Hermans Gērings bija viens no vadošajiem Trešā reiha politiķiem, viens no tuvākajiem Ādolfa Hitlera (Adolf Hitler) līdzgaitniekiem. Pildījis Reihstāga priekšsēdētāja amatu, bijis valsts ekonomiskās attīstības vadītājs kopš 1936. gada. Otrā pasaules kara gados kontrolēja okupēto teritoriju saimniecisko izmantošanu, vadīja kara aviāciju un bija valsts vadoņa (fīrera) Ā. Hitlera vietnieks. Pēc Trešā reiha sakāves Otrajā pasaules karā sabiedroto valstis H. Gēringu uzskatīja par galveno atbildīgo un līdz ar to tiesājamo kara noziedznieku. H. Gēringam piesprieda nāvessodu Nirnbergas tiesas prāvā, taču viņš veica pašnāvību dažas stundas pirms soda izpildes.

H. Gērings dzimis jurista un vācu koloniju administrācijas pārstāvja Heinriha Gēringa (Heinrich Ernst Göring) un Franciskas (Franziska, dzimusi Tīfenbrunna, Tiefenbrunn) ģimenē. Ģimenē bija pieci bērni, H. Gērings bija otrs jaunākais. Viņa tēvam bija divi bērni no iepriekšējās laulības. Tēvs un māte sākumā atradās valsts dienesta gaitās Haiti, tādēļ bērna audzināšanu uzņēmās radinieki. Gēringiem nepiederēja īpašumi.

Skolas gaitas sāka privātskolā Firtē, vēlāk turpat mācījās valsts humanitārajā ģimnāzijā (Heinrich-Schliemann-Gymnasium) un ģimnāzijā (Gymnasium Carolinum) Ansbahā. Jau skolas gados sāka aizrauties ar militārajām un kara lietām. 1909. gadā Berlīnē iestājās Prūsijas Karalistes Galvenajā kadetu skolā (Königlich Preußische Hauptkadettenanstalt), 1913. gadā beidza vidējās izglītības kursu un ieguva virsnieka pakāpi. 1922. gadā studēja vēsturi un ekonomiku Minhenes Universitātē (Ludwig-Maximilians-Universität München).

1923. gadā Stokholmā laulājies ar šķirteni zviedrieti Karīnu fon Kantcovu (Carin von Kantzow, dzimusi Foka, Fock), sieva mira 1931. gadā, pārim pēcteču nebija. 1935. gadā laulājās ar šķirteni aktrisi Emmiju Kestlinu (Emma Johanna Henny (Emmy) Köstlin, dzimusi Zonnemane, Sonnemann), abu laulībā 1938. gadā dzima meita Eda (Edda), kura 2018. gadā mira, neatstājot tiešus H. Gēringa pēctečus.

H. Gēringa sievu E. Gēringu un Jozefa Gēbelsa (Joseph Goebbels) sievu Magdu Gēbelsu (Magda Goebbels) bija pieņemts uzskatīt par Trešā reiha “pirmajām lēdijām”, jo Ā. Hitlers bija neprecēts.

Profesionālo militāro karjeru H. Gērings sāka Pirmajā pasaules karā. 1914. gadā piedalījās mazās kaujās Elzasas frontē. Kopš 1914. gada bija norīkots dienestam kara aviācijā, pildīja aviācijas izlūka un fotogrāfa pienākumus, par ko tika apbalvots ar Dzelzs krusta ordeni. 1915. gadā pabeidza pilota kursus un kļuva par kara aviācijas pilotu. 1917.–1918. gadā bija kara aviācijas vienības komandieris un virsleitnants. Pirmā pasaules kara laikā izcīnīja 22 uzvaras gaisa kaujās.

Pēc kara beigām uzturējās Zviedrijā, kur līdz 1921. gadam darbojās transporta aviācijas jomā. 1922. gadā Minhenē iepazinās ar Ā. Hitleru, kurš 1923. gadā iecēla H. Gēringu par NSDAP paramilitārās organizācijas (Sturmabteilung, SA) komandieri. 09.11.1923. piedalījās Ā. Hitlera organizētajā apvērsuma mēģinājumā Minhenē un policijas apšaudē tika ievainots, ievainojumu sāpju remdēšanai sāka lietot morfiju. Kopā ar sievu aizbēga uz Austriju, tādējādi izvairoties no cietumsoda. Kopš 1925. gada vairākas reizes uzturējās Stokholmā, kur ārstēja narkotiku izraisīto atkarību. 1925. gadā apvērsuma dalībniekus amnestēja, un 1927. gadā H. Gērings atgriezās dzimtenē, turpināja darbu transporta aviācijā.

Paralēli profesionālajām darba gaitām atjaunoja dalību NSDAP. 1932. gadā kļuva par Reihstāga prezidentu, vēlēšanās uzveicot gan savas partijas, gan sociāldemokrātu un komunistu kandidātus. Pēc Ā. Hitlera iecelšanas par kancleru 30.01.1933. kļuva par ministru iekšlietās un gaisa satiksmes jomā. Kontrole iekšlietās ļāva H. Gēringam 1933. gadā īstenot valsts varas koncentrāciju NSDAP rokās, tostarp sākumā panākt, ka policija sadarbojas ar NSDAP militarizētajiem grupējumiem SA un SS (Schutzstaffel), kā arī radīja Vācijas Valsts slepenpoliciju (Geheime Staatspolizei, Gestapo), kuras uzdevumos ietilpa sabiedrības politiskās uzticamības uzraudzība. 1934. gadā H. Gērings bija viens no t. s. “Garo dunču nakts” (Nacht der langen Messer) organizētājiem. Tās gaitā iznīcināja revolucionāri noskaņoto kreiso NSDAP nometni, kas pulcējās ap SA vadītāju Ernstu Rēmu (Ernst Julius Günther Röhm), kā arī citas konkurējošas personas.

