Mēles veselības izpēte un problēmu risināšana Latvijā un pasaulē ir plaša, un tajā tiek pielietotas dažādas pētniecības metodes un iesaistīti vairāki vadošie medicīnas un pētniecības centri.
Mēles veselības izpētē un diagnostikā tiek izmantotas dažādas metodes, kas palīdz noteikt gan vizuālas izmaiņas, gan funkcionālus traucējumus. Pirmā un galvenā metode ir vizuālā apskate, kuras laikā ārsts novērtē mēles krāsu, t. i., vai tā ir sārta, bāla, koši sarkana, zilgana, dzeltena vai melna. Tiek pievērsta uzmanība arī aplikuma klātbūtnei un veidam (balts, matains, biezpienveida), virsmas tekstūrai, meklējot gludas, rievotas, čūlainas vai eroziju vietas, kā arī mēles izmēram un formai, konstatējot, vai tā ir palielināta vai novirzīta. Līdztekus vizuālajai apskatei tiek veikta arī taustes izmeklēšana jeb palpācija, kas ļauj noteikt sabiezējumus, audzējus vai sāpīgas zonas, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci. Mēles funkciju novērtēšanai tiek izmantoti funkcionālie testi, kas pārbauda tās kustīgumu un spēju piedalīties runā (artikulācijā) un rīšanas procesā, kā arī garšas uztveri. Ja ir aizdomas par nopietnākām izmaiņām, piemēram, leikoplakiju, eritroplakiju vai audzēju, tiek veikta biopsija jeb audu parauga paņemšana mikroskopiskai izmeklēšanai, lai precizētu diagnozi. Laboratoriskie izmeklējumi ir svarīgi, lai atklātu uzturvielu trūkumu (piemēram, dzelzs, B12 vitamīns, folijskābe) vai noteiktu sēnīšu, baktēriju vai vīrusu infekcijas, izmantojot uztriepes no mēles. Ja ir aizdomas par dziļākiem audzējiem vai struktūras anomālijām, var tikt pielietotas attēlveidošanas metodes, piemēram, ultraskaņa, datortomogrāfija (computed tomography, CT) vai magnētiskā rezonanse (magnetic resonance, MR). Dažkārt tiek veikti arī parazitoloģiskie izmeklējumi, lai identificētu retākas parazītu invāzijas, kas var skart mēles muskulatūru.
Mēles veselības izpētē un diagnostikā visā pasaulē tiek pielietotas plaša spektra metodes, tostarp jau ierastā vizuālā apskate un palpācija, kas joprojām ir diagnostikas pamatā. Tomēr arvien lielāku lomu iegūst automatizētas attēlveidošanas metodes, kas balstās uz mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos. Tiek izstrādātas sistēmas, kas ar kameras vai pat viedtālruņa palīdzību spēj analizēt mēles attēlus, lai identificētu slimību pazīmes, piemēram, diabēta, nieru mazspējas vai anēmijas indikatorus. Šādas tehnoloģijas ir īpaši nozīmīgas attālinātās veselības aprūpes un agrīnās diagnostikas kontekstā. Funkcionālo testu klāsts ir plašs, ietverot detalizētu runas un rīšanas dinamikas analīzi, nereti izmantojot ultraskaņas attēlveidošanu vai MR, lai pētītu mēles kustības reālajā laikā. Šīs metodes ļauj precīzi novērtēt mēles muskuļu darbību un identificēt anomālijas, kas var ietekmēt runu vai rīšanu. Aizdomīgu bojājumu diagnostikā zelta standarts joprojām ir biopsija, un tās rezultātus papildina padziļināti molekulārie un ģenētiskie izmeklējumi, kas ļauj noteikt slimību bioloģiskos marķierus un izprast to attīstības mehānismus. Laboratoriskie izmeklējumi ir daudzpusīgi, un tie aptver ne tikai standarta asins analīzes, bet arī sarežģītus imūnprofilēšanas testus, kas īpaši svarīgi ir mēles vēža gadījumā. Tiek pētīta arī mutes mikrobioma ietekme uz mēles veselību, izmantojot augstas caurlaidības sekvencēšanas metodes.
