Sacensības ar bobsleja kamanām Latvijas teritorijā ir notikušas kopš 19. gs. beigām. Tomēr profesionāla augstu sasniegumu sporta veida statusu bobslejs Latvijā ieguva, sākot ar 1980. gadu, jo Siguldā tika uzbūvēta mākslīgā ledus trase un trenera Rolanda Upatnieka vadībā galvenokārt no latviešu bobslejistiem tika veidota Padomju Savienības izlase. Pēc neatkarības atgūšanas bobslejs ir bijis viens no starptautiskajiem panākumiem bagātākajiem sporta veidiem valstī.
Latvijas teritorijā vizināšanās un sacensības ar bobsleja kamanām notikušas, sākot no 19. gs. beigām, kā arī 20. gs. 20. gados Siguldā un Rīgā (Āgenskalnā). 60. un 70. gados entuziasti būvēja bobsleja kamanas un veica izmēģinājuma braucienus kamaniņu trasē Cīrulīšos, nesaņemot centralizētās padomju sporta sistēmas atbalstu.
Bobsleja kā organizēta sporta veida vēsture Latvijā sākās 03.1980. pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Fiziskās kultūras un sporta komitejas lēmuma par bobsleja attīstīšanu PSRS. Latvijas treneri un sportisti bija guvuši panākumus kamaniņu sportā, tāpēc Latviju izraudzīja par vienu no PSRS bobslejistu sagatavošanas un bobsleja kamanu būves centriem. Par PSRS izlases galveno treneri iecēla Rolandu Upatnieku.
Pēc fiziskās sagatavotības testiem PSRS izlases pirmajā sastāvā 1980. gada vasarā iekļuva desmit Latvijas sportisti. 01.1981. septiņi pirmo reizi startēja Eiropas un pasaules čempionātos. Turpmāk Latvijas bobslejisti regulāri piedalījušies augstākā līmeņa starptautiskās sacensībās, līdz 1990. gada ziemai pārstāvot PSRS, bet kopš 1991. gada rudens – neatkarīgo Latviju.
Pirmās medaļas tika izcīnītas 1983./1984. gada sezonā. Eiropas čempionātā pilots Jānis Ķipurs un stūmējs Aivars Šnepsts ražošanas apvienībā VEF būvētajās kamanās izcīnīja 1., bet pilots Zintis Ekmanis un stūmējs Vladimirs Aleksandrovs (Владимир Петрович Александров) no Krievijas – 3. vietu.
1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sarajevā startēja septiņi Latvijas sportisti. Vislabāko rezultātu – 3. vietu divniekā – sasniedza Z. Ekmanis kopā ar V. Aleksandrovu.
1985. gadā Z. Ekmanis izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā (kopā ar Nikolaju Žirovu no Krievijas) un kļuva par Eiropas čempionu (kopā ar V. Aleksandrovu). 1986. gadā Māris Poikāns un Ivars Bērzups izcīnīja 1. vietu pasaules kausa izcīņā divnieku ekipāžu kopvērtējumā.
1988. gadā J. Ķipurs kļuva par ziemas olimpisko spēļu čempionu divnieka ekipāžā (kopā ar Vladimiru Kozlovu no Krievijas) un izcīnīja 3. vietu četriniekā (kopā ar latviešu stūmējiem Gunti Osi, Juri Toni un V. Kozlovu), kā arī uzvarēja pasaules kausa izcīņā divnieku kopvērtējumā.
80. gados bobsleja attīstību organizēja Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteja. 1981.‒1991. gadā bobsleja sekcijas darbojās VEF sporta klubā, Baltijas Kara apgabala sporta klubā – ASK, sporta biedrībā “Dinamo”, Republikāniskajā augstākās sporta meistarības skolā (RASMS). Šajā laikā ar bobsleju nodarbojās 50‒70 sportistu. Pēc 1991. gada bobslejistu treniņdarbs notiek Latvijas izlases ietvaros.
Kopš 1991./1992. gada sezonas Latvijas bobsleja izlase regulāri startē pasaules un Eiropas čempionātos un kausa izcīņās, kā arī ziemas olimpiskajās spēlēs.
Pilots Sandis Prūsis izcīnīja pirmo Eiropas čempiona titulu neatkarīgajai Latvijai – 2003. gadā četriniekā ar stūmējiem Mārci Rulli, Jāni Silarāju un Jāni Ozolu.
Pilots Jānis Miņins izcīnīja Eiropas čempiona titulu četriniekā 2008. gadā un neatkarīgajai Latvijai pirmo medaļu pasaules čempionātā (bronzu 2009. gadā), startējot ar stūmējiem Oskaru Melbārdi, Daumantu Dreiškenu un Intaru Dambi.
Pilots O. Melbārdis izcīnīja neatkarīgajai Latvijai pirmo olimpisko medaļu – sudrabu četriniekā Sočos (2014), startējot ar stūmējiem D. Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee) par dopinga noteikumu pārkāpumiem diskvalificējusi vairākus Krievijas bobslejistus, kas Sočos izcīnīja medaļas. Apelācijas instances neatcēla diskvalifikāciju, O. Melbārža četrinieks tika pasludināts par olimpiskajiem čempioniem, bet O. Melbārdis un D. Dreiškens saņēma bronzas medaļas par 3. vietu divnieku sacensībās. Šī ekipāža arī kļuvusi par Eiropas čempioni 2015. gadā un pasaules čempioni 2016. gadā. O. Melbārdis uzvarējis pasaules kausa izcīņas absolūtajā kopvērtējumā (2013, 2015), divnieku un četrinieku kopvērtējumā (2015).
1993.‒2008. gadā starptiskajās sacensībās startēja arī Latvijas sieviešu ekipāžas. 2017. gadā Arturs Klots kļuva par pasaules čempionu sacensībās ar monobobiem.
Bobslejā svarīgs panākumu priekšnoteikums ir inventāra – kamanu, to mehānismu, slieču – kvalitāte. Oriģinālas kamanas Latvijā tiek konstruētas un būvētas kopš bobsleja pirmsākumiem 20. gs. 80. gados. 21. gs. kamanas būvē Latvijas Bobsleja tehniskais centrs. Ar centra ražojumiem startē Latvijas, kā arī ASV, Kanādas, Japānas, Korejas, Šveices un citu valstu bobslejisti.
80. gadu sākumā bobsleja sacensības Latvijā notika dabīgā ledus trasē Cīrulīšos. 1985.‒1987. gadā “Daugavas” stadiona starta estakādē notika starptautiskas sacensības starta ieskrējienos “Dzintara bobs”. 1986. gadā atklāta Siguldas kamaniņu un bobsleja trase ar mākslīgā ledus segumu, kurā rīkoti PSRS un Vissavienības sporta biedrību čempionāti (1987‒1990), Latvijas čempionāti, Eiropas kausa izcīņas sacensības. Kopš 2009. gada treniņu vajadzībām Siguldas trasē darbojas starta estakāde.
06.1984. nodibināta LPSR Bobsleja federācija (kopš 1989. gada – Latvijas Bobsleja federācija, kopš 2012. gada – Latvijas Bobsleja un skeletona federācija). 09.1991 Latvijas Bobsleja federācija iestājās Starptautiskajā Bobsleja un skeletona federācijā. Kopš 2006. gada Latvijas Bobsleja federāciju vada uzņēmējs Jānis Kols.
Latvijas bobsleja attīstības pirmsākumos ļoti lielu ieguldījumu devis treneris R. Upatnieks. Viņa stratēģija – uzsvars uz ļoti labu fizisko sagatavotību un oriģinālas tehnikas attīstību – Latvijas sportistiem deva iespēju četru gadu laikā no iesācējiem kļūt par pasaules elites bobslejistiem. R. Upatnieks bija galvenais idejas autors “raķetei” – VEF uzbūvētajām bobsleja kamanām, kas nodrošināja iespēju cīnīties par olimpiskajām medaļām.
Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Daumants Znatnajs devis nozīmīgu ieguldījumu bobsleja sistēmas izveidē un Siguldas trases projekta īstenošanā.
Jevgeņijs Kisiels 80. gados organizējis sportistu sagatavošanu un kamanu būvniecību VEF sporta klubā. 1998.‒2006. gadā viņš bijis Latvijas Bobsleja federācijas prezidents.
Kopš 90. gadu vidus kā treneris, Latvijas Bobsleja federācijas viceprezidents un ģenerālsekretārs aktīvi darbojies Z. Ekmanis.
Bobsleja kamanu konstrukciju attīstībā un būvniecībā lielu ieguldījumu devuši Jānis Akolovs, Ivars Jansons, Sandis Prūsis, Harijs Švanks, Arvīds Miezis, Indulis Rukuts, Dainis Dukurs, Guntis Maksis, Guntars Jēkabsons, Jānis Vanuška, Jevgeņijs Ivanovskis, Iļja Jansons, Uldis Miglāns.
Jānis Skrastiņš ilgus gadus organizējis un vadījis kamanu būvniecību Bobsleja tehniskajā centrā, kā arī 1991.‒1994. un 2002.‒2006. gadā bijis Latvijas izlases galvenais treneris. Latvijas izlasi vadījuši arī Z. Ekmanis (1994‒1997), Ivars Čākurs (1997‒2000), S. Prūsis (2001.‒2002. gadā, kopš 2006. gada).
| Latvijas bobslejisti olimpiskajās spēlēs | |||||
| Autora veidota. | |||||
| Gads | Vārds, Uzvārds | Disciplīna | Vieta | Piezīmes | |
| 1984 | Zintis Ekmanis | divnieki | 3. vieta | ||
|
| Jānis Ķipurs/Aivars Šnepsts | divnieki | 4. vieta | ||
|
| Jānis Ķipurs/Māris Poikāns/Ivars Bērzups/Aivars Šnepsts | četrinieki | 6. vieta | ||
|
| Zintis Ekmanis/Jānis Skrastiņš/Rihards Kotāns | četrinieki | 12. vieta | ||
| 1988 | Jānis Ķipurs | divnieki | 1. vieta | ||
| Zintis Ekmanis/Aivars Trops | divnieki | 9. vieta | |||
| Jānis Ķipurs/Guntis Osis/Juris Tone | četrinieki | 3. vieta | |||
| Māris Poikāns/ Olafs Kļaviņš/Juris Jaudzems/ Ivars Bērzups | četrinieki | 5. vieta | |||
| 1992 | Sandis Prūsis/ Adris Plūksna | divnieki | 15. vieta | ||
| Zintis Ekmanis/ Aldis Intlers | divnieki | 16. vieta | |||
| Sandis Prūsis/ Juris Tone/Ivars Bērzups/ Adris Plūksna | četrinieki | 14. vieta | |||
| Zintis Ekmanis/ Aldis Intlers/Boriss Artemjevs/ Otomārs Rihters | četrinieki | 16. vieta | |||
| 1994 | Zintis Ekmanis/ Aldis Intlers | divnieki | 10. vieta | ||
| Sandis Prūsis/ Adris Plūksna | divnieki | 16. vieta | |||
| Zintis Ekmanis/ Aldis Intlers/Boriss Artemjevs/ Didzis Skuška | četrinieki | 13. vieta | |||
| Sandis Prūsis/ Juris Tone/Otomārs Rihters/ Adris Plūksna | četrinieki | 19. vieta | |||
| 1998 | Sandis Prūsis/ Jānis Elsiņš | divnieki | 5. vieta | ||
| Rodžers Lodziņš/ Māris Rozentāls | divnieki | 18. vieta | |||
| Sandis Prūsis/ Egils Bojārs/ Jānis Ozols/ Jānis Elsiņš | četrinieki | 6. vieta | |||
| 2002 | Sandis Prūsis/ Mārcis Rullis | divnieki | 11. vieta | ||
| Gatis Gūts/ Intars Dīcmanis | divnieki | 13. vieta | |||
| Sandis Prūsis/ Mārcis Rullis/ Jānis Silarājs/ Jānis Ozols | četrinieki | 7. vieta | |||
| Gatis Gūts/ Māris Rozentāls/ Jānis Silarājs/ Intars Dīcmanis | četrinieki | 12. vieta | |||
| 2006 | Jānis Miņins/ Daumants Dreiškens | divnieki | 6. vieta | ||
| Gatis Gūts/ Intars Dīcmanis | divnieki | 20. vieta | |||
| Jānis Miņins/ Daumants Dreiškens/ Mārcis Rullis/ Jānis Ozols | četrinieki | 10. vieta | |||
| Mihails Arhipovs/ Intars Dīcmanis/ Māris Bogdanovs/ Reinis Rozītis | četrinieki | 21. vieta | |||
| 2010 | Edgars Maskalāns/ Daumants Dreiškens | divnieki | 8. vieta | ||
| Edgars Maskalāns/ Mihails Arhipovs/ Raivis Broks/ Pāvels Tulubjevs | četrinieki | 11. vieta | |||
| 2014 | Oskars Melbārdis/ Daumants Dreiškens | divnieki | 3. vieta | Sākotnēji ekipāža izcīnīja 5. vietu, taču pēc konkurentu diskvalifikācijas ieguva 3. vietu. | |
| Oskars Ķibermanis/ Vairis Leiboms | divnieki | 16. vieta | |||
| Oskars Melbārdis/ Daumants Dreiškens/ Arvis Vilkaste/Jānis Strenga | četrinieki | 1. vieta | Sākotnēji ekipāža izcīnīja 2. vietu, taču 1. vietas ieguvēji (Krievijas bobslejisti) tika diskvalificēti. | ||
| Oskars Ķibermanis/ Raivis Broks/ Helvijs Lūsis/ Vairis Leiboms | četrinieki | 14. vieta | |||
| 2018 | Oskars Melbārdis/ Jānis Strenga | divnieki | 3. vieta | ||
| Oskars Melbārdis/ Daumants Dreiškens/ Arvis Vilkaste/ JānisStrenga | četrinieki | 5. vieta | |||
| Oskars Ķibermanis/ Matīss Miknis | divnieki | 9. vieta | |||
| Oskars Ķibermanis/ Jānis Jansons/ Helvijs Lūsis/ Matīss Miknis | četrinieki | 10. vieta | |||
| Latvijas bobslejistu izcīnītās medaļas pasaules čempionātos | |||
| Autora veidota. | |||
| 1985 | Zintis Ekmanis | divnieki | 3. vieta |
| 1989 | Jānis Ķipurs/Aldis Intlers | divnieki | 3. vieta |
| 2009 | Jānis Miņins/ Oskars Melbārdis/ Daumants Dreiškens/Intars Dambis | četrinieki | 3. vieta |
| 2015 | Oskars Melbārdis/ Daumants Dreiškens | divnieki | 2. vieta |
| Oskars Melbārdis/ Daumants Dreiškens/ Arvis Vilkaste/ Jānis Strenga | četrinieki | 3. vieta | |
| 2016 | Oskars Melbārdis/ Daumants Dreiškens/ Arvis Vilkaste/Jānis Strenga | četrinieki | 1. vieta |
| 2019 | Oskars Ķibermanis/ Arvis Vilkaste/ Jānis Strenga/ Matīss Miknis | četrinieki | 2. vieta |
| 2020 | Oskars Ķibermanis / Matīss Miknis | divnieki | 3. vieta |
| 2023 | Emīls Cipulis / Matīss Miknis / Dāvis Spriņģis / Edgars Nemme | četrinieki | 2. vieta |
| Latvijas bobslejistu izcīnītās medaļas Eiropas čempionātos | |||
| Autora veidota. | |||
| 1984 | Jānis Ķipurs/Aivars Šnepsts | divnieki | 1. vieta |
|
| Zintis Ekmanis | divnieki | 3. vieta |
| 1985 | Zintis Ekmanis | divnieki | 1. vieta |
| 1987 | Jānis Ķipurs | divnieki | 2. vieta |
| 1990 | Zintis Ekmanis/ Juris Tone | divnieki | 2. vieta |
| Māris Poikāns | divnieki | 3. vieta | |
| 2000 | Sandis Prūsis/ Mārcis Rullis/Matīss Zacmanis/ Jānis Ozols | četrinieki | 2. vieta |
| 2003 | Sandis Prūsis/ Mārcis Rullis/ Jānis Silarājs/ Jānis Ozols | četrinieki | 1. vieta |
| 2008 | Jānis Miņins/ Daumants Dreiškens/ Oskars Melbārdis/ Intars Dambis | četrinieki | 1. vieta |
| 2015 | Oskars Melbārdis/ Daumants Dreiškens | divnieki | 2. vieta |
| Oskars Melbārdis/ Daumants Dreiškens/ Arvis Vilkaste/ Jānis Strenga | četrinieki | 1. vieta | |
| 2016 | Oskars Melbārdis/ Daumants Dreiškens/ Arvis Vilkaste/ Jānis Strenga | četrinieki | 3. vieta |
| 2017 | Oskars Ķibermanis/ Matīss Miknis | divnieki | 3. vieta |
| 2020 | Oskars Ķibermanis/ Matīss Miknis | divnieki | 1. vieta |
| 2022 | Oskars Ķibermanis / Matīss Miknis / Dāvis Spriņģis / Edgars Nemme | četrinieki | 1. vieta |
| 2024 | Emīls Cipulis/ Krists Lindenblats/ Matīss Miknis/ Dāvis Spriņģis | četrinieki | 3. vieta |
2024. gada 17. februārī Liepājas teātrī bija pirmizrāde režisora Regnāra Vaivara iestudējumama “Latviešu raķetes”, kurā stāstīts par Latvijas bobsleja panākumu pirmsākumiem.
Bobsleja pilota Oskara Melbārža četrinieks Soču olimpiskajās spēlēs. 2014. gads.
Bobsleja pilots Jānis Ķipurs (no kreisās) ar Vladimiru Kozlovu ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari. Kanāda, 1988. gads.
Latviešu bobslejisti lidostā. 1992. gads.
Latvijas Bobsleja federācijas (LBF) prezidents Jānis Kols (no kreisās) un LBF viceprezidents Zintis Ekmanis Volkswagen centrā Rīgā. 21.12.2006.
Bobsleja pilota Sanda Prūša četrinieks ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. ASV, 23.02.2002.
Bobsleja pilota Sanda Prūša četrinieks ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. ASV, 23.02.2002.
Bobsleja pilota Gata Gūta četrinieks ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. ASV, 23.02.2002.
Sandis Prūsis un Rihards Kotāns. 2006. gads.
Jānis Miņins. 12.11.2006.
Oskara Melbārža četrinieks ar izcīnītajām sudraba medaļām Soču olimpiskajās spēlēs. 2014. gads.
Šķirklis "bobslejs Latvijā". Teksts no Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma. 08.2018.
Guntis Keisels "Bobslejs Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/5402-bobslejs-Latvij%C4%81 (skatīts 26.09.2025)