Jānis Miņins ir viens no ievērojamākajiem Latvijas bobsleja pilotiem. Turīnas ziemas olimpisko spēļu 6. vietas ieguvējs divniekos (2006. gadā). Pēc neatkarības atgūšanas Latvijai izcīnīja pirmo medaļu Pasaules čempionātā (Leikplesidā 2009. gadā bronzas medaļa četriniekos), Eiropas čempions četriniekā (Čezēnā 2008. gadā), Pasaules kausa kopvērtējumā 2. vieta četrinieku konkurencē (2009. un 2010. gadā), pasaules junioru čempions divniekā un četriniekā (Kortīnā 2004. gadā). Latvijas izlases pirmais pilots no 2004. līdz 2010. gadam, kad beidza sportista karjeru.

Absolvējis Viļa Plūdoņa Kuldīgas valsts ģimnāziju (1997. gadā), nepabeigta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, nepabeigta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA). Ieguvis trenera C kategorijas sertifikātu (2018. gadā).

Trenējies motokrosā, kikboksā, treka riteņbraukšanā un ugunsdzēsības sportā. LSPA studiju laikā specializējās vieglatlētikā un džudo. Spēlējis handbolu Latvijas otrajā līgā.

1999. gadā LSPA pasniedzēja Vita Kotāne otrā kursa studentu J. Miņinu ieteica savam vīram bobsleja trenerim Rihardam Kotānam. Sākotnēji bija stūmējs jaunajiem pilotiem, līdz R. Kotāns piedāvāja izvēli – braukt mājās vai pašam sēsties pie bobsleja kamanu pilotēšanas. J. Miņins izvēlējās pilota karjeru un 1999. gada 1. decembrī pirmo reizi vadīja bobsleja kamanas Siguldas trasē. 1999./2000. gada sezonā J. Miņins debitēja Eiropas kausa posma sacensībās Vinterbergā, divnieku konkurencē (stūmējs – Inesis Zaporožecs) ieņemot 23. vietu. 2000./2001. gada sezonā J. Miņins četrinieku sacensībās (stūmēji – Ivo Erdmanis, Intars Dīcmanis un I. Zaporožecs) izcīnīja 6. vietu Pasaules junioru čempionātā Īglsā.

Šķīries. Laulībā ar Jeļenu Burcevu dzimusi meita Anastasija, otrajā laulībā ar Ievu Cimošku – dēls Alberts.

2001. gada novembrī nākamo olimpisko spēļu trasē Pārksitijā notikušajā pārbaudē Latvijas izlases vadošā pilota Sanda Prūša organismā atrada neatļauto medikamentu pēdas. S. Prūsi diskvalificēja uz trim mēnešiem, un iespēja debitēt Pasaules kausa sacensībās pavērās J. Miņinam. Pasaules kausa 5. posma sacensībās Sanktmoricā divnieku sacensībās J. Miņins (stūmējs – Juris Latišs) ieņēma 32. vietu. Nākamajā Pasaules kausa posmā Kortīnā d’Ampeco, kurā sadalīja arī Eiropas čempionāta medaļu komplektus, J. Miņinam (stūmējs – J. Latišs) divu braucienu summā bija 26. vieta.

2001./2002. gada sezonā J. Miņins startēja Eiropas kausa posma sacensībās un pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla. Eiropas kausa posma sacensībās Kortīnas d’Ampeco trasē J. Miņins (stūmēji – J. Latišs, I. Erdmanis, I. Zaporožecs) izcīnīja 3. vietu. Pasaules junioru čempionātā Sanktmoricā ekipāžas sastāvs nemainījās un J. Miņins (stūmēji – J. Latišs, I. Erdmanis, I. Zaporožecs) vēlreiz ieņēma vietu uz goda pjedestāla trešā pakāpiena.

2002. gada rudenī sākās jauns olimpiskais cikls. Latvijas izlases galvenā trenera amatu ieņēma Jānis Skrastiņš un jau četrgades sākumā paziņoja, ka Turīnas 2006. gada olimpiskajās spēlēs piloti būs Gatis Gūts un J. Miņins. Pēcolimpiskajā sezonā startēt vēl turpināja ilggadējais Latvijas izlases vadošais pilots S. Prūsis. Pirms sezonas Lillehammerē sarīkotajās atlases sacensībās piloti sarindojās loģiskā secībā pēc iekrātas pieredzes pasaules trasēs: pirmais – S. Prūsis, otrais – G. Gūts, trešais – J. Miņins. Abi vadošie piloti startēja Pasaules kausā, savukārt J. Miņins turpināja apgūt pilota prasmes Eiropas kausa apritē. Jau pirmajās Eiropas kausa posma sacensībās Īglsā J. Miņins (stūmējs – J. Latišs) izcīnīja uzvaru. Otro reizi sezonā J. Miņina (stūmēji – J. Latišs, Māris Bogdanovs, Normunds Arama) pilotētā ekipāža nepārspēta palika Eiropas kausa posmā Kortīnas d’Ampeco trasē.

J. Miņina sekmīgais starts Eiropas kausa sacensībās Latvijai garantēja trīs starta vietas 2003./2004. gada sezonā Pasaules kausa apritē. Sportista karjeru 2003. gada vasarā beidza S. Prūsis, un augstākajā līmenī turpināja startēt divi piloti – G. Gūts un J. Miņins. Jau pirmās sacensības parādīja, ka pirmajam pilotam G. Gūtam pieteicies nopietns konkurents J. Miņins. Pirmo reizi Pasaules kausa līmenī J. Miņins startēja četrinieku sacensībās (stūmēji – Ainārs Podnieks, J. Latišs, Jānis Ozols) un Kalgari trasē iespraucās labāko desmitniekā, izcīnot 9. vietu. Aiz Latvijas kvarteta palika ekipāžas, kuras pilotēja tādi bobsleja dūži kā francūzis Bruno Minžons (Bruno Mingeon) un kanādietis Pjērs Lidērss (Pierre Fritz Lueders). Sezonas gaitā ar dažiem izņēmumiem divnieku konkurencē labāk veicās G. Gūtam, turpretī četrinieku mačos augstāk bija J. Miņins. Pasaules kausa 7. posma sacensībās Īglsā J. Miņins (stūmēji – A. Podnieks, J. Latišs, J. Ozols) ar ieņemto 3. vietu pirmo reizi iekļuva labāko trijniekā. Pasaules junioru čempionātā Kortīnā d’Ampeco trasē J. Miņins uzvarēja gan divnieku (stūmējs – J. Latišs), gan četrinieku (stūmēji – J. Latišs, A. Podnieks, I. Zaporožecs) konkurencē.

2004. gada rudenī J. Miņins veselības problēmu dēļ bija spiests lietot antibiotikas, tāpēc rezultāti neuzlabojās, bet decembrī Latvijas bobsleja saimi pāršalca traģiska vēsts. Atgriežoties no Pasaules kausa posma sacensībām Kortīnā, autoavārijā Latvijā bojā gāja stūmējs J. Latišs, kas sezonas pirmajā pusē startēja J. Miņina četrinieku ekipāžā. Psiholoģiski smaga izvērtās sezonas otrā puse.

Olimpiskā 2005./2006. gada sezona J. Miņinam sākās izteikti neveiksmīgi. Pasaules kausa divos posmos Ziemeļamerikā labāko desmitniekā ar ieņemtu 10. vietu izdevās iekļūt tikai Leikplesidā (stūmēji – A. Podnieks, Mārcis Rullis, J. Ozols). Eiropas trasēs gandarījums bija tikai par 4. vietu Īglsā (stūmējs – Daumants Dreiškens). Tā arī bija vienīgā reize sezonā, kad J. Miņina ekipāža Pasaules kausā iekļuva labāko sešniekā, tomēr sezonas galvenajā startā Latvijas vadošais pilots spēja parādīt labāko sniegumu. Olimpiskajās spēlēs Turīnā J. Miņins (stūmējs – D. Dreiškens) izcīnīja 6. vietu. Četrinieku sacensībās Latvijā ražotās kamanas nebija konkurētspējīgas, bet aizrunāto ārvalstu tehniku treneris J. Skrastiņš neļāva izmantot. J. Miņins (stūmēji – D. Dreiškens, M. Rullis, J. Ozols) ieņēma 10. vietu.

Pēc Turīnas olimpiskajām sezonām Latvijas izlases galvenā trenera amatā J. Skrastiņu nomainīja S. Prūsis. Tehnikas izvēlē jaunais treneris bija elastīgāks, un J. Miņina ekipāžas galvenās cerības turpmāk jau saistījās ar četrinieku sacensībām. Pēcolimpiskajā 2006./2007. gada sezonā J. Miņina pilotētā četrinieku ekipāža Pasaules kausa sacensībās četras reizes izcīnīja vietas labāko trijniekā. Divnieku sacensībās ne reizi neizdevās iekļūt labāko desmitniekā.

2007. gada rudenī tika izveidota J. Miņina četrinieku ekipāža ar stūmējiem D. Dreiškenu, Intaru Dambi un Oskaru Melbārdi. Sezonas pirmajos startos uz pjedestāla neizdevās uzkāpt, toties 2008. gada janvārī tika sasniegts jauns panākums Latvijas bobslejā. Pirmo reizi Latvijas četrinieku ekipāža (J. Miņins, D. Dreiškens, I. Dambis, O. Melbārdis) uzvarēja divos Pasaules kausa posmos pēc kārtas (Čezēnā un Sanktmoricā), no kuriem Čezēnā sadalīja arī Eiropas čempionāta medaļu komplektus.

2008./2009. gada sezonas otrajā pusē bobslejisti sacentās Ziemeļamerikā. Vispirms tika iemēģināta nākamo olimpisko spēļu Vistleras trase. Bobslejisti sasniedza vēl nebijušus ātrumus, un bija arī sāpīgi kritieni. J. Miņins treniņbraucienā četrinieku kamanas apvēla uz sāniem, toties sacensībās (stūmēji – D. Dreiškens, I. Dambis, O. Melbārdis) izcīnīja 1. vietu, sasniedzot jaunu pasaules ātruma rekordu bobslejā – 153 km/h. Sezonas kulminācija bija Pasaules čempionāts Leikplesidā. Cīņā par pjedestālu J. Miņins (stūmēji – D. Dreiškens, I. Dambis, O. Melbārdis) apsteidza pieredzējušā Krievijas pilota Aleksandra Zubkova (Александр Юрьевич Зубков) ekipāžu un izcīnīja 3. vietu. Pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas Latvijas bobslejisti pasaules čempionātā bija izcīnījuši medaļas. Pasaules kausa kopvērtējumā J. Miņins otro gadu pēc kārtas pilotu konkurencē ieņēma 2. vietu.

Pirmsolimpiskās sezonas panākumi J. Miņinu ierindoja pretendentu skaitā uz godalgotu vietu Vankūveras 2010. gada olimpiskajās spēlēs, kurās bobslejisti medaļas sadalīja Latvijas pilotam iepriekš veiksmīgajā Vistleras trasē. Līdz startēšanai J. Miņins netika. Olimpisko spēļu atklāšanas laikā J. Miņinam veica apendicīta operāciju. Vienu nedēļu pēc operācijas ārsti atļāva J. Miņinam piedalījies četrinieku treniņbraucienos. Pēc diviem kritieniem ekipāža kopīgi pieņēma lēmumu olimpiskajās spēlēs nestartēt.

2010. gada rudenī Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) vadība pieņēma lēmumu nesūtīt komandu uz Pasaules kausa posma sacensībām Ziemeļamerikā. J. Miņins nebija apmierināts, ka jāstartē Eiropas kausa līmenī. Pēc Jaunā gada sagaidīšanas J. Miņins neieradās uz izlases pirmo treniņu. LBSF vadība izslēdza pilotu no izlases. J. Miņina bobslejista karjera bija beigusies.

J. Miņins piecas reizes kļuva par Latvijas čempionu (2004, 2007, 2008, 2009, 2010).

Pēc sportista karjeras beigām J. Miņins strādājis par treneri Slovākijā (2011), Beļģijas sieviešu izlasē (2011–2013), Krievijas sieviešu izlasē (2013–2015), Polijas izlasē (2016–2019), Ķīnas izlasē par trases treneri (2019–2022) un Ķīnas izlasē par galveno treneri (2022–2026).

Saņēmis gada balvu “Latvijas labākais sportists” (2009). Par gada labāko sporta spēļu komandu atzīts J. Miņina pilotētais bobsleja četrinieks (2009).

J. Miņins ir iesaistījies politikā. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās J. Miņinu ievēlēja Kuldīgas pilsētas domē no Tautas partijas. 2009. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās vēlreiz kandidēja no Tautas partijas, bet netika ievēlēts. 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanās kandidēja Kurzemes vēlēšanu apgabalā ar 12. numuru no apvienības “Par Labu Latviju!” un arī netika ievēlēts.