Ordeni “Kalpaka krusts” piešķīra par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības atgūšanā, tautas vienošanā un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Tas bija vienīgais nacionālo partizānu izveidotais apbalvojums Latvijas nacionālo partizānu kara laikā; dibināts padomju okupācijas apstākļos nacionālo partizānu vienībā 11.11.1945. Ordeni partizānu kara apstākļos nebija iespējams izgatavot, tā vietā tika izmantoti lenšu atgriezumi.

Ordeņa “Kalpaka krusts” nosaukumā izmantots pirmā Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku komandiera pulkveža Oskara Kalpaka uzvārds.

Apbalvojuma idejas autori nav aprakstījuši ordeņa vizuālo izskatu, taču ir saglabājusies Jāņa Zelčāna zīmētā ordeņa skice. Kalpaka krusta zīme ir Maltas tipa krusts, tā stari vidusdaļā ir zaļā, bet gar malām – baltā krāsā. Krusta aversa centrā ir balts medaljons, kurā attēlota dzeltenas krāsas saule ar zeltītiem stariem virs zilas krāsas ūdens viļņiem (acīmredzot simbolizē jūru). Krusts ir papildināts ar četriem zeltītiem stariem. Katrs stars noslēdzas ar zeltītu lodīti.

Kalpaka krusta lentes vidū ir Latvijas valsts karoga krāsas. Sarkanbaltsarkano svītru attiecības ir 1:1:1. Abpus tām ir zaļas krāsas svītras (acīmredzot simbolizē Latvijas mežus), bet gar malām dzeltenas krāsas svītras (acīmredzot simbolizē sauli). Zaļo un dzelteno krāsu svītru attiecības ir 1:0,5.

11.11.1945. Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības prezidija sēdē noteica, ka ordenis un goda zīme piešķirama “(..) Latvijas pilsoņiem un ārzemniekiem par nopelniem Tēvzemes brīvības atgūšanā, tautas vienošanā un nacionālās pašapziņas stiprināšanā”. Apbalvojuma izveides laikā ordenis bija kā pateicība pretošanās kustības dalībniekiem par ieguldīto darbu nacionālo partizānu organizēšanā un cīņā pret padomju okupācijas režīmu.

Ordeni izveidoja padomju okupācijas apstākļos nacionālie partizāni Latgalē, Daugavpils apriņķī. 05.10.1945. Līvānu pagasta Krievu purva Peisu salā norisinājās Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības dibinātāju un militāro vienību komandieru sanāksme, kuras ietvaros bez citu organizatorisku jautājumu apspriešanas klātesošie vienojās, ka 2. tēvzemes sargu (partizānu) divīzijas štāba priekšnieks J. Zelčāns izstrādās apbalvojuma zīmju projektu. 11.11.1945. Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības prezidija sēdes laikā J. Zelčāns iesniedza apbalvojuma zīmes – ordeņa “Kalpaka krusts” – zīmējuma projektu un nelielu aprakstu. Prezidijs izstrādāto apbalvojuma projektu pieņēma, tādējādi 11.11.1945. uzskatāms par ordeņa dibināšanas dienu. Ordeņa “Kalpaka krusts” devīze bija: “Vistumšākos brīžos, nāvi nicinot, stāvi savai tautai par sargu klāt!”

11.11.1945. Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības prezidija sēdē noteica, ka Kalpaka krustu un goda zīmi piešķir prezidija ievēlēta institūcija – Ordeņa “Kalpaka krusts” dome. Šī institūcija sastāvēja no trim personām (priekšsēdētāja, locekļa un sekretāra). Par priekšsēdētāju nozīmēja Oskaru Līdeku (Mežzinis), locekli – Robertu Dāvīdu Timermani (Mežsargs), bet par sekretāru – Jāni Klimkānu (Kāls). Ordeņa “Kalpaka krusts” dome okupācijas apstākļos darbojās īsu brīdi, 18.11.1945. tā sanāca uz sēdi pirmo un vienīgo reizi.

Tiesības ierosināt apbalvot konkrētu personu ar ordeni “Kalpaka krusts” bija Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības un tās militāro vienību vadībai. Lēmumu par ordeņa “Kalpaka krusts” piešķiršanu pieņēma Ordeņa “Kalpaka krusts” dome, kas izskatīja iesniegtos ierosinājumus par apbalvošanu un lēmumu rakstiski ieprotokolēja.

Ordeni “Kalpaka krusts” izgatavot okupācijas apstākļos tā izveidotājiem nebija iespējams, tāpēc tika nolemts, ka līdz ordeņa izgatavošanai atļauts nēsāt ordeņa un goda zīmes lenšu atgriezumus, kā arī izsniedza ordeņa piešķiršanas apliecību.

Ar ordeni “Kalpaka krusts” varēja apbalvot gan Latvijas, gan ārvalstu pilsoņus. Ordeni piešķīra arī pēc apbalvojamās personas nāves. Ordeni “Kalpaka krusts” piešķīra Latvijas Republikas proklamēšanas dienā – 18. novembrī, taču nebija stingri noteikts, kad apbalvotajām personām jāpasniedz ordeņa “Kalpaka krusts” lenšu atgriezumi un piešķiršanas apliecības. Okupācijas apstākļos bija neiespējami un nebija droši vienkopus sapulcināt apbalvojuma saņēmējus vienā laikā un vietā.

Apbalvojumam “Kalpaka krusts” bija trīs šķiras un viena goda zīme.

Ar ordeni “Kalpaka krusts” kopā tika apbalvotas 46 personas, no tām piecas bija sievietes. Ordeņa I, II un III šķiru saņēma tikai divas personas – pirmie Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības organizatori un vadītāji – J. Zelčāns un Juris Rudzāts (ordeni piešķīra pēc nāves). Ordeņa II un III šķiru piešķīra tikai sešām personām, starp tām bija Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības prezidija vicepriekšsēdētājs, 2. tēvzemes sargu (partizānu) divīzijas komandieris Kārlis Ludvigs Blīmhens-Blūms un Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības prezidija loceklis, 4. Ilūkstes Tēvzemes sargu (partizānu) pulka komandieris Staņislavs Urbāns. Ordeņa III šķira tika piešķirta 38 personām, starp kurām apbalvojumu saņēma latgaliešu rakstniece, Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības vicepriekšsēdētāja Marta Skuja (īstajā vārdā Valērija Mundura), Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības prezidija loceklis, 3. tēvzemes sargu (partizānu) divīzijas komandieris R. D. Timermanis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 5. Daugavpils Tēvzemes sargu (partizānu) pulka 3. bataljona komandieris Antons Gedušs, kā arī tobrīd par 4. tēvzemes sargu (partizānu) divīzijas komandieri nozīmētais Latvijas Nacionālo partizānu apvienības vadītājs Pēteris Supe. Lielākā daļa ordeņa III šķiras saņēmēju bija ierindas partizāni, kuri bija ar savu darbību izcēlušies cīņā pret padomju okupācijas režīmu.