Tālis Matīss bija tenors, Latvijas Nacionālās operas solists 20. gs. 30. gados, režisors, pedagogs, dziesmu autors, pirmais operdziedonis no Latgales.

Zemnieku Andreja un Lizetes četru bērnu ģimenē kā trešais dzimušais Tālis Matīss grūto materiālo apstākļu dēļ agri sāka gana gaitas, vēlāk strādāja par grāvraci. Pamatizglītību ieguvis Balvu luterāņu baznīcas draudzes skolā. 1925. gadā pabeidzis Balvu komercskolu, kur izveidoja un vadīja zēnu vokālo kvartetu. Gadu strādājis tēva saimniecībā, T. Matīss ieradās Rīgā nolūkā kļūt par gleznotāju, taču šo vēlmi aizstāja interese par teātri. T. Matīss mācījās Zeltmata (Ernesta Kārkliņa) vadītajos dramatiskajos kursos (1927–1929). Pēc Zeltmata kursiem T. Matīss kā Latvijas Jaunatnes savienības režisors profesionāli sagatavoja vairākas izrādes pirmoreiz Latgalē – Rugājos, Balvos u. c.

Latvijas Konservatorijā (mūsdienās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas  akadēmija) viņam neizdevās iestāties, taču pašmācības ceļā T. Matīss apguva vokālās klases kursu, mūzikas teoriju, vēsturi, mācījās pie vokālā pedagoga, konservatorijas docenta Eduarda Miķelsona, arī pie operdziedātājas Izoldes Pulciņas-Salnājas.

Precējies divas reizes: pirmā sieva Vija Ozoliņa, otrā – pianiste Ada Volfmane-Ose.

30. gados kopā ar komponistu, latviešu simfoniķi Jāni Ivanovu, kas strādāja par Latvijas Radio orķestra galveno diriģentu, tapa vairākas tieši T. Matīsa balsij rakstītas tautasdziesmu apdares, tostarp, “Aiz ezera balti bērzi”, arī oriģināldziesmas. T. Matīss dziedāja radio koncertos.

Par spīti akadēmiska diploma trūkumam 1933. gadā T. Matīss sāka strādāt Latvijas Nacionālajā operā, dziedāja tenora partijas. Viņa repertuārā bija tādas tenoru lomas kā Hozē Žorža Bizē (Alexandre-César-Léopold Bizet) operā “Karmena” (Carmen, 1875), Kavaradosi Džakomo Pučīni (Giacomo Antonio Domenico Michele Secondo Maria Puccini) operā “Toska” (Tosca, 1900), Rūdolfs Dž. Pučīni operā “Bohēma” (La Bohème, 1896) u. c. Līdztekus darbam operā uzstājās koncertos, izpildīja operu un operešu mūziku, tautasdziesmas, latviešu un citu autoru oriģināldziesmas, tostarp simfoniskā orķestra pavadībā.

30. gados viņš veica ieskaņojumus izdevniecības Bellaccord-Electro skaņuplatēs: to vidū tautasdziesmas, tostarp Latgales, operešu ārijas, ārzemju un latviešu autoru dziesmas. Sevišķu popularitāti T. Matīsa sniegumā izpelnījās dziesmas “Meldermeitiņa”, “Nāc pie manis tuvāk”, fokstroti “Mans mīļais draugs”, “Rozamunde”, melodijas no Rūdolfa Frimla (Charles Rudolf Friml) operetes “Rozmarija” u. c. Dziedātāja balss skanēja latviešu pilnmetrāžas skaņu filmā “Zvejnieka dēls” (1940), kur viņš dziedāja “Pie Dzintara jūras”.

1939. gadā T. Matīss uzstājās Kauņā (Lietuva) un Tallinā (Igaunija), Vācijā.

Sadarbība un draudzība T. Matīsam izveidojās ar rakstnieku Jāni Klīdzēju. T. Matīss reizēm arī pats sacerējis tekstus un komponējis. Populārākā ir dziesma “Brūnacīte” ar J. Klīdzēja vārdiem, kas pirmoreiz izskanēja J. Klīdzēja stāsta “Benedikta ermoņikas” (1937) radio iestudējumā 40. gadu sākumā. T. Matīsa vārdi ir Jāņa Norviļa dziesmai “Daugaviņa puto balti” un J. Ivanova dziesmai “Latgales līdumos”.

Padomju okupācijas laikā 1940./1941. gada sezonā T. Matīss strādāja Liepājas operā. Tobrīd bija Latvijas Nacionālās operas ārštata solists, koncertēja, izpildot latviešu un ārzemju autoru kamermūziku. Vācu okupācijas laikā uzstājies arī Vācijā tur nodarbinātajiem latviešiem. Koncertizbraukumos kā administratore līdz devās T. Matīsa sieva V. Ozoliņa-Matīsa. Viņa arī pieteica programmu. Nereti T. Matīss kļuva par tobrīd jauno komponistu Arvīda Žilinska, J. Norviļa. J. Ivanova, Haralda Berino u. c. pirmo izpildītāju. 40. gados par dziedātāja koncertmeistari sāka strādāt A. Volfmane-Ose.

No 40. gadu vidus līdz 1955. gadam T. Matīss bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) Valsts Filharmonijas solists. Izpildīja Emīla Dārziņa solodziesmu programmu, kas guva lielus panākumus. A. Volfmanes-Oses pavadībā viņš sniedza koncertus dažādās Latvijas apdzīvotās vietās, nereti bija viens no kopējās koncertbrigādes dalībniekiem. Notika arī solokoncerti. Repertuārā bija A. Žilinska, Lūcijas Garūtas, Jāņa Ķepīša, Jāņa Ozoliņa un citu dziesmas. 1956. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņotas latgaliešu tautasdziesmas.

60. gados T. Matīss pārtrauca skatuves gaitas, pievērsās tikai pedagoga darbam. Jau iepriekš T. Matīss strādāja P. Jurjāna Rīgas Mūzikas skolā, vadīja Poligrāfiķu centrālā kluba (kopš 1963. gada operdziedonis VEF kluba / kultūras pils) vokālo studiju. Koncertmeistare bija T. Matīsa sieva. Viņa skolēnu vidū ir vairāki vēlāk ievērojami Latvijas vokālisti, pedagogi – Maigurs Andermanis, Irēna Donava, Irēna Kalsone, Vilnis Rakstiņš, Arvīds Imants Luste u. c.

Par godu T. Matīsa 70. jubilejai sarīkots koncerts VEF kultūras pilī, izdota viņa 30. gadu ierakstu mazā vinila skaņuplate, kas sasniedza tirāžu – 10 tūkstoši eksemplāru.

1977. gadā klajā nāca T. Matīsa pedagoģiskās pieredzes apkopojums, vērojumi un atziņas vokālās pedagoģijas laukā “Par dziedāšanas mākslu”.

Tenora T. Matīsa priekšnesumi izcēlās ar sirsnību, dabisku muzikalitāti, dziļu patiesīgumu. Viņam bija silts, patīkams balss tembrs, pa spēkam bijis daudzpusīgs, raksturā dažāds repertuārs: no klasiskām operu ārijām līdz izklaides dziesmiņām. Profesionāļi viņa balsi novērtēja kā kamerstila, mazāk piemērotu operai, toties lielisku ierakstu darbam, kas spilgti īstenojās 20. gs. 30. gados.

Ļoti liela nozīme T. Matīsa daiļradē bija Latgales tautasdziesmām, viņš kļuva par visu J. Ivanova solodziesmu pirmo izpildītāju.

Lielu popularitāti izpelnījusies T. Matīsa sacerētā dziesma “Brūnacīte” – Amerikas Savienotajās Valstīs to skaņuplatē iedziedāja tenors Alberts Vēciņš, grupa “Trīs no Pārdaugavas”, Latvijā – Jānis Sproģis, Andris Daņiļenko, Dainis Skutelis, “Senči”, Dobeles zemessargu ansamblis u. c.