Roberts Dāvīds Timermanis bija viens no ievērojamākajiem Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības vadītājiem, kuram bija liela ietekme, organizējot nacionālos partizānus Madonas apriņķī cīņā pret padomju okupācijas režīmu. Virsnieks un lidotājs Latvijas armijā (01.12.1931.–07.11.1940.), Tukuma 26. policijas bataljona adjutants (08.03.–18.08.1942.), 672. sapieru bataljona adjutants un rotas komandieris (21.09.1942.–05.1945.), 3. Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) divīzijas komandieris (09.–12.1945.).

Tēvs Dāvis bija apakšpulkvedis Krievijas armijā, miris pirms dēla piedzimšanas. R. D. Timermani izaudzināja māte Kristīne (dzimusi Ozola; bijusī mājskolotāja). Mācījies Cēsu draudzes skolā (1916–1917), E. Eglītes reālģimnāzijā Cēsīs (1917–1922), Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolā (1922–1925) un Cēsu Valsts vidusskolā (1925–1926). 1926. gadā iestājās Kara skolā (beidza 1929. gadā). 1930.–1931. gadā mācījās Kara aviācijas skolā. 1932. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes (LU) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā. 1937. gada rudenī studijas beidza. 1939. gadā R. D. Timermanis turpat uzsāka tieslietu studijas, taču nepabeidza, jo, sākoties padomju okupācijai, bija spiests tās pārtraukt. Studiju laikā pievienojās studentu korporācijai “Tervetia”.

Bija precējies ar Valiju Timermani (dzimusi Vilensone), dēls Eigits Dāvis (aviācijas borta inženieris Austrālijā) un meita Ivonna Aija.

1926. gada rudenī, iestājoties Kara skolā, R. D. Timermanis uzsāka dienestu Latvijas armijā, ko pēc skolas beigšanas turpināja 1. jātnieku pulkā. 24.03.1930. ieskaitīts Kara aviācijas skolā. 01.12.1931. pabeidza šīs skolas Novērotāju-lidotāju nodaļu un uzsāka dienesta gaitas Aviācijas pulkā. 24.04.1933. R. D. Timermanis smagi cieta lidmašīnas Martinsyde A.D.C.1 avārijā, taču pēc izveseļošanās turpināja dienestu Aviācijas pulkā. 01.01.1938. R. D. Timermani piekomandēja Tehniskās divīzijas štābam, bet 25.07.1938. oficiāli pārcēla uz Tehniskās divīzijas pārvaldi (štābu) un iecēla adjutanta palīga amatā. 28.09.1939. R. D. Timermanis ieguva kara lidotāja nosaukumu un tiesības. No 13.03.1940. līdz 28.08.1940. viņš tika nosūtīts uz kursiem Augstākās kara skolas Vispārējo nodaļu, līdztekus tam 10.05.1940. R. D. Timermanis formāli tika pārcelts uz Aviācijas pulku. R. D. Timermaņa militārā karjera aprāvās pēc Latvijas okupācijas, kad viņu oficiāli 07.11.1940. atvaļināja, taču personālsastāva trūkuma dēļ bija spiests turpināt dienestu līdz 1941. gada sākumam.

Pēc Latvijas nonākšanas nacistiskās Vācijas okupācijas varā R. D. Timermanis militāro karjeru turpināja tās bruņotajos formējumos. Atsaucoties kādreizējā Latvijas aviācijas pulka komandiera pulkveža Rūdolfa Kanda uzaicinājumam, R. D. Timermanis 08.03.1942. brīvprātīgi iestājās Tukuma 26. policijas bataljonā, kur pildīja bataljona adjutanta pienākumus (atbildēja par bataljona iekšējo un ārējo dokumentu lietvedību). 1942. gada augustā cīņā pret sarkanajiem partizāniem R. D. Timermanis tika viegli ievainots rokā. 21.09.1942. viņš tika pārcelts uz Abrenes sapieru bataljona štābu (18.03.1943. bataljons tika pārdēvēts par 672. austrumu sapieru bataljonu). 01.06.1943. viņu iecēla par 672. sapieru bataljona 3. rotas komandieri, kuru komandēja līdz pat Vācijas kapitulācijai. 1945. gada maijā R. D. Timermanis atteicās padoties Sarkanajai armijai un turpināja cīņu Latvijas nacionālo partizānu rindās.

Militārās karjeras laikā R. D. Timermanis ieguva šādas militārās dienesta pakāpes: leitnants (09.1929.), virsleitnants (09.1931.) un kapteinis (1944. vai 1945.).

Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas 08.05.1945. R. D. Timermanis kopā ar savu dienesta biedru Pēteri Frišbergu devās uz Lubānas pagastu, kur, uzturēdamies nelegāli, meklēja kontaktus ar bruņotās pretošanās dalībniekiem. Jūnija beigās Meirānu pagastā R. D. Timermanis (segvārds Mežsargs), kā bijušais virsnieks un militārpersona ar vislielāko pieredzi uzņēmās vadīt partizānu grupu. 1945. gada augustā R. D. Timermanis nodibināja kontaktus ar Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības vadību un ar savu partizānu grupu iekļāvās tās sastāvā. 10.09.1945. R. D. Timermanis uzsāka formēt un vadīt 3. Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) divīziju. Viņš aktīvi darbojās Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības vadībā un bija viens no šīs partizānu organizācijas līderiem. R. D. Timermanis kļuva par šīs organizācijas prezidija locekli, kur vadīja informācijas nodaļu (vāca un apkopoja informāciju par vietējo un starptautisko situāciju). Viņš darbojās arī organizācijas laikraksta “Tēvzemes Sargs” redakcijā un organizācijas apbalvošanas institūcijā “Ordeņa “Kalpaka krusts” dome”.

Nepietiekamās konspirācijas dēļ, 23.12.1945. Iekšlietu Tautas komisariāta (Народный комиссариат внутренних дел, НКВД; NKVD) Madonas nodaļa atklāja R. D. Timermaņa atrašanās vietu, kaujas operācijas laikā viņu smagi ievainoja un sagūstīja. 25.12.1945. Madonas slimnīcā R. D. Timermanis no gūtajiem ievainojumiem mira.

1943. gada Ziemassvētkos R. D. Timermanis par dienesta nopelniem apbalvots ar Dzelzs krustu (II šķira). 18.11.1945. apbalvots ar Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības ordeni “Kalpaka krusts” (III šķira) par nopelniem cīņās pret padomju okupācijas režīmu.