Latvijā mēles pētniecībā un ar to saistīto slimību ārstēšanā aktīvi iesaistītas vairākas medicīnas un pētniecības iestādes. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir viena no vadošajām medicīnas augstskolām, kas veic plašu pētniecību mutes medicīnā un sejas-žokļu ķirurģijā, nodrošinot modernus resursus zinātniskajam darbam. Līdzīgi Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte piedāvā studijas un pētniecību dažādās medicīnas jomās, kas arī aptver mēles slimību diagnostiku un ārstēšanu.
Nozīmīga loma ir arī lielākajām klīniskajām universitātes slimnīcām. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) ir viena no lielākajām daudzprofilu slimnīcām, kurā speciālisti ikdienā diagnosticē un ārstē mutes dobuma un mēles slimības, tai skaitā veic ķirurģiskas iejaukšanās. Arī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) sniedz plašu diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu klāstu, tostarp pacientiem ar mutes dobuma un mēles problēmām, ietverot arī onkoloģiskās saslimšanas. Bērnu mēles veselības jautājumus risina Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), kas specializējas bērnu slimību, piemēram, piena sēnītes, iedzimtu anomāliju un citu specifisku problēmu diagnostikā un ārstēšanā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (LBPSC) veic fundamentālus pētījumus, kas var ietvert arī mēles slimību molekulāro mehānismu izpēti.
Pasaules mērogā mēles pētniecība un ar to saistīto slimību diagnostika un ārstēšana ir starptautiski svarīga joma, kurā tiek izmantotas gan tradicionālas, gan inovatīvas metodes. Zinātnieki un klīnicisti nepārtraukti strādā, lai uzlabotu izpratni par mēles veselību un attīstītu efektīvākas pieejas slimību pārvaldībai.
Mēles pētniecībā un ar to saistīto slimību ārstēšanā visā pasaulē ir iesaistītas daudzas prestižas universitātes, pētniecības centri un klīniskās slimnīcas. Starp vadošajām iestādēm ir Nacionālais zobu un kraniofaciālo pētījumu institūts (National Institute of Dental and Craniofacial Research, NIDCR) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Tas ir federālais pētniecības institūts, kas fokusējas uz zobu, mutes dobuma un kraniofaciālajiem veselības pētījumiem, ieskaitot mēles slimības un vēzi. Arī Kolumbijas Universitātes Zobārstniecības medicīnas koledža (Columbia University College of Dental Medicine) ASV ir pazīstama ar pētījumiem orālā vēža un precīzās medicīnas jomā. Eiropā izceļas Londonas Universitātes koledžas Īstmena Zobārstniecības institūts un slimnīca (UCL Eastman Dental Institute and Hospital) Lielbritānijā, kas ir viens no lielākajiem orālās veselības pētījumu centriem un veic plašus pētījumus par mutes dobuma slimībām un vēzi. Zviedrijā Karolinskas institūts (Karolinska Institutet) ir viena no pasaules vadošajām medicīnas universitātēm, kas veic augsta līmeņa pētījumus orālās patoloģijas un onkoloģijas jomā, tostarp mēles vēža izpēti. Nesen Japānā publicētie Tokijas Zinātnes institūta (東京科学大学) pētījumi liecina par tā būtisko lomu mēles vēža imūnprofilēšanas analīzēs, meklējot jaunus un precīzus ceļus onkoloģijā un imūnterapijas uzlabošanā. Svarīga nozīme ir arī Pasaules Veselības organizācijai (PVO; World Health Organization, WHO). Tās mutes veselības programma rosina pasaules politikas veidošanu un veicina starptautisku sadarbību mutes dobuma veselības jomā. Šīs un citas iestādes visā pasaulē aktīvi strādā pie inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu mēles slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi, tādējādi veicinot labāku mutes un vispārējo veselību. Tās kopīgi veido spēcīgu platformu mēles veselības pētniecībai un uzlabošanai, nodrošinot gan pacientu ārstēšanu, gan jaunāko diagnostikas un ārstēšanas metožu attīstību.