“Līdztiesība” bija 20. gs. 90. gados Latvijā aktīvs politiskais spēks, kas sākotnēji izveidojās kā politiskā organizācija no Latvijas Republikas Augstākās padomes frakcijas pārstāvjiem ar tādu pašu nosaukumu “Līdztiesība” un pārstāvēja galvenokārt krievvalodīgo iedzīvotāju intereses pārejas periodā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Piedalījās 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā, un 1998. gadā, gatavojoties 7. Saeimas vēlēšanām, notika triju kreisi orientēto partiju (partija “Līdztiesība”, “Tautas saskaņas partija” un “Latvijas Sociālistiskā partija”) konsolidācija, izveidojoties apvienībai “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL). Partijas politiskā līnija no 2007. gada turpinājās Latvijas Krievu savienības darbībā.

Saskaņā ar partijas programmatiskajiem dokumentiem tā iestājās par pilsonisko un politisko tiesību vienlīdzību, kritiski vērtēja valsts nacionālo un pilsonības politiku un akcentēja sociālā taisnīguma un minoritāšu tiesību jautājumus. “Līdztiesības” ideoloģija balstījās uz vienlīdzīgu tiesību un politiskās pārstāvniecības principu, īpašu uzmanību pievēršot etnisko un lingvistisko minoritāšu tiesībām Latvijā. Savas pastāvēšanas laikā tā iestājās, piemēram, par iekļaujošu pilsonības politiku, plašāku nepilsoņu tiesību nodrošināšanu, mazākumtautību kultūras un izglītības autonomiju, kā arī par krievu valodas plašāku lietojumu publiskajā telpā. Ideoloģiski partija pozicionējās kreisi centriskajā spektrā, akcentējot sociālo taisnīgumu, sociālās garantijas un valsts atbildību pārejas perioda sociālo seku mazināšanā.

Politiskā organizācija “Līdztiesība” izveidojās 1990. gadā kā Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu frakcija ar tādu pašu nosaukumu “Līdztiesība”, kas apvienoja deputātus, kuri vairumā noraidoši un kritiski izturējās pret Latvijas neatkarības atjaunošanas procesu un iestājās par pakāpeniskāku politisko transformāciju, kā arī par krievvalodīgo interešu aizsardzību. Politiskais spēks piedalījās 1993. gada parlamenta vēlēšanās un ieguva pārstāvniecību 5. Saeimā ar septiņiem deputāta mandātiem, kļūstot par vienu no mazākumtautību interešu politiskajiem spēkiem 20. gs. 90. gados. Nākamajās 6. Saeimas vēlēšanās “Līdztiesības” pārstāvji kandidēja Latvijas Sociālistiskās partijas sarakstā, kas kopā Saeimā ieguva piecas deputātu vietas. Kā politiska partija “Līdztiesība” tika oficiāli pasludināta dibināšanas sapulcē 1996. gada 27. jūlijā. Partija tika reģistrēta Tieslietu ministrijā 1996. gada 11. decembrī, nostiprinot savu darbību Latvijas daudzpartiju sistēmā pēc neatkarības atjaunošanas. Būtiskas izmaiņas partijas attīstībā notika 1998. gadā, kad “Līdztiesība” kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju un Tautas saskaņas partiju izveidoja apvienību PCTVL, lai konsolidētu savu elektorātu un tādējādi palielinātu politisko ietekmi. Turpmākajos gados partija neizcēlās ar īpašiem sasniegumiem, un tās politiskā darbība un ideoloģiskais mantojums reorganizācijas rezultātā 2007. gada 19. oktobrī pārtapa Latvijas Krievu savienībā.

Partijas “Līdztiesība” organizatoriskā struktūra atbilda 20. gs. 90. gadu Latvijas politisko partiju modelim un balstījās uz centralizētu vadību un reģionālo nodaļu tīklu. Augstākā lēmējinstitūcija bija Republikāniskā konference, kas notika ne retāk kā reizi gadā. Tā noteica politiskās pamatnostādnes, apstiprināja partijas programmu un ievēlēja, piemēram, Republikānisko centru, kas sastāvēja no 30 ievēlētiem delegātiem. Ikdienas politisko un organizatorisko darbu koordinēja partijas līderis, priekšsēdētājs un viņa vietnieki, kā arī kasieris, savukārt politiskās pozīcijas parlamentā formulēja Saeimas frakcija “Līdztiesība”. Partijas valde sastāvēja no līdera, priekšsēdētāja un viņa vietniekiem, kā arī pieciem citiem locekļiem, kurus ievēlēja Republikāniskais centrs. No 2001. gada līdz partijas darbības izbeigšanai, kļūstot par apvienību 2007. gadā, “Līdztiesības” vadībā kā līdere atradās Tatjana Ždanoka (1993. gadā kļuva par vienu no kustības “Līdztiesība” vadītājām un, tai 1996. gadā pārveidojoties par partiju, kļuva par tās priekšsēdētāju), kura vienlaikus bija arī PCTVL līdzpriekšsēdētāja, kā arī Vladimirs Buzajevs, kurš ieņēma partijas priekšsēdētāja amatu.

