Somasteroideji ir mūsdienās izmirusi asterozoju klase. Tie bija bentiski dzīvnieki, apdzīvoja jūru un okeānu grunti un barojās ar sīkiem organismiem un organiskām daļiņām. No somasteroidejiem, iespējams, ir cēlušies pārējie asterozoji.

Somasteroideju priekšteči, iespējams, dzīvoja kembrija periodā, kad dzīvniekiem vēl nebija attīstījies stingrs, viendabīgs skelets. Somasteroideju fosilijas atrastas aptuveni 510–350 miljonus gadu vecās nogulās. Daļa zinātnieku uzskata, ka visiem asterozojiem ir bijuši kopīgi senči kembrija periodā. Dažas pazīmes varētu liecināt par somasteroideju un jūras zvaigžņu (Asteroidea) tuvu radniecību. Ir virkne pazīmju, kas varētu norādīt uz somasteroideju izcelšanos, kas nav saistīta ar asterozojiem gadījumā, ja asterozojus uzskatītu par polifilētisku grupu. Somasteroidejus uzskata par iespējamiem asterozoju senčiem un asterozoju bazālo grupu, tomēr to radniecība ar mūsdienās dzīvojošajiem asterozojiem nav pilnībā noskaidrota. Pētījumu rezultāti liecina, ka somasteroideji ir tuvāk radniecīgi klases Stenuroidea pārstāvjiem un čūskastēm (Ophiuroidea). Daži zinātnieki uzskata, ka no somasteroidejiem ir cēlusies klase Stenuroidea. Ir izteikta hipotēze, ka somasteroideji ir cēlušies no edrioasteroidejiem (Edrioasteroidea) vai jūras lilijām (Crinoidea). Ģinti Cantabrigiaster uzskata par senāko somasteroideju un arī asterozoju pārstāvi. Dzimtu Chinianasteridae uzskata par somasteroideju bazālo grupu.

Somasteroideji bija divpusēji simetriski dzīvnieki. Tie piederēja pie otrmutnieku apakšnodalījuma. Dīgļa attīstības laikā primārā mute (blastopora) tiem pārveidojās par anālo atveri, bet mute veidojās vēlāk zarnu trakta pretējā galā. Somasteroideji ir primitīvākie asterozoji. Somasteroideju ķermenis bija muguras-vēdera virzienā saplacināts, un tam bija piecstarainas zvaigznes vai asteroīda forma. Somasteroideju stari bija plati, un vairumam sugu centrālais disks bija liels. Daļai sugu sietiņplātnīte atradās ķermeņa mugurpusē, bet dažām sugām – vēderpusē. Somasteroidejiem bija unikāls staru endoskelets. Skeleta plātnītes bija trauslas, varēja būt trīsdaļīgas vai nūjiņveida, ar dažādiem izaugumiem, dzelkņiem, adatām, ornamentiem, izvietotas rindās vai neregulāri. Ambulakrālā skeleta plātnītes bija izvietotas divās neregulārās rindās. Tās nebija specializētas, bija robustākas un vienkāršākas nekā jūras zvaigžņu ambulakrālās plātnītes. No mutes atgāja pieci stari, kuru skeletu veidoja puscilindriskas plātnītes. Somasteroideju ambulakrālās plātnītes pilnībā vai daļēji aptvēra ambulakrālo kanālu. No ambulakrālajām plātnītēm diagonālās rindās atgāja nūjiņveida plātnītes. Somasteroidejiem ambulakrālie kanāli bija pilnībā vai daļēji slēgti. Starp ambulakrālajām plātnītēm atradās ambulakrālo kājiņu poras. Uzskata, ka somasteroidejiem stari nebija elastīgi un ar tiem nevarēja satvert barības daļiņas. Somasteroidejiem ķermeņa orālās puses centrā atradās liela, piecstūraina mute. To apņēma sarežģītas uzbūves pāra plātnītes. Ķermeņa aborālās (muguras) puses centrā atradās anālā atvere. Vairumā gadījumu atrastās somasteroideju fosilijas ir nepilnīgas, nav iespējams spriest par to mīksto audu izvietojumu. Iespējams, somasteroideju ķermeņa sienu veidoja vienslāņains skropstiņepitēlijs, zem kura atradās saistaudu slānis. Iespējams, saistaudu slānī attīstījās iekšējais kaļķa skelets. Peritoneālais epitēlijs norobežoja sekundāro ķermeņa dobumu. Dzimtas Chinianasteridae pārstāvjiem bija piecstūrains ķermenis ar šauriem, gariem trīsstūrveida stariem. Mugurpuses skeleta plātnītes bija ornamentētas vai granulētas. Dzimtas Archegonasteridae pārstāvjiem ķermenis bija piecstūrains ar platiem, salīdzinoši īsiem stariem. Ophioxenikos ģints sugām nebija skeleta plātnītes, bet mugurpuses skeletu veidoja lielas, tuvu novietotas granulas. Nav informācijas par somasteroideju dzīves ciklu un attīstību. Iespējams, to kāpuri bija divpusēji simetriski, bet metamorfozes laikā ieguva piecstaraino simetriju.

Mūsdienās somasteroideju klases Somasteroidea (Spencer, 1951) dzīvnieki ir izmiruši.

Šobrīd neskaidrs ir ģints Catervaparmaster novietojums somasteroideju klasē un asterozoju apakštipā. Ģinti Platasterias savulaik pieskaitīja pie somasteroidejiem kā vienīgos mūsdienās dzīvojošos pārstāvjus, bet šobrīd tā ir ievietota jūras zvaigžņu klasē.

Somasteroideji bija jūru un okeānu iemītnieki. To fosilijas ir atrastas nogulumiežos no ordovika perioda sākuma līdz devona perioda beigām. Somasteroideju ģinšu Chinianaster, Thoralaster un Villebrunaster pārstāvju fosilijas ir atrastas ordovika perioda sākuma nogulās Francijā, un Archegonaster fosilijas ir atrastas ordovika perioda vidusdaļas nogulās Čehijā. Somasteroideju fosilijas ir atrastas arī Austrālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Zinātnieki uzskata, ka somasteroideji ierakās dziļāk substrātā, bet to stari tika pacelti uz augšu virsējos nogulumu slāņos, kur bija vairāk barības. Uzskata, ka somasteroideji bija filtrētāji un barojās ar mikroskopiskiem organismiem un sīkām organisko atlieku daļiņām. Daudzām sugām vēderpuses virsmu klāja skropstiņas, ar kuru palīdzību varēja savākt barības daļiņas un pārvietot tās uz mutes atveri.