Pēteris Kire 20. gs. 20. gados bija viens no Latvijas armijas artilērijas pulku komandieriem, pēc tam ieņēma pulka komandiera palīga amatu, kā arī aizvietoja pulku komandierus un ieņēma amatus Artilērijas inspektora štābā.

Dzimis māju saimnieka Pētera un Trīnes (dzimusi Lorence) Ķīru ģimenē, kristīts Liepājas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā draudzē. 06.1913. beidzis Biržas komercskolu Liepājā, 13.02.–07.08.1923. mācījies un beidzis Latvijas armijas vecāko virsnieku kursus, 27.11.1924.–10.07.1925. mācījies un beidzis artilērijas virsnieku kursus.

Precējies 06.1917. ar Līnu Ģertrūdi Ellu Ulmani.

Pēc komercskolas beigšanas 14.07.1913. kā savvaļnieks iestājās obligātajā karadienestā Krievijas armijā, dienēja Daugavgrīvas cietokšņa artilērijā. Pēc artilērijas rezerves virsnieka zināšanu pārbaudījuma 14.07.1914. paaugstināts par praporščiku, sakarā ar starptautisko situāciju nav atvaļināts rezervē, bet iedalīts cietokšņa artilērijas 5. rotā, jaunākais virsnieks. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 14.09.–14.11.1914. bija piekomandējumā Viļņas karaskolai (Виленское военное училище) pārbaudījuma kārtošanai paaugstināšanai par podporučiku (pilna karaskolas miera laika izglītības kursa apjomā, nenokārtoja). 06.1915. pārcelts uz 4. aplenkuma artilērijas pulku Ziemeļu (Rīgas iecirknis) frontē, no 14.09.1915. diviziona adjutants, no 11.1915. baterijas jaunākais virsnieks, no 12.1915. baterijas komandiera vietas izpildītājs (05.1916. apstiprināts baterijas komandiera amatā). Podporučiks (12.1916.), poručiks (02.1917.), štābkapteinis (10.1917.). 07.1915.–09.1917. piedalījās kaujās ar Vācijas armiju. No 10.1917. bija 4. atsevišķā artilērijas diviziona baterijas komandieris. 30.03.1918. atvaļināts no armijas Krievijā, 04.–09.1918. dažādu gadījuma darbu strādnieks. 09.1918. Ņižņijnovgorodā mobilizēts Padomju Krievijas Sarkanajā armijā. Piedalījās kaujās ar kazaku karaspēku dienvidos, 10.04.1919. vienības sastāvā pārvietots uz Padomju Latvijas armiju Vidzemē, 16.04.1919. dezertēja, dzīvoja vecāku mājās.

24.05.1919. brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis), dienēja Rīgas Jūrmalas komandantūrā, no 04.06. komandantūras adjutants un saimniecības pārzinis. 24.07.1919. pārvietots uz Rīgas jaunformējamajiem spēkiem, 6. rotas vada komandieris. 09.08.1919. iedalīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, 23.08.1919. – armijas Artilērijas rezervē. 30.09. iecelts par 2. jaunformējamā diviziona baterijas komandieri un diviziona komandiera vietas izpildītāju (šos pienākumus pildīja līdz 20.10.). 28.10.1919. baterija iekļauta armijas 1. artilērijas divizionā. 10.11.1919. Torņakalna ieņemšanas laikā Skultes muižas rajonā zem spēcīgas ienaidnieka uguns ar artilērijas vadu izvirzījās uz priekšu un ar labi mērķētu uguni apšaudīja ienaidnieka bateriju, kā arī bermontiešu ķēdes, tādējādi sekmēdams kājnieku virzīšanos uz priekšu un ienaidnieka galīgu sakaušanu (par to 1923. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). 26.11.1919. diviziona sastāvā iedalīts Kurzemes artilērijas pulkā, vēl vairākkārt diviziona komandiera vietas izpildītājs. Piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Latgales frontē. Pulkvedis-leitnants (09.03.1920.; par kaujas nopelniem 20.–21.11. Jelgavas atbrīvošanā). 16.03.1920. iecelts par Kurzemes artilērijas pulka 1. diviziona komandieri. Pēc Latvijas Neatkarības kara Kurzemes artilērijas pulks novietots Liepājas garnizonā. 04.10.1921. iecelts par Latgales artilērijas pulka komandieri, no 10.12.1921. arī Krustpils un Jēkabpils (Jēkabmiesta) garnizona priekšnieks. Pulkvedis (20.06.1925.). No 28.09.1925. Zemgales artilērijas pulka komandieris Daugavpilī. 05.10.1926. “pēc paša vēlēšanās” atbrīvots no pulka komandiera amata, 12.10.1926. iecelts par Vidzemes artilērijas pulka komandiera palīgu Rīgā, 30.10.1926. piekomandēts Artilērijas inspektora štābam. 06.–10.1927. Kara tiesas pagaidu loceklis. 30.11.1928. iecelts par Artilērijas inspektora štāba priekšnieka vietas izpildītāju. 19.–22.08.1929. komandējumā Igaunijā, kur piedalījās Igaunijas armijas artilērijas šaušanā. 28.11.1929.–28.11.1930. bija Bruņoto vilcienu pulka komandiera vietas izpildītājs, pēc tam Vidzemes artilērijas pulka komandiera palīgs (līdz 13.10.1934.). 06.–10.1932. karatiesas pagaidu loceklis. No 15.10.1934. Kurzemes artilērijas pulka komandiera vietas izpildītājs Liepājā. 16.10.1936. pēc pulka komandiera Žaņa Magnusa Jomerta atgriešanās no kursiem nodeva amatu un komandēts artilērijas inspektora rīcībā. No 31.12.1936. atkal Vidzemes artilērijas pulka komandiera palīgs (ieradās un amata pienākumus uzņēmās 03.1937.). 15.10.1937. atvaļināts pēc paša vēlēšanās (faktiski sakarā ar garīgās veselības traucējumiem pēc ilgstošas izmeklēšanas Rīgas Kara slimnīcā). Dzīvoja Rīgā un savā vasarnīcā Majoros, Jomas ielā 13, kur izdarīja pašnāvību nošaujoties. Bija piešķirta jaunsaimniecība Augšpils pagastā, ko pārdeva.

Bijušais Krievijas armijas artilērijas rezerves virsnieks ar Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara kauju pieredzi P. Kire 20. gs. 20. gados bija viens no Latvijas armijas divīziju artilērijas pulku komandieriem, tieši piedaloties artilērijas veidošanā, kā arī garnizonu dzīvē un sabiedriskajā darbībā Krustpilī, Jēkabpilī un Daugavpilī. Pēc tam, neraugoties uz sasniegto pulkveža dienesta pakāpi, ieņēma pulka komandiera palīga amatu, kā arī aizvietoja pulku komandierus un ieņēma amatus Artilērijas inspektora štābā. Ticams, ka karjeras izaugsmes apstāšanās saistīta ar nopietnām veselības problēmām, kuras 1937. gadā izraisīja atvaļināšanu un pēc tam P. Kires pašnāvību.

Par kaujas nopelniem Krievijas armijā P. Kire apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (III šķira, ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”), par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā – ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira).

11.11.2003. Jūrmalas Nacionālo spēku apvienība Vecdubultu kapsētā uz P. Kires kapa uzstādīja tipveida granīta piemiņas plāksni.