Par partijas biedriem varēja kļūt Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri bija sasnieguši 18 gadu vecumu un atzina un ievēroja partijas programmu un statūtus. Atbilstoši statūtiem, pagastos, rajonos, pilsētās varēja izveidot partijas teritoriālās organizācijas, ja tajās piedalījās ne mazāk kā trīs partijas biedri. Partija savu darbību koncentrēja pamatā Rīgā un lielākajās pilsētās, piemēram, partijas nodaļas atradās Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē, kur bija ievērojams mazākumtautību īpatsvaru, kas nodrošināja biedru piesaisti, priekšvēlēšanu kampaņu īstenošanu un saikni ar savu elektorātu. Partija īstenoja sadarbību ar idejiski radniecīgām partijām un sabiedriskajām organizācijām, kas vēlāk veicināja tās integrāciju plašākās politiskajās apvienībās. Partijas birojs atradās Rīgā, Rūpniecības ielā 9.

Partija “Līdztiesība” Saeimas vēlēšanās kā patstāvīgs politiskais spēks piedalījās 1993. gadā un 5. Saeimas vēlēšanās ieguva 5,8 % balsu un septiņus deputātu mandātus, nodrošinot sev pārstāvniecību parlamentā. Turpmākajās Saeimas vēlēšanās partija vairs nestartēja atsevišķi, bet darbojās politisko apvienību sastāvā. Tādējādi partijas politiskā ietekme Saeimā pēc 20. gs. 90. gadu vidus tika īstenota galvenokārt kopīgos vēlēšanu sarakstos un sadarbībā ar ideoloģiski radniecīgiem politiskajiem spēkiem.

* Partijas “Līdztiesība” pārstāvji kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta.

** 8. un 9. Saeimas vēlēšanās partija “Līdztiesība” piedalījās kā daļa no apvienības PCTVL.

Avots: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Pašvaldību vēlēšanās partija “Līdztiesība” aktīvi piedalījās 20. gs. 90. gadu pirmajā pusē, īpaši lielākajās pilsētās ar ievērojamu mazākumtautību īpatsvaru, piemēram, Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Arī pašvaldību līmenī “Līdztiesība” politiskā ietekme un dalība vēlēšanās laika gaitā arvien vairāk tika īstenota apvienību formātā, kas ļāva saglabāt elektorālo atbalstu.

* Partijas “Līdztiesība” pārstāvji kandidēja vēlēšanās no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta (Latvijas Sociālistiskā partija – “Līdztiesība”).

** Savienība par progresu un līdztiesību – Latvijas Sociālistiskā partija.

*** Vēlētāju apvienība “Līdztiesība”.

**** Partija “Līdztiesība” vēlēšanās piedalījās kā daļa no apvienības PCTVL.

Avots: CVK dati (apkopojumā iekļautas tikai pašvaldības, kurās partija ir ieguvusi pārstāvniecību, t. i., vismaz vienu deputāta vietu).

Partija savās rindās apvienoja dažādu nozaru pārstāvjus. Pie dibinātājiem un redzamākajiem partijas līderiem ir pieskaitāmi, piemēram, matemātikas doktore, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāte T. Ždanoka (partijas “Līdztiesība” līdere, Rīgas domes deputāte, Eiropas Parlamenta deputāte); ģeologs V. Buzajevs (partijas priekšsēdētājs, 8. un 9. Saeimas deputāts, Rīgas domes deputāts); ekonomists, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts Sergejs Dīmanis (partijas “Līdztiesība” līdzpriekšsēdētājs) u. c.

21. gs. pirmās desmitgades sākumā partiju apvienība izveidoja un aktīvi izmantoja savu tīmekļa vietni “PctvL.lv”.