Pēc LVFKI absolvēšanas J. Skredelis strādāja par jauniešu treneri Ilūkstes sporta skolā, bet no 1969. līdz 1977. gadam pildīja Latvijas PSR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas galvenā futbola trenera pienākumus. Viņa pārziņā bija republikas futbola organizatoriskie jautājumi. Pieaugušo līmenī J. Skredelis par treneri sāka strādāt 1972. gadā, sākotnēji trīs sezonas vadot Rīgas čempionāta komandu “Straume”, kas 1974. gadā uzvarēja republikas čempionātā B klasē. 1975. gadā J. Skredelis pārņēma republikas čempionāta A klases vienības RER vadību, nākamajā sezonā to pārveidojot par Latvijas jaunatnes izlases bāzes komandu, kas 1979. gadā jau pārtapa par “Progresu”. 1980. gadā “Progress” republikas čempionātā izcīnīja otro vietu. Šajos gados vietējos mačos spēlēja vairāki nākamie “Daugavas” meistarkomandas pamata spēlētāji: Genādijs Šitiks, Jevgeņijs Miļevskis, Oļegs Aleksejenko u. c. Paralēli J. Skredelis arī vadīja Latvijas jauniešu izlasi PSRS turnīros, 1978. gadā izcīnot ceturto vietu Vissavienības futbola turnīrā “Pārceltuve”, kas tajā laikā bija galvenās PSRS jauniešu sacensības.
1980. gada beigās J. Skredeli apstiprināja par Latvijas PSR galvenās futbola meistarkomandas Rīgas “Daugava” galveno treneri, un uzreiz pirmajā sezonā jaunā trenera vadībā “Daugava” uzvarēja PSRS čempionāta otrajā līgā, izcīnot tiesības pēc piecu gadu pārtraukuma atgriezties pirmajā līgā. J. Skredeļa vadītā “Daugava” augstāko punktu sasniedza 1985. gadā, kad komanda ļoti pārliecinoši triumfēja PSRS čempionāta pirmajā līgā. Parasti tas nozīmētu pacelšanos uz augstāko līgu, taču šoreiz “Daugavai” ziemā Maskavā vēl bija jāpiedalās papildu pārejas turnīrā, kur komanda nospēlēja neveiksmīgi, paliekot bez ceļazīmes augšup. 1986. gadā “Daugava” atkal ilgu laiku atradās pirmās līgas līderpozīcijās, taču beigās noslīdēja uz trešo pozīciju, tikai par vienu punktu atpaliekot no pirmās vietas. Šajā sezonā čempionātā bija ieviests neizšķirtu limits, kad punktus piešķīra par ne vairāk kā 12 neizšķirtiem, tāpēc “Daugava” palika bez diviem nepieciešamajiem punktiem. Pēc šīs neveiksmes gan komandas galvenajam trenerim pārmeta pārlieku pašpārliecinātību, jo sezonas laikā J. Skredelis divreiz uz pāris nedēļām atstāja komandu, vispirms dodoties klātienē vērot Pasaules kausa finālturnīru Meksikā, bet tad aizbraucot stažēties uz Spāniju. 1987. gadā “Daugava” vēlreiz palika trešajā vietā, taču ar to šā komandas modeļa panākumi sāka noplakt.
Pēc 1988. gada sezonas J. Skredelis aizgāja no trenera amata “Daugavā”, bet nākamajā vasarā kļuva par pirmo Latvijas futbola treneri, kurš devās strādāt uz ārzemēm, vairāk nekā gadu strādājot ar Irākas olimpisko izlasi. Visus deviņus gadus “Daugavā” J. Skredeļa asistents bija Georgs Gusarenko. Pēdējā PSRS čempionātā 1991. gadā J. Skredelis vēl sezonas vidū atgriezās pie Rīgas meistarkomandas trenēšamas, taču nespēja izglābt nu jau par “Pārdaugavu” pārdēvēto komandu no palikšanas pēdējā vietā pirmajā līgā.
Pēc neatkarības atjaunošanas J. Skredelis bija viens no kandidātiem uz jaunizveidotās Latvijas izlases galvenā trenera amatu, taču Latvijas Futbola federācija šo darbu uzticēja Jānim Gilim. Pirmajā pilnvērtīgajā neatkarīgās Latvijas čempionātā 1992. gadā J. Skredelis trenēja Rīgas klubu “Daugava-Kompar”, kas virslīgā palika piektajā vietā, bet 1993. gadu treneris pavadīja Ukrainā, vadot Zaporižjas “Metalurh”. Atgriežoties Latvijā, J. Skredelis divas sezonas trenēja Rīgas “Olimpiju”, ar ko 1994. gadā izcīnīja Latvijas kausu, bet 1996. gadā viņš uz divām sezonām pārņēma Daugavpils komandas “Lokomotīve” vadību. Par J. Skredeļa pēdējo darbavietu galvenā trenera amatā 1998. gadā kļuva vēl viens virslīgas klubs no Rīgas “LU-Daugava”, bet nākamajā sezonā viņš kļuva par jaunizveidotās virslīgas vienības FK “Rīga” tehnisko direktoru, nostrādājot šajā amatā līdz 2001. gada 1. jūlijam. No 2002. līdz 2012. gadam strādāja Latvijas Futbola federācijā par Sacensību nodaļas vadītāju. Kopš 2013. gada bija Latvijas Futbola treneru asociācijas priekšsēdētājs.