Ā. Hitlers daudzkārt iecēla H. Gēringu par savu pēcteci, pirmo reizi slepeni tas notika 12.1934. Kopš 1935. gada viņa vadībā notika kara aviācijas izveide, ko iepriekš bija liedzis Versaļas līgums. Kopš 1936. gada Trešajā reihā stājās spēkā četrgadu saimniecības plāns, par kura īstenošanu bija atbildīgs H. Gērings. Otrā pasaules kara laikā H. Gērings bija augstākā atbildīgā valsts amatpersona par okupēto teritoriju saimniecisko izmantošanu. Varas koncentrācija ļāva H. Gēringam vairot savu personīgo bagātību, tostarp iegūt lielu mākslas darbu kolekciju un iekārtot greznu īpašumu Brandenburgas Šorfhaides mežā. Piekoptā luksusa dzīves iespaidā H. Gērings kļuva izteikti korpulents, pat partijas aprindās zobgalīgi mēdza teikt, ka viņš “sēž uz sava vēdera”.

H. Gērings atbalstīja Somijas pretošanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) agresijai Ziemas karā (1939–1940). Kopš 1940. gada vidus neveiksmīgo gaisa kauju dēļ pār Angliju H. Gērings sāka zaudēt savu ietekmi Trešajā reihā. Kara turpinājumā Ā. Hitlers pārmeta H. Gēringam, ka viņš nav spējis organizēt valsts gaisa aizsardzību. 23.04.1945., brīdī, kad fronte bija pietuvojusies Berlīnei, H. Gērings bija sagatavojies pārņemt varu un uzsākt miera sarunas. Ā. Hitlers to izprata kā apvērsuma mēģinājumu un atstādināja H. Gēringu no visiem amatiem, 29.04.1945. izslēdza H. Gēringu no NSDAP un par savu vietnieku iecēla kara flotes virspavēlnieku Karlu Dēnicu (Karl Dönitz). 08.05.1945. H. Gērings kopā ar sievu un meitu brīvprātīgi padevās gūstā Amerikas Savienotu Valstu (ASV) karaspēkam Berhtesgādenē. Uzvarētājvalstu organizētajā Nirnbergas prāvā 1946. gadā H.Gēringu uzskatīja par galveno apsūdzēto kara noziedznieku, tiesa piesprieda viņam nāves sodu, ko bija paredzēts izpildīt 16.10.1946. Dažas stundas pirms tam H. Gērings izdarīja pašnāvību, pārkožot ciānkālija ampulu. Pilnīgas slepenības apstākļos ASV dienesti Minhenē kremēja viņa ķermeni un izkaisīja pelnus Izaras upē.

H. Gērings bija starptautiski labi zināms, plašu popularitāti ieguvis kā izcils kara lidotājs. Trešā reiha vadošo amatpersonu vidū viņš ievērojams ar ārvalstu (vāciešiem simpatizējošo) augstāko apbalvojumu lielo skaitu. Saņēmis Bulgārijas, Dānijas, Dienvidslāvijas, Japānas, Rumānijas, Spānijas, Ungārijas un Zviedrijas atsevišķus ordeņus, bet Itālija un Somija H. Gēringu apbalvojusi pat vairākkārt. Pēc Ā. Hitlera H. Gērings kopā ar J. Gēbelsu ir viens no visplašāk pieminētajiem Trešā reiha politiķiem latviešu presē un publicistikā.

H. Gēringam bija liela loma nacionālsociālistiskā režīma stiprināšanā kopš 1933. gada un okupēto teritoriju saimnieciskajā izmantošanā Otrā pasaules kara gados. Kopš 1943. gada rudens pēc viņa iniciatīvas organizēja saimniecībai nozīmīgo resursu, izejvielu un pārtikas izvākšanu no piefrontes joslas ar PSRS, kas pasliktināja arī okupētās Latvijas iedzīvotāju apgādi.

H. Gērings bija viens no Trešā reiha režīma varenākajiem pārstāvjiem, kas nekautrējās izmantot varu personīgās labklājības vairošanā un godkāres apmierināšanā. Tā kā Ā. Hitlers bija miris jau neilgi pirms vācu kapitulācijas, H. Gērings pēc kara bija galvenais atbildīgais par kara noziegumiem, un viņa vārds sabiedrības vēsturiskajā atmiņā saglabājies kā nacionālsociālistu totalitārās varas simbols.

Līdztekus citām Trešā reiha augstām amatpersonām H. Gērings dokumentēts vācu kinohronikās. Mākslas kinolentes, kur ar izdomātiem vārdiem atainoti redzamākie vācu nacionālsociālisti, tostarp arī H. Gērings, parādījās jau Otrā pasaules kara laikā. Tāda, piemēram, ir režisora un galvenās lomas atveidotāja Čārlija Čaplina (Charlie Chaplin) 1940. gada komēdija “Lielais diktators” (The Great Dictator). Kopš tā laika Trešā reiha līderi atainoti daudzās spēlfilmās, tostarp 21. gs. H. Gērings atveidots vācu režisora Olivera Hiršbīgela (Oliver Hirschbiegel) 2004. gada drāmā “Sakāve” (Der Untergang), kas atspoguļo 1945. gada pavasara dramatiskās norises Trešajā reihā. 2025. gadā pirmizrāde bija daudzus gadus tapušajai režisora Džeimsa Vanderbilta (James Platten Vanderbilt) vēsturiskai drāmai “Nirnberga” (Nuremberg), kurā galveno – H. Gēringa – lomu šim žanram iepriekš neraksturīgā cilvēciskā manierē atveido pazīstamais amerikāņu aktieris Rasels Krovs (Russell Crowe).