Homostelāji ir mūsdienās izmiruši, nelieli dzīvnieki, kuru fosilijas atrod nogulās no kembrija perioda vidusdaļas. Homostelāji bija asimetriski dzīvnieki ar bentisku dzīvesveidu. 

Homostelāju fosilijas atrastas kembrija perioda vidusdaļas 509–500 miljonus gadu vecās nogulās. Homostelāju klasifikācija ir sarežģīta, un to izcelšanās joprojām ir neskaidra. Iespējams, homostelājiem un adatādaiņiem bijuši kopīgi senči, kas dzīvojuši pirms kembrija perioda. Sākotnēji homostelājus iedalīja blastozoju (Blastozoa) apakštipā vai pushordaiņu (Hemichordata) tipā. Filoģenētiskie pētījumi 20. gs. parādīja, ka homostelāji ir viena no adatādaiņu bazālajām grupām un ir patstāvīga klase. 

Uzskata, ka homostelāji bija asimetriski dzīvnieki, bet dažas sugas bija gandrīz sekundāri bilaterālas. Vairumam pārstāvju bija viena iedomāta simetrijas plakne, kas sadalīja ķermeni divās vienādās daļās. Homostelāji bija otrmutnieki, un to dīgļa attīstības laikā primārās mutes (gastroporas) vietā veidojās anālā atvere. Homostelājiem sekundārā mute veidojās primārajai mutei pretējā ķermeņa galā. Pilnībā saglabājušās (ar mīkstajiem audiem) homostelāju fosilijas līdz šim nav atrastas, tādēļ to uzbūve ir nepietiekami pētīta. Homostelāji bija sīki, līdz 2 cm gari dzīvnieki ar tenisa raketei līdzīgu ķermeņa formu. Ķermenis bija muguras-vēdera virzienā saplacināts, vēdera pusē nedaudz ieliekts un muguras pusē izliekts. Homostelājiem ķermeni apņēma apvalks (tēka), pie kuras atradās izaugums – stēle. Tēka parasti bija apaļa vai ovāla. Tās sānos atradās lielākas, iegarenas kalcija karbonāta plātnītes, bet muguras un vēdera virsmu klāja sīkākas mozaīkveidā izkārtotas plātnītes. Homostelāju tēkai ķermeņa priekšgalā un mugurpusē bija divas vai trīs atveres. Homostelāju mute atradās ķermeņa priekšgalā labajā pusē. Anālā atvere atradās ķermeņa priekšgalā kreisajā pusē. Ne visām homostelāju sugām ir atrasta anālā atvere. Vairumam homostelāju sugu mutes atvere un anālā atvere atradās tuvu viena otrai, tādēļ uzskata, ka zarnu traktam bija “U” veida forma. Ap mutes atveri atradās radiālas, skropstainas ambulakrālās rievas barības daļiņu uztveršanai. Ambulakrālās rievas veidoja ambulakrālo sistēmu. Homostelāju tēkas priekšgalā atradās liela atvere ar kustīgu vāciņu, kas turpinājās konusveida iekšējā kamerā. Šo atveri uzskata par žaunu atveri. Aiz mutes atradās neliela atvere – hidropora. Tā, iespējams, bija saistīta ar gonoporu. Stēlei bija vienkārša uzbūve. Tā sastāvēja no divām vai trijām kalcija karbonāta plātnīšu rindām ar kanālu vidū un nebija sadalīta posmos. Stēle bija homostelāju ķermeņa pagarinājums un kalpoja kā dzīvnieka līdzsvara orgāns. Uzskata, ka tā bija stingra un varēja nedaudz kustēties vertikālā virzienā (uz augšu-leju). Homostelāji varēja augt galvenokārt kalcija karbonāta plātnīšu izplešanās rezultātā. Augot tēkas plātnīšu skaits palika nemainīgs.

Klases homostelāji Homostelea (Gill, Caster, 1960) [= Cincta (Jaekel, 1918)] pārstāvji mūsdienās ir izmiruši. 

Homostelāji bija sastopami tikai kembrija perioda vidusdaļā. Uzskata, ka homostelāju izmiršanu varēja izraisīt strauja jūras līmeņa un ūdens temperatūras pazemināšanās. Homostelāju fosilijas ir atrastas Francijā, Čehijā, Vācijā, Itālijā, Marokā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Krievijas Sibīrijas daļā. 

Homostelāju ekoloģija ir nepietiekami zināma. Uzskata, ka homostelājiem bija bentisks dzīvesveids un ka tie uzturējās jūras nogulšņu slānī salīdzinoši mazkustīgi. Uzskata, ka stēles homostelāji varēja izmantot, lai ieraktos nogulsnēs un noturētu dzīvniekus uz vietas. Homostelāji bija filtrētāji, pārvietoja ūdens masas caur žaunu atveri un uztvēra no ūdens detrīta daļiņas un planktonu.