes augstu novērtēja studenti. Paralēli akadēmiski pedagoģiskajam darbam 20. gs. 20.–30. gados A. Karlsone atbalstīja akadēmiski izglītoto sieviešu pašorganizāciju un sieviešu akadēmiķu līdztiesības veicināšanu, veicināja akadēmiski izglītoto sieviešu starptautiskos kontaktus.