Alfrēds Audze bija viens no perspektīvākajiem Latvijas armijas augstākajiem ierindas virsniekiem, kurš bija izveidojis virsnieka karjeru latviešu strēlnieku vienībās Pirmā pasaules kara kauju laikā.

Dzimis vaļinieka (bezzemnieks, kas par atļauju dzīvot saimnieka zemē atlīdzina ar darbu) un rezervē atvaļināta karavīra Friča un Dores Audžu ģimenē, kristīts evaņģēliski luteriskajā Ventspils lauku draudzē. Agrā bērnībā (1901. gadā jau tur dzīvoja) ģimene pārcēlusies uz Sarkanmuižas pagasta Ovīšiem (mūsdienās Tārgales pagasta teritorija), kur tēvs bijis laukstrādnieks, vēlāk neliela zemes īpašuma saimnieks. Beidzis Ventspils pilsētas reālskolu. 05.1915. iestājās Viļņas karaskolā (Виленское военное училище; beidza 09.1915.; no 07.1915. evakuācijā Poltavā, mūsdienās Ukrainā). 12.01.–07.08.1923. mācījās un beidza Latvijas armijas vecāko virsnieku kursus, 01.11.1924.–08.11.1926. – Virsnieku akadēmiskos kursus ar I šķiru.

Precējies 1927. gadā ar Aleksandru Helēnu Margaretu Vaguli.

Pirmā pasaules kara laikā 14.01.1915. brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā, pēc karaskolas beigšanas no 09.1915. praporščiks, iedalīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlākajā pulkā), ložmetēju komandas jaunākais virsnieks. Podporučiks (07.1916.), poručiks (11.1916.), štābkapteinis (04.1917.). Bataljonu pārformējot par pulku, 10.1916. iecelts par 3. rotas komandieri. 06.10.1916. kaujās viegli kontuzēts. No 14.09.1917. bija 1. bataljona komandieris. Piedalījās visās pulka bataljona (pulka) kaujās Nāves salā, pie Smārdes, Ložmetējkalna atkāpšanās laikā no Rīgas. Lielinieku apvērsuma laikā kopā ar vairākiem citiem pulka virsniekiem pretlielinieciskās nostājas dēļ apcietināts un ieslodzīts Cēsu cietumā. 20.11.1917. atbrīvots, norīkojot atgriezties pulkā. 04.12. no pulka štāba saņēma atvaļinājuma zīmi uz 60 dienām, dzīvoja pārmaiņus pie sava tēvoča Tērbatā (mūsdienās Tartu Igaunijā) un pie dienesta biedra – kapteiņa Jāņa Sukura Vecbrenguļu pagasta Pūpolos Valkas apriņķī. Saslima, ievietots Latviešu strēlnieku pulku lazaretē Tērbatā, kur atradās, 02.1918. pilsētā ienākot vācu karaspēkam. 21.03.1918. izlaists no lazaretes, dzīvoja Vecbrenguļu pagasta Pūpolos. 01.08.1918. aizbrauca uz Padomju Krieviju, dzīvoja bez nodarbošanās pie savas māsīcas Rževā, Tveras guberņā. 1918. gada oktobra vidū mobilizēts Sarkanajā armijā, iecelts par ložmetēju komandas priekšnieku 2. Tveras kājnieku divīzijas 3. Staricas pulkā. Pēc pulka izformēšanas, kas notika pēc dažām dienām, komandēts uz Urālu fronti. Pēc ierašanās Simbirskā saslima ar bronhītu un ievietots slimnīcā. 1918. gada novembra beigās izlaists no slimnīcas un komandēts uz Maskavu iedalīšanai Latviešu strēlnieku padomju divīzijā. No 12.1918. Latviešu strēlnieku padomju rezerves pulka mācību komandas priekšnieks. 01.1919. pulka sastāvā ieradās Latvijā, nedēļu bija Valkā, bet no janvāra beigām – Rīgā, 2. rotas komandiera vietas izpildītājs. 21.03.1919. dezertēja, izgāja no Rīgas un 25.03. pārbēga pāri frontei, piesakoties 1. latviešu atsevišķās brigādes vienībās.

No 02.04.1919. brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis), dienēja 1. latviešu atsevišķās brigādes 2. Cēsu bataljona 1., no 28.04.1919. – ložmetēju, rotā. 04.06.1919. iecelts par jaunformējamā 4. atsevišķā bataljona 3. rotas komandieri. 12.08. bataljons iedalīts Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulkā (1. bataljons), rotas, no 27.09. – 1. bataljona komandieris. Pulkvedis-leitnants (01.04.1920.; par kaujas nopelniem, 10.01.1920. ar bataljonu durkļu uzbrukumā ieņemot ienaidnieka aizsardzības līniju). 16.01.1920. Latgales frontē, Tiskādu rajonā, vadīdams pusotru rotu, uzbruka ienaidnieka aizsardzības līnijai ar diviem Sarkanās armijas pulkiem, ieņēma Tiskādus un Goverišķus, radīja ienaidnieka rindās paniku, saņēma gūstekņus un guva trofejas, rezultātā ienaidnieks bija spiests visā līnijā atkāpties (vēlāk par to apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). No 25.02.1921. pulka saimniecības priekšnieks. 21.03.1921. pārvietots uz Robežsargu divīziju, no 31.03. – tās 1. Latvijas strēlnieku pulka 2. bataljona komandieris. 19.12.1921. pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku Rēzeknē, no 21.01.1921. – bataljona komandieris. Pēc Virsnieku akadēmisko kursu beigšanas 10.11.1926. komandēts Armijas komandiera štāba rīcībā, Satiksmes daļas priekšnieka vietas izpildītājs. 01.02.1928. atkomandēts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, bet 03.05.1928. piekomandēts 5. Cēsu kājnieku pulkam Rīgā, pulka komandiera palīgs. Pulkvedis (23.11.1928.). No 23.11.1928. Kurzemes divīzijas štāba priekšnieks Liepājā. 29.07.–08.09.1929. komandējumā Polijā. Bija piešķirta jaunsaimniecība Zūru pagastā no bijušās Gārzdes muižas zemes. Miris Jāņu atvaļinājuma laikā vecāku mājās no plaušu tuberkulozes. Izvadīts ar militāru godu no Rīgas Doma baznīcas.

Par nopelniem Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku kaujās A. Audze apbalvots ar Krievijas Svētā Vladimira ordeni (IV šķira, ar šķēpiem), Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (III šķira, ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”); par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira).

11.11.2018. Ventspilī pie pilsētas domes atklāta piemiņas stēla novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, uz kuras atrodas arī A. Audzes vārds.