Teodors Skujenieks Latvijas Neatkarības kara laikā bija Ziemeļlatvijas brigādes baterijas un diviziona komandieris, pēc kara līdz nāvei – Kurzemes artilērijas pulka komandieris.

Dzimis civildienesta ierēdņa Talsu apriņķa policijas pārvaldes galda (nodaļas) priekšnieka Jēkaba Skujenieka (Rundāles pagasta vecsaimnieka dēls) un Annas Katrīnas Skujenieces triju bērnu ģimenē (divas jaunākas māsas); kristīts Talsu evaņģēliski luteriskajā draudzē. Bērnībā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur tēvs no 02.1896. strādāja par muitas ierēdni. No 09.1900. mācījās Rīgas pilsētas (Nikolaja I) ģimnāzijā un 07.1909. beidza to, no 09.1909. studēja Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Lauksaimniecības nodaļā (nav beidzis). 08.1915.–01.1916. mācījās un beidza kara laika saīsināto mācību kursu Pāvila karaskolā (Павловское военное училище) Petrogradā, 15.02.–07.08.1922. mācījās un beidza Latvijas armijas vecāko virsnieku kursus, 01.12.1924.–10.07.1925. – Artilērijas virsnieku kursus Rīgā.

Precējies ar Hildu Karlīni Dumberi (otrreiz precējusies Zālīte), meita Hilda. Pēc T. Skujenieka nāves ģimene dzīvoja Rīgā.

Studiju laikā, 1913. gadā, kā Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības speciālists piedalījās lauksaimniecības lopu statistikas apkopošanā Jaunjelgavas apriņķī, rakstīja par to presē. Pirmā pasaules kara laikā pēc RPI evakuācijas uz Maskavu 14.08.1915. brīvprātīgi iestājās Krievijas armijas dienestā. Pēc karaskolas beigšanas no 14.01.1916. bija virsnieks (praporščiks) Mortīru artilērijas rezerves divizionā Serpuhovā, baterijas jaunākais virsnieks. 03.1916. komandēts uz Kaukāza armiju frontē pret Turcijas armiju, iedalīts 1., 10.1916. – 6. Kaukāza mortīru artilērijas divizionā. Podporučiks (14.08.1916.). Piedalījās kaujās. 03.1917. pārvietots uz 12. armijas artilērijas daļām Ziemeļu frontes Rīgas sektorā, virsnieks 5. atsevišķā smagās artilērijas diviziona 3. baterijā. Poručiks (14.08.1917.). Pēc atkāpšanās no Rīgas no 09.1917. – divizionā pie Līgatnes, pēc tam pozīcijās pie Siguldas, 02.1918. pārvietots uz Cēsīm. Sākoties Vācijas armijas uzbrukumam, 19.02.1918. divizions atkāpās uz Pleskavu Krievijā, no turienes – uz Medveģu Novgorodas guberņā. 02.1918. diviziona izformēšanas dēļ atvaļināts no armijas. 08.1918.–12.1918. – agronoms pārtikas valdē, 12.1918. ienākot Sarkanajai armijai, kādu laiku dzīvoja bez nodarbošanās, slapstīdamies. 12.1918. Igaunijā brīvprātīgi iestājās igauņu aizsargu savienībā (kaitselītā, kaitseliit).

01.02.1919. Igaunijā, Tērbatā (tagad Tartu), iedalīts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants) latviešu pašaizsardzības rotā Tērbatā, 04.03.1919. – 1. Valmieras kājnieku pulkā. No 21.03.1919. –vecākais virsnieks 1. Valmieras baterijā, no 19.04. – baterijas komandiera vietas izpildītājs. 23.05. iecelts par 2. Cēsu baterijas komandieri, 31.03.–26.05. piedalījās kaujās ar Padomju Latvijas armiju, 06.–07.1919. – Cēsu kaujās ar vācu spēkiem, no 20.06. bija 1. Ziemeļlatvijas artilērijas diviziona komandieris. 20.06.1919. kaujā pie Lodes stacijas saindēts ar smacējošajām gāzēm un ar artilērijas lādiņa šķembu viegli ievainots labās kājas apakšstilbā. 21.–22.06.1919. pie Lodes stacijas, kad latviešu vienības bija aplenktas un piespiestas pie Gaujas, tiešā pretinieka apšaudē no priekšējā novērošanas punkta vadīja artilērijas uguni, atbalstot veiksmīgu kājnieku pretuzbrukumu pie Skangaļu muižas Liepas pagastā un pie Cēsīm (par to 12.1921. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). Kapteinis (01.07.1919.). 07.08.1919. divizions pārformēts par Latvijas armijas Vidzemes artilērijas pulku, Skujenieks palika 1. diviziona komandiera amatā, 23.09. divizionam piešķirts 4. numurs Latvijas armijas artilērijas divizionu kopīgajā numerācijā. 08.–10.1919. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Latgales frontē, 10.–12.1919. –ar Bermonta armiju Zemgalē, 01.1920. pulka vienības pārvietotas uz Latgales fronti pret Sarkano armiju, līdz 24.03. piedalījās kaujās. No 27.03.1920. – Galvenās artilērijas pārvaldes Administratīvās daļas priekšnieka vietas izpildītājs Rīgā. Pulkvedis-leitnants (03.05.1920.; par kaujas nopelniem). 10.08.1920. iecelts par Kurzemes artilērijas pulka komandieri Latgales frontē. Pēc Neatkarības kara noslēguma pulks pārvietots uz Liepājas garnizonu. Pulkvedis (22.06.1925.). Rakstīja par artilērijas jautājumiem militārajā presē. Studiju laikā pievienojās studentu korporācijai “Selonija”. Rundāles pagasta Āžeļos piederēja mantota lauku saimniecība (12.03.1906. soda ekspedīcija nošāva radinieku, šo māju saimnieku Jāni Skujenieku). Izdarīja pašnāvību, naktī psiholoģisku pārdzīvojumu dēļ nošaujoties savā dzīvoklī Liepājas Kara ostā, izvadīts no korporācijas “Selonija” dzīvokļa Rīgā, piedaloties armijas pārstāvjiem.

Par nopelniem Pirmā pasaules kara kaujās T. Skujenieks apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (III šķira, ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”); par kaujas un dienesta nopelniem Latvijā – ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Igaunijas Brīvības krustu (II šķiras III pakāpe), Igaunijